Tu brāli mīli vairāk nekā mani: kā cīnīties ar bērnu greizsirdību 0
Brāļu un māsu starpā visas dzīves garumā ir veselīga sāncensība, taču ir reizes, kad tā nogriežas uz nepareizā ceļa un izvēršas cīņā par vecāku mīlestību. “Tu brāli mīli vairāk nekā mani” ir apgalvojums, ko viens no bērniem var pieņemt par patiesību un dzīvot ar to visu dzīvi, ja vecāki to laicīgi neapgāž un nepārliecina par pretējo, jo ir taču skaidrs, ka abus bērnus mīli vienlīdzīgi. Kā par to pārliecināt arī viņus, atklāj portāls “Psychology Today”.
Ir seši vakarā, divu bērnu māmiņa Sandra pārgurusi no garās dienas ierodas mājās. Izpakojot iepirkumu maisu, viņa to tā izvelk pamperus savam jaunākam dēlam. Tajā brīdī istabā ieskrien viņas četrus gadus vecā meita Džesika, ierauga lielo pamperu paku, kas ir izņemta no iepirkuma maisiņa, un sašutusi bļauj: “Tu vienmēr kaut ko nopērc mazajam brālim, bet ne man. Tas nav godīgi.”
Divu un vairāk bērnu vecākiem nereti nākas dzirdēt frāzi “Tas nav godīgi” brīžos, kad kāds no bērniem sūdzas par to, ka esi pirms gulētiešanas izlasījusi vienam bērnam divas, bet otram tikai vienu pasaku. Šī ir tikai viena no daudzajām iespējamajām situācijām, kurās bērni labprāt izmanto šo frāzi. Dažkārt emociju pārņemti viņi mēdz to apvienot arī ar “Tu viņu mīli vairāk nekā mani”.
Vecāku mīlestību brāļiem un māsām vajadzēs dalīt visas dzīves garumā, taču dažreiz viņiem to ir grūti pieņemt, un tas bērnos izraisa dusmas un greizsirdību.
Šādās situācijās pamperu paka, bez kuras, starp citu, mazulis nevar iztikt, vai papildus pasaciņa var izraisīt šo emociju uzplūdumu un sajūtu, ka vecāki mīl otru bērnu vairāk.
Bērnu un ģimenes terapeite Mērija Valisa atklāj, ka bērni nemitīgi pievērš pastiprinātu uzmanību tam, cik tu dod viņam, bet cik māsai vai brālim. Šādā veidā viņi novērtē, vai vecāki viņus mīl vienlīdzīgi. Šī māsu un brāļu nemitīgā konkurence kaitē ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Ar laiku mammai un tētim sāk šķist, ka bērniem ir taisnība un, iespējams, viņi pret tiem izturas negodīgi, kaut patiesībā vecāki dara visu iespējamo, lai pret abām atvasēm izturētos vienlīdzīgi.
Tāpat vecāki bieži pārdzīvo brāļu un māsu savstarpējos strīdus un nesaskaņas. Valisa skaidro, ka viena no vecāku lielākajām vēlēšanām ir, lai bērni viens otru mīlētu un dzīvotu saticīgi.
Galvenais iemesls, kāpēc kādam no bērniem ir sajūta, ka mamma vai tētis otru atvasi mīl vairāk nekā viņu, ir tāpēc, ka viņiem ir grūti pieņemt, ka no šī brīža vecāku mīlestība būs jādala. Sevišķi bieži apdalīti jūtas vecākie bērni, jo mazulim tiek visa uzmanība. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc bērns tā jūtas. Iepriekš tavs vecākais bērns visu mammas un tēta mīlestību saņēma tikai sev, taču tagad viņam tā ir jādala ar kādu citu. Dažiem tas nesagādā grūtības, bet citiem apziņa, ka vecākiem jāvelta laiks arī mazulim, nāk ar laiku. Taču, pirms jaunākā brāļa vai māsas ienākšanas ģimenē, tu vecāko bērnu vari tam sagatavot.
Ģimenes terapeite stāsta, ka viens no efektīviem veidiem, kas labāk palīdz izprast to, kāpēc bērns jūt greizsirdību, ir iedomāties sevi šādā situācijā.
