Trūkst koordinācijas cīņā pret koronavīrusu 0
Aprīļa sākumā Eiropa kļūst koronavīrusa pandēmijas epicentrs, kur ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 600 000 cilvēku, bet gandrīz 50 000 miruši un traģēdija vēl ne tuvu nav beigusies.
Neuzklausa brīdinājumus par pagātnes epidēmiju mācībām
Gandrīz visu Eiropas valstu vadītāji laikus nepamanīja koronavīrusa apdraudējumu un neieklausījās vairāku ekspertu brīdinājumos par tā straujo izplatīšanos un ierobežošanas pasākumu neefektivitāti vienas valsts mērogā.
Politiķi, cenšoties novērst panikas izcelšanos, vairākus mēnešus izvairījās uzkrāt medicīnisko aparatūru, lai sāktu ātrās pārbaudes testus pēc koronavīrusa uzliesmojuma Ķīnā.
ES valstis, lai gan apliecinājušas vēlmi veidot arvien ciešāku savienību, rīkojās savtīgi un haotiski, kad slimības apdraudējums kļuva acīmredzams, atzīst izdevums “Politico”.
Veselības ministri, no kuriem četri atkāpās vai tika atlaisti krīzes laikā, strīdējās par pareizāko rīcību. “Es raudāju, jo zināju, kāds cunami mūs gaida,” izteikusies bijusī Francijas veselības aprūpes ministre Agnese Buzina.
Valdības nesniedza Briselei pilnīgu informāciju par sagatavotību krīzei, tad vienpusēji uzkrāja svarīgāko medicīnisko aprīkojumu un nekoordinēti slēdza robežas, izjaucot tirdzniecības sakarus un atstājot savus pilsoņus ārvalstīs.
Eiropas Komisija, kurai ir ierobežotas pilnvaras veselības aprūpes jomā, sarosījās janvārī, taču nesāka enerģiski rīkoties līdz pat martam.
Tā ES valstu vadītāji zaudēja izšķirošu nedēļu vai pat vairāk, cenšoties novērst atkal briestošo migrācijas problēmu Turcijas pierobežā, kaut gan daudz nopietnākā krīzē jau gāja bojā simtiem eiropiešu Itālijas ziemeļos.
“Vīruss turpināja izplatīties mūsu degungalā, bet mēs to neaptvērām,” atzinis beļģu mikrobiologs Hermans Gosenss.
Apvienotā Karaliste un ASV, kuru līderi agrāk nekavējoties iesaistījās globālu krīzes situāciju risināšanā, šoreiz rīkojās juceklīgi un neparedzami, premjerministram Borisam Džonsonam cenšoties apliecināt Britānijas patstāvīgo ceļu un prezidentam Donaldam Trampam sākotnēji noliedzot koronavīrusa apdraudējumu, bet tad pārsteidzot ES ar vienpusēju iebraukšanas aizliegumu.
Janvārī, kad Eiropā vēl neviens nebija miris no Covid-19, vēl bija laiks uzklausīt ekspertu brīdinājumus par pagātnes epidēmiju mācībām, tostarp 2015. gada epidēmiju MERS, ko izraisīja cita veida koronavīruss.
Toreiz Dienvidkorejā gāja bojā vairāki desmiti cilvēku, bet epidēmiju izdevās apturēt ar divu nedēļu ilgu stingru karantīnu.
Neaptver koronavīrusa globālo apdraudējumu
22. janvārī, mēnesi pirms pirmā Covid-19 upura Itālijā, EK prezidente Urzula fon der Leiena Pasaules ekonomikas forumā Davosā runāja par klimata izmaiņām un digitalizāciju.
Nepilnus divus mēnešus amatā esošā Leiena atzīmēja pūliņus izbeigt pilsoņu karu Lībijā, taču pat nepieminēja koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā. Vēlāk forumu uzrunāja bijušā ASV prezidenta Obamas padomnieks un pandēmiju eksperts Ričards Hečets, kurš brīdināja, ka “koronavīrusa epidēmija nav tikai Ķīnas problēma, tā ir globāla problēma”.
Tagad Hečets vada starptautisko Koalīciju pretpasākumiem epidēmijām (CEPI), kas koordinē vakcīnu izstrādi infekcijas slimībām.
Todien Davosā Hečets brīdināja, ka politiķi un sabiedrības pārstāvji ir pamanījuši atsevišķus infekciju uzliesmojumus pasaulē pēdējos gados, taču nav aptvēruši to rašanās likumsakarības un nav veikuši vajadzīgo sagatavošanos.
Viņš uzsvēra, ka valdībām ir vajadzīga politiskā griba atvēlēt nepieciešamos resursus un apvienot spēkus problēmas risināšanai. Tonakt Ķīnas valdība paziņoja par Uhaņas pilsētas – epidēmijas epicentra ar 11 miljoniem iedzīvotāju – pilnīgu slēgšanu, vēlāk slēdzot arī apkārtējo Hubejas apgabalu.
Tovakar Ženēvā Pasaules veselības organizācijas ārkārtas apspriede beidzās bez lēmuma pieņemšanas, bet nākamajā dienā PVO ģenerāldirektors Tedross Gebrejesuss paziņoja, ka organizācijas eksperti vēl neesot gatavi nodēvēt koronavīrusu par sabiedrības veselības apdraudējumu starptautiskā mērogā. Briselē un citviet Eiropā to vēl uztvēra kā attālu draudu.
Intervijā “Politico” ES krīzes situāciju komisārs Janezs Lenarčičs atzinis, ka “neviens negaidīja šāda apjoma koronavīrusa uzliesmojumus Eirop
ā”. Viņš atgādināja, ka visi agrākie epidēmiju uzliesmojumi – SARS, MERS un pat Ebola – tika vai nu lokalizēti, vai apsīka pirms izplatīšanās tālāk pasaulē kā šoreiz. 24. janvārī Francijā tika reģistrēti trīs koronavīrusa saslimšanas gadījumi, kas visi bija saistīti ar nesenu Ķīnas apmeklējumu.
Eiropas infekcijas slimību aizsardzības un kontroles centrs janvārī pauda pārliecību, ka ES valstis ir labi sagatavojušās atklāt koronavīrusa inficētos un palīdzēt tiem, lai gan virkne sabiedrības veselības ekspertu jau cēla trauksmi par tūlītēju ārkārtas pasākumu nepieciešamību. ASV Džonsa Hopkinsa veselības drošības centra direktors Toms Ingelsbijs ieteicis pasaules valstu vadītājiem paredzēt visļaunāko.
