Trūkst virsnieku. Aizsardzības ministra atbilde “LA” lasītājam 0
“Latvijas televīzijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka zemessardzē nepietiek rezerves virsnieku,” vēstulē “LA” raksta jūrmalnieks Vilhelms Klincāns.
Viņš spriež, ka “zemessargi ar augstāko izglītību tādās specialitātēs, kas noderīgas militārajās jomās, piemēram, autotransporta inženieri, ārsti, kibernētiķi un sakaru inženieri, zemessardzē ar ierindnieku uzplečiem ilgi uzturēties nevēlas, jo tas ir pazemojoši tik augsti izglītotiem speciālistiem. Aizsardzības akadēmijā tik augsta līmeņa speciālistus, kā augstāk minēts, negatavo. Diemžēl zemessardzē netiek izmantotas arī to speciālistu zināšanas, kuri vēl nav aizgājuši no zemessardzes”. Lasītājs raksta, ka pats ir zemessardzē kopš 1992. gada, taču viņa autotransporta inženiera zināšanas tur nav bijušas vajadzīgas, kaut gan risināmu problēmu šajā jomā neesot mazums. “Valsts prezidentam kā bruņoto spēku virspavēlniekam ir dotas tiesības augsti izglītotiem zemessargiem specialitātēs, kas vajadzīgas militārajām struktūrām, piešķirt virsnieku pakāpes. Ar to pašu tiktu atrisināta rezerves virsnieku problēma zemessardzē,” uzskata V. Klincāns.
Viņam atbild aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis: “Zemessardzē ir ļoti plašas iespējas pielietot civilajās mācību iestādēs iegūtās zināšanas. Tas tiek ne tikai atbalstīts, bet zemessargiem bieži lūgts to darīt, gan nodrošinot vienības ikdienas spēju uzturēšanu, gan iesaistot dažādu militāro spēju attīstības projektos. Autoinženierim ir vēl plašākas iespējas, jo ZS rīcībā ir liels transporta tehnikas parks, kur ikviena roka noderēs un arī padoms tiks uzklausīts.
Bet jautājums galvenokārt ir par virsnieka pakāpes piešķiršanu. Te atbildēt varu viennozīmīgi – virsnieka dienesta pakāpi bez attiecīgās militārās apmācības nepiešķir nevienā valstī (arī ASV Nacionālajā gvardē dienošie saņem pakāpi pēc sekmīgas virsnieku apmācības). Lai komandētu vadu (pirmais virsnieka amats apakšvienībā) un būtu militārajā jomā zinošs virsnieks speciālists (ar specifiku inženieru un citās jomās), ir nepieciešamas militārās zināšanas, jo pretējā gadījumā nav iespējama militāro uzdevumu izpilde pilnā apjomā un vienības funkcionalitāte ir lemta neveiksmei.
To, ka zemessardzē trūkst virsnieku, nevar izmantot par argumentu virsnieka pakāpes piešķiršanai bez attiecīgās sagatavošanas, jo tādā veidā ZS saņems nevis virsniekus, bet virsnieku formās ietērptus pilsoņus. NBS/ZS ir izstrādāta apmācību sistēma, kur sekmīgi pabeigušie iegūst tiesības komandēt vadu.”
