Izmeklēšanas rezultāti: Krievijas lidmašīna pilnībā sadalījās pēc ietriekšanās ūdenī 13
Melnajā jūrā avarējusī Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna “Tu-154” praktiski pilnībā sadalījās pēc ietriekšanās ūdenī, paziņojis valdības katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs, Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs.
“Noskaidrots, ka lidmašīna gandrīz pilnībā sadalījās pēc ietriekšanās ūdenī un Melnās jūras dibenā, kas, protams, apgrūtināja meklēšanas operāciju,” viņš piebilda preses konferencē Maskavā.
Eksperti plānojot janvārī izdarīt pirmos secinājumus par katastrofas iemesliem, tomēr jau tagad var runāt par to, ka lidmašīnā pirms katastrofas tehnika nav īsti strādājusi.
“Ekspertiem jāskaidro, kas to izraisīja, tādēļ izveidota īpaša tehniskā komisija,” sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka galīgie secinājumi par lidmašīnas katastrofas cēloņiem tiks izdarīti pēc ierakstu atšifrēšanas. Šobrīd galvenais darbs notiek, lai atpazītu katastrofā bojāgājušos.
“Diemžēl mēs esam spiesti konstatēt, ka atpazīšana pamatā notiks ar ķermeņa atlieku obligāto ģenētisko ekspertīzi. Tādēļ ar Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas palīdzību mūsu mediķu vajadzībām no visiem bojāgājušo radiniekiem jau paņemti nepieciešamie bioloģiskie materiāli,” norādīja Sokolovs.
Šī ekspertīze jau ir sākusies. Ministrs arī paziņoja, ka, neskatoties uz masu medijos parādījušos informāciju par katastrofas cēloņiem, “galīgie slēdzieni var tikt izdarīti pēc rūpīgas analīzes un un visu nepieciešamo ekspertīžu veikšanas”.
“Šobrīd attiecībā uz lidmašīnas elementu konstruktīvajām daļām – dzinējiem, šasiju, citiem agregātiem – kopumā tie ir iegūti un notiek to izvietošana krastā,” atklāja Sokolovs.
Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, sprādziens lidmašīnā nav noticis.
Dienu iepriekš informācijas avoti pavēstīja aģentūrai “Interfax”, ka katastrofa varētu būt notikusi cilvēka faktora un tehnikas defektu dēļ.
Informācijas avots aģentūrai “Interfax” stāstīja, ka sākotnējie lidmašīnas “melnās kastes” dati liecina par pacelšanās laikā piedzīvotu nekorektu aizspārņu ieplūdes – izplūdes mehānisma darbību. Tomēr ir arī pamats uzskatīt, ka lidmašīnas ekipāža kritiskajā situācijā, iespējams, situāciju nenovērtēja pilnīgi pareizi, kļūdoties lēmumu pieņemšanā, kas kopā ar tehniskajām problēmām varēja izraisīt katastrofu.
Pirms tam cits informācijas avots “Interfax” atklājis, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas gaisa spēku centra speciālisti pēc sākotnējās “melnās kastes” ierakstu analīzes par galveno katastrofas versiju atzinuši pilotēšanas kļūdu.
Cits avots aģentūrai “Interfax” pavēstījis, pēc sākotnējās informācijas lidmašīna cietusi avāriju “sagāšanās” dēļ, jo nav bijusi pietiekama spārnu celtspēja. Pēc viņa teiktā, “Tu-154” aizspārņi nostrādājuši nesaskaņoti, to neizbīdīšanās rezultātā tika zaudēta nepieciešamā celtspēja, un ātrums nav bijis pietiekams augstuma uzņemšanai.
Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna “Tu-154” ar 92 cilvēkiem svētdien avarēja dažas minūtes pēc izlidošanas no Sočiem. Ar to sagaidīt Jaungadu Sīrijā devās Krievijas armijas karavīri, Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki un žurnālisti.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskoto informāciju, kas balstīta uz pasažieru sarakstiem, lidmašīnā atradušies 64 Aleksandrova ansambļa mākslinieki, tai skaitā tā vadītājs Valērijs Halilovs, astoņi karavīri, deviņi žurnālisti no Krievijas televīzijas Pirmā kanāla, NTV un Aizsardzības ministrijas pārraudzītā telekanāla “Zvezda”, divi valsts ierēdņi un starptautiskās sabiedriskās organizācijas “Spravedļivaja pomoščj” (“Taisnīga palīdzība”) vadītāja, Kremļa cilvēktiesību padomes locekle Jeļizaveta Gļinka.
Viņa Krievijā bija iemantojusi cieņu kā “daktere Liza”, kas daudz nesavtīgi palīdzējusi bezpajumtniekiem, neraugoties uz ierēdņu liktajiem šķēršļiem. Kā vēsta mediji, Gļinka uz Sīriju pavadījusi Latakijas universitātes slimnīcai paredzētu medikamentu kravu.
Avarējusī lidmašīna būvēta pirms 34 gadiem, pēdējo reizi remontēta 2014.gadā, bet tehniskā apkope tai veikta šā gada septembrī.
