Trušu pilsētiņa «Via Baltica» ceļmalā 1
Iebraucot no Eiropas Latvijā, sešus kilometrus aiz Bauskas uz Rīgas pusi, Garozas – Codes krustojumā kā uz delnas redzamas mazas eiropeiska stila mājiņas. Tā kā mājiņas stropu lielumā, tās izskatās kā asprātīga biškopja drava.
Maskavieši, kas viņsestdien no Rundāles pils atgriezās Rīgā, piestāja apskatīt, kā te top jauna Briselē, Hāgā, Klāgenfurtē, Bodenzē vai citur Eiropā atrodamu ēku minimodeļu pilsētiņa. Pārsteigti, ka tās ir… trušu mājas.
Izrādās, līdz šim Vecumnieku “Bērzēs” atrodamā trušu pilsētiņa pārceļas uz Codes “Pilsmuižkungiem”. “Daļa no ieprojektētajām 40 mājiņām jau ir pārceltas no Vecumniekiem, dažas piebūvēju klāt, tiklīdz atvedīšu darbgaldu, tā trušu pilsētiņa turpinās augt,” apliecina idejas autors – “Trušu pilsētiņas mērs” Ojārs Narvils. Pārceļoties no priežu meža uz saulainu līdzenumu, mājiņas ir uzbūvētas augstākas ar iespēju trušiem karstā laikā dzīvot pagrabstāvā. Mājas būs arī no ķieģeļiem, akmeņiem, apliktas ar velēnu, no malkas krāvuma, ar zāles jumtu un ar puķēm uz balkona – plānus atklāj saimnieks. Vēl būs pļava, kur bērniem spēlēties. Šurp pārcelsies divsimt trušu mammas. Pilsētā no jauna parādījies rātsnams – tas ir ļoti, ļoti līdzīgs Bauskas rātsnamam…
“Latvijas Avīzē” jau esam stāstījuši par Ojāra bērnības sapni – izveidot savu parku. “Tā radās doma par trušu pasauli, kur katram dzīvnieciņam būtu sava neparasta mājiņa,” tieši pirms trim gadiem stāstīja Ojārs. Viņš saka paldies arī “Latvijas Avīzes” žurnālistes ieteikumam piereģistrēt Trušu pilsētiņas preču zīmi – nu ar lepnumu rāda apliecinājumu, ka tagad viņš vienīgais drīkst veidot trušu pilsētiņas.
2008. gadā Rīgas galdnieks ieradās Vecumniekos, nopirka zemi, aizrāva ar ideju Vecumnieku vidusskolas toreizējo 10.b klasi, sabūvēja trušu mājiņas un jau pēc gada viņa Trušu pilsētiņa iekļuva Zemgales populārāko tūrisma galamērķu TOP 10. Pagājuši trīs gadi, un vēlreiz jāsāk no sākuma, taču šoreiz neticīgo (izņemot bankas) nav – Ojārs pierādījis, ka viņam izdosies.
“Visu ziemu staigāju pa bankām, lūdzot kredītu – nekā! Vienīgi PVD palīdzēja ar ieteikumu turēt vistas brīvā dabā – olām labs noiets esot. Paklausīju un pat inkubatoru nopirku. Arī šeit pa krūmiem pastaigāsies vistas,” viņš rāda.
Jauniegūtajā purvainajā vietā – divarpus hektāros – izrakts dīķis un novadgrāvis, izplēsti kārkli un ūdens vairs neplūst pāri ceļam. Klajā laukā ir vien trušu mājas, sastādītas puķu dobes, trīsdesmit upeņu krūmi, bet… nav kur likt darbgaldu, ne arī jumta, zem kura pašam patverties. “Darbnīca būs klajā laukā zem brezenta, pats pārnakšņošu busiņā, bet otrā busiņā būs virtuve,” Ojārs smejas. Vismaz kādu laiku truši dzīvos labāk par mēru. Arhitektei Ilonai Ratniecei tagad grūts uzdevums: uzprojektēt māju no materiāla, kas turpat uz vietas – no māla, no žagariem, ar metru biezām sienām un ar velēnu jumtu. No tiem Ojārs solās uzbūvēt ziemas māju gan trušiem, gan pašam un viņa kundzei Irēnai Birziņai.
Tūrisms nedod tā paplašināšanai nepieciešamos ieņēmumus, atzīst oficiālā pilsētiņas saimnieka – SIA “Arktus” – vienīgais īpašnieks Ojārs Narvils. Visi ienākumi aizejot benzīnam un telefona sakariem, jā, un mājiņu materiāliem. “Piemēram, Bauskas rātsnama materiāli iegādāti kopumā par 250 latiem,” min saimnieks. Trušus Ojārs arī negrib audzēt ne gaļai, ne ādām – tikai apskatei. Pašlaik ir 55 trušu šķirnes, bet viņš iecerējis izveidot Eiropā lielāko šķirnes trušu kolekciju – izstāžu katalogos esot ap 80 šķirnēm.
Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Fogele atzinīgi vērtē truškopja entuziasta darbu: “Ja mērķis ir tikai eksponēt daudzveidīgus trušus, nevis nodarboties ar šķirnes trušu audzēšanu, tad tas Ojāram var izdoties. Galvenais, kas jāievēro: izstādēs Eiropā jāiepērk labs šķirnes materiāls ar ciltsrakstiem, ko šeit labi novērtētu kāds no sertificētajiem vērtētājiem. Jārēķinās, ka viens rets eksemplārs maksā no 20 līdz 100 eiro, bet otrai pusei nedrīkst būt tuva radniecība.”
Otrpus ceļam jau 3,5 hektāros paaugusies lucerna, vēl 4 hektāros sēs miežus. Ļoti daudz Ojāram nesavtīgi palīdzējis trīs kilometrus attālo “Mālnieku” saimnieks Uvis Slakteris. “Patīkami, ka te būs vēl viena sakopta vieta,” viņš īsi paskaidrojis. “Kāpēc nepalīdzēt, ja es varu!”
10. maijā te pārceļas truši no Vecumniekiem, 12. maijā jau pirmā apmeklētāju grupa, bet oficiālā pilsētiņas atklāšana paredzēta 26. maijā plkst. 11, ko novadīt apņēmusies pasākumu aģentūra bērniem “Jampadracis BB”.
