Kuras sabiedrības apveltītas ar iespēju baudīt maksimāli augstu laimes sajūtu? To atklāj pētījuma fakti 4
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotā kanādiešu un spāņu pētnieku komanda noskaidrojusi, ka tās sabiedrības, kurās naudai ierādīta minimāla loma, apveltītas ar iespēju baudīt maksimāli augstu laimes sajūtu.
Protams, naudas esamības vai neesamības ietekmi uz laimes līmeni pētī jau salīdzinoši ļoti sen, taču pamatā visu šo pētījumu rezultāti allaž ir ļoti pretrunīgi. Piemēram, 2021. gada janvārī amerikāņu pētnieki no Pensilvānijas universitātes kārtējo reizi apliecināja jau it kā labi zināmo: jo cilvēkam vairāk naudas, jo viņš jūtas labāk (labklājīgāk). Tāpat bieži vēstīts, ka atbilstoši subjektīvam pašu iedzīvotāju vērtējumam par pasaulē vislaimīgākajām atzītas Skandināvijas valstis, lai arī naudai tur ir pat ļoti liela loma.
Parasti ekonomisko izaugsmi mēdz ļoti cieši saistīt ar stabilu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos. Taču minētā kanādiešu un spāņu pētnieku komanda savos pētījumos guvusi pārliecību, ka šis apgalvojums tomēr ir krietni jāpārskata. Proti, šajā reizē pētnieki nolēma noskaidrot to, kā savu subjektīvo labklājību novērtē cilvēki tajās sabiedrībās, kurās naudai piemīt salīdzinoši niecīga loma un kuras parasti nemaz neiekļauj pasaules pētījumos par laimes sajūtu.
Šim nolūkam pētnieki vairākus mēnešus dzīvoja nelielos zvejnieku ciematos Zālamana salās un Bangladešā – valstīs ar ārkārtīgi zemu iedzīvotāju ienākumu līmeni. Visu šo laiku, izmantojot vietējos tulkus, pētnieki vairākkārt aptaujāja pilsētu un lauku apvidu iedzīvotājus – gan personīgi, gan izmantojot tālruņa zvanus – par to, ko viņiem nozīmē laime, kā arī par viņu noskaņojumiem pagātnē, viņu dzīvesveidu, ienākumiem, sekmēm zvejošanā un dažādiem mājas darbiem. Turklāt sniegto atbilžu augstākas uzticamības nolūkā visas šīs aptaujas veiktas tad, kad cilvēki nebija tam gatavojušies.
Vēstīts, ka pētījumā piedalījušies 678 cilvēki vecumā no 20 līdz 50 gadiem, kuru vidējais vecums bijis 37 gadi. Vismaz 85% Bangladešā aptaujāto bija vīrieši, jo šajā valstī spēkā esošās ētiskās normas ievērojami apgrūtināja sieviešu iztaujāšanu. Tostarp pētnieki pauda, ka vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes Zālamana salās, kur tā dēvētās genderās tiesības atšķiras no situācijas Bangladešā, savstarpēji nav īpaši atšķīrušās. Tieši tāpēc uzsvērts, ka galīgo secinājumu noformulēšanai vēl būšot nepieciešams turpināt šo pētījumu.
Bet jau esošie rezultāti apliecinājuši: jo cilvēkiem ir augstāki ienākumi un materiālā labklājība (piemēram, pilsētās salīdzinājumā ar lauku apvidiem), jo mazāk laimīgi viņi jūtas. Un otrādi: jo zemāki bija aptaujāto dalībnieku ienākumi, jo gluži subjektīvi viņi jutās laimīgāki, tādējādi labklājību sasaistot galvenokārt ar biežāku un ilgāku uzturēšanos dabā, svaigā gaisā un sev tuvu cilvēku lokā.
Un vēl bez tā laimes sajūtu var ietekmēt sevis salīdzināšana ar citiem, proti, ar tiem, kuri dzīvo tā dēvētajās attīstītajās (ekonomiski) valstīs, tāpēc piekļuve tīmeklim un tamlīdzīgiem resursiem arī mazina subjektīvās laimes sajūtas līmeni. No tā visa pētnieki secinājuši, ka jo sevišķi agrīnajos sabiedrības attīstības posmos monetizācija tās locekļiem var būt pat ārkārtīgi kaitīga.
