“Trūkst drosmes spert tādus soļus, kas ļautu “luksoforu” iedarbināt!” Pavļuts skaidro, kādi drošības principi šobrīd ir spēkā 20
Joprojām ir spēkā tā dēvētais “luksofora princips”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi, trešdien valdību un sociālo partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Sēdes laikā izskanot bažām, ka līdz ar valdības konceptuālu lēmumu atbalstīt mērenāko epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju notikusi atteikšanās no tā dēvētā “luksofora principa”, Pavļuts uzsvēra, ka šis princips joprojām darbojas.
Pēc ministra teiktā, “luksofora princips” ļauj valdībai pieturēties pie tajā ietvertajiem nosacījumiem un tā kontekstā arī vērtēt iespējamo nozaru darbības atjaunošanu.
“”Luksofora” problēma ir tā, ka mēs saslimstības ar Covid-19 ziņā netiekam līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī trūkst drosmes spert tādus soļus, kas ļautu “luksoforu” iedarbināt,” skaidroja Pavļuts.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka “luksofora princips” joprojām ir spēkā un tas tiek izmantots kā viens no atskaites punktiem, lai reaģētu epidemioloģisko situāciju.
Līdzšinējie ierobežojumi ir devuši pozitīvu rezultātu
Līdzšinējie ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu ieviestie ierobežojumi ir devuši pozitīvu rezultātu, trešdien valdību un sociālo partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Viņš informēja, ka saslimstība ar Covid-19 mazinās, kas liek domāt, ka ieviestie pasākumi ir bijuši pareizi.
“Nav tā, ka drošības politika tagad nedarbotos. Mums saslimstība nekrīt tā kā Lietuvā, bet mums arī nav bijuši tik skarbi pasākumi kā Lietuvā. Mēs esam veikuši pasākumus, kas dod rezultātu, lai gan tas notiek lēnāk, nekā mēs gribētu,” uzvēra Pavļuts.
Viņš piebilda, ka valdības konceptuāli atbalstītais mērenākais epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijs paredz nodrošināt arī turpmāku Covid-19 saslimstības mazināšanos. Pavļuts arī aicināja valdības partnerus “atspoguļot izpratni”, valdības pieņemtie lēmumi ir labākie iespējamie.
Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts rekordliels Covid-19 testu skaits, reģistrēti 639 jauni saslimšanas gadījumi un saņemta informācija par 21 ar Covid-19 sasirgušu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Diennakts laikā veikti 16 705 Covid-19 testi, kas līdz šim ir lielākais Latvijā vienā diennaktī testēto cilvēku skaits. Par iepriekšējo rekordu – 15 923 testiem – tika ziņots 5.martā.
Starp 21 aizvadītajā diennaktī mirušo ir divi cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs vecumā no 60 līdz 69 gadiem, seši vecumā no 70 līdz 79 gadiem, deviņi vecumā no 80 līdz 89 gadiem un viens vecumā no 90 līdz 99 gadiem.
Otrdien Latvijā pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 3,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 91 636, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1726 jeb 1,88% no visiem, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 429,4, liecina SPKC dati.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 8191 personām.