Kā tu justos, ja tev pēkšņi vajadzētu dalīt savu mīļoto vīrieti vai sievieti ar kādu citu? Kā tu justos, ja vīrs paziņotu: “Piedod, mīļā, es tagad ar tevi nevaru runāt, jo skatos televizoru ar savu otro sievu!” Tas varētu šķist absurdi, un, visticamāk, ka tu, daudz nedomājot, atteiktos no šāda attiecību modeļa. Taču bērniem šādas iespējas nav, līdz ar to vienīgais, kas viņiem atliek, ir izrādīt savu nepatiku un greizsirdību ar uzvedību un dažādām vecākiem nepatīkamām frāzēm.
Terapeite skaidro, ka bērns, izjūtot greizsirdību, var piedzīvot dusmu lēkmes, raudāt, censties pievērst vecāku uzmanību negatīvā veidā, piemēram, pārkāpjot vecāku izvirzītos noteikumus, vai pat izrādīt savu greizsirdību un dusmas, fiziski ietekmējot brāli vai māsu. Tas ir arī viens no veidiem, kā bērns bez vārdiem cenšas pavēstīt, ka kaut kas nav kārtībā.
Ja redzi, ka bērni bieži kaujas, nekavējoties centies fizisko strīdu izbeigt un nospraust robežas. Šādās situācijās saki: “Mēs nesitam savus ģimenes locekļus. Ir normāli būt dusmīgam, taču tas nav iemesls, lai kādu sāpinātu. Labāk izmanto vārdus, nevis dūres.” Ja tas neapstādina strīdu, tad izšķir bērnus un aizsūti katru uz savu istabu. Tur viņi varēs kādu laiku pabūt vieni, nomierināties un pārdomāt savu rīcību.
Bērni paši instinktīvi nezina, kā atrisināt konflikta situācijas, vecākiem tas viņiem ir jāiemāca.
To var darīt strīda laikā, praktiski izskaidrojot, kā šādās situācijās būtu pareizi, bet kā nepareizi. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka vecāki ir lielākais bērnu piemērs un dzīves pirmajos gados tieši viņi ir tie, no kuriem bērni mācās uzvedības normas un to, kā atrisināt konfliktus, tāpēc centies arī savā ikdienā iztikt bez skaļas bļaušanas un dūru vicināšanas gan nesaskaņās ar otro pusīti, gan bērniem.
Iespējams, tu no sava vecākā jau jaunākā bērna jau esi dzirdējis frāzi “Tu mīli brāli vairāk nekā mani”, bet varbūt tu vēl tikai to dzirdēsi. Lai kādā situācijā tu atrastos, ir svarīgi zināt, ka šo apgalvojumu nedrīkst ignorēt. Uz to obligāti ir jāatbild. Ko atbildēt? Saki, ka tu viņus abus mīli vienādi stipri, lai gan viņi abi ir tik dažādi: “Katrs no jums ir savā ziņā brīnišķīgs, un jūs abi esat man ļoti dārgi.” Lai bērnam rastos labāka izpratne par to, kā vecāki var viņu un brāli mīlēt vienādi, salīdzini to ar bērna mīlestību pret mammu un tēti, jo arī viņš jūs abus mīl vienādi.
Taču nekad uz šo apgalvojumu nevajadzētu atbildēt ar mērķi manipulēt. “Es tavu brāli mīlu vairāk, jo viņš ir teicamnieks” neradīs bērnam vēlmi uzlabot sekmes skolā, bet gan nostādīs viņu stresa situācijā un, iespējams, “piemetīs pagali” jau degošajam “greizsirdības ugunskuram”.
Ja vecāki dažādu iemeslu dēļ necenšas kliedēt bērna sajūtu, ka viena atvase tiek mīlēta vairāk nekā otra, tas var radīt psiholoģiskas sekas un iespaidot “mazāk mīlētā” bērna dzīves uztveri un personību. Piemēram, viņam var samazināties pašvērtējums. Tāpat bērns, kurš visu dzīvi juties mazāk mīlēts nekā brālis vai māsa, var dzīvot ar uzskatu, ka par citu mīlestību ir jācīnās, vai vēl ļaunāk nonākt pie secinājuma, ka viņš nav vecāku mīlestības vērts. Šie ir tikai daži no piemēriem, kā neatbildētie bērna apgalvojumi var iespaidot viņa dzīvi uz visiem laikiem, tāpēc neignorē tos, bet visiem spēkiem centies pierādīt pretējo.
Par spīti visam, atceries, ka tava nebeidzamā mīlestība, mutiskais apstiprinājums un laiks, kuru tu veltīsi katram bērnam individuāli, palīdzēs viņiem justies vienlīdz mīlētiem un izvairīties no tādām frāzēm kā “Tu mīli brāli vairāk nekā mani”.
