Trūkst degvielas benzīntankos: cīņās par vietu pie degvielas sūkņa tiek ņemti palīgā pat naži 39
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī Apvienotās Karalistes (AK) valdība apgalvo, ka situācija ar degvielas piegādēm jau uzlabojusies, tomēr industrijas eksperti prognozē, ka krīze turpināsies vēl vismaz mēnesi pat tad, ja paniskā degvielas pirkšana beigtos šodien.
Degvielu piegādās armija
Tiek solīts, ka šīs nedēļas nogalē palīgā dosies britu armija, 75 kareivjiem vedot degvielu uz degvielas uzpildes stacijām, jo problēma nav degvielas trūkums valstī, bet gan tās nogāde benzīntankiem. Kopš pagājušās piektdienas daudzi benzīntanki ir slēgti, taču tie, kuros degviela – jebkāda – joprojām ir, vārda tiešā nozīmē tiek gāzti apkārt. Valstī ir nedaudz virs 8000 benzīntankiem, tādēļ papildus 75 piegādes dienā situāciju diez vai mainīs.
Piecreiz palielinājies to gadījumu skaits, kad automašīnām ar benzīna dzinējiem bākā iepildīts dīzelis, bet dīzeļdzinējiem – benzīns. Britu autobraucēju asociācija AA ziņo, ka dienā nākas doties pat uz 250 izsaukumiem ierasto 20–25 vietā.
AA prezidents Edmunds Kings gan nākotnē raugās optimistiski: “Miljoniem autovadītāju mainīja savus degvielas uzpildīšanas ieradumus aizvadītajā nedēļas nogalē, taču tad, kad degvielas bāka ir uzpildīta līdz augšai, vairāk tajā ieliet nevar. Šis īslaicīgais pieprasījums noteikti sāks noplakt un dos degvielas uzpildes stacijām laiku papildināt krājumus.”
Traucēta ikdienas dzīve
Atcelti arī skolu autobusi, netiek izvesti atkritumi. Tie laimīgie, kuri pa nakti iestājušies rindā un tikuši pie degvielas, to pilda ne tikai automašīnās un degvielas kannās, kas nu kļuvušas par deficītu, bet pat visu veidu plastmasas pudelēs, diviem īpaši radošiem kungiem degvielu salejot spainī, kas izklāts ar melnu miskastmaisu.
Sociālajos medijos cirkulējošais video tiek plaši apspriests, minot, cik ilgā laikā degviela saēdīs plastmasas maisu un plastmasas spaini, un brīnoties, kādēļ degvielu lejošajam kungam ir sejas maska, kas pasargā no Covid-19, taču pietrūkst prāta, lai saprastu, ka pietiek ar vienu dzirksteli, lai viss viņu guvums un pie reizes arī benzīntanks būtu liesmās. Tāpat tiek izteikts izbrīns par benzīntanka personāla neiejaukšanos.
Degvielas pārvadāšanas automašīnai ierodoties benzīntankā, informācija bieži tiek izplatīta sociālajos tīklos, un dažu minūšu laikā pie benzīntanka izveidojas milzīga rinda, tādējādi izpērkot pievesto benzīnu pāris stundu laikā.
Tāpat autobraucēji mēdz arī sekot degvielas pārvadāšanas automašīnām, angliski dēvētām par tankeriem, izpelnoties visai necenzētu, britu presē nedrukājamu apzīmējumu “tanker wanker”, ko latviski labāk netulkot. Paši autovadītāji atzīst, ka šāda spontāna aste uz ceļa rada visai nelāgu sajūtu.
Kas vainīgs?
Lai arī bieži tiek piesaukts breksits, tomēr tas nav ne galvenais, ne vienīgais iemesls degvielas pārvadātāju trūkumam. Pamatīgu robu degvielas izvadātāju rindās ir iecirtusi pandēmija, mājsēdes laikā krasi samazinot degvielas patēriņu.
Bijušie degvielas uzpildes automašīnu šoferi stāsta, ka aizgājuši no darba, jo pandēmijas laikā tika piedāvāta tā sauktā “furlough” shēma, kas nozīmē, ka valsts maksā daļu algas par dīkstāvi, un darba devējs trūkstošo var piemaksāt vai arī nepiemaksāt (visbiežāk – nepiemaksāt). Tas, vai darbs vēlāk būs vai nebūs, nebija zināms, tādēļ daudzi devās jaunu darbavietu meklējumos.
Kāds bijušais bīstamo kravu pārvadātājs, kas vēlējās palikt anonīms, radiostacijai “Talk radio” tiešajā ēterā žēlojās, ka šādās degvielas cisternu auto nav ļauts ienest pat radio, jo jebkura baterija un dzirkstele var kļūt liktenīga, nemaz nerunājot par mikroviļņu krāsnīm, kur uzsildīt pārtiku. Bieži vien naktis nākas pavadīt auto kabīnē, jo degvielu dažādu iemeslu dēļ nodot benzīntankā uzreiz nevar.
Pandēmijas laikā daudziem autovadītājiem arī beidzās gan medicīniskā apskate, gan reizi piecos gados obligāti izejamie CPC kursi, taču medicīnas iestādes bija atvērtas tikai Covid-19 pacientiem, neļaujot iziet apskati, un mācību centri bija slēgti pilnībā. Slēgto mācību centru dēļ arī nenotika jauno autovadītāju apmācība, taču tajā pašā laikā daudzi vecākie šoferi devās pelnītā atpūtā.
5000 vīzu
Britu valdība izlēmusi, ka steidzamības kārtā tiks izsniegtas 5000 īstermiņa vīzu smago automašīnu vadītājiem no ES, atļaujot strādāt līdz Ziemassvētkiem, taču šis plāns tiek kritizēts kā pārāk nenopietns. 5000 viesstrādnieku ir tikai piliens jūrā, jo nepieciešami teju 100 000, turklāt autovadītāji būs vajadzīgi arī pēc Ziemassvētkiem.
Nīderlandes arodbiedrību apvienība FNV, kas pārstāv arī smago automašīnu vadītājus, apgalvo, ka ES autovadītāji par piedāvājumu nav sajūsmā, jo darba apstākļi AK šoferiem ir slikti.
“ES strādnieki, ar kuriem esam runājuši, negrasās doties uz AK, ja tiks piedāvāta īstermiņa vīza, lai palīdzētu AK izkulties no sū***, ko viņi paši ir radījuši,” tā intervijā “BBC radio 4”, nekaunoties no cenzējamu apzīmējumu lietošanas, saka Edvīns Atema, FNV pētniecības daļas vadītājs. “Ir nepieciešams nopietns plāns, lai izvilktu industriju atkal virs ūdens.”
Arī Latvijas šoferi pagaidām nekāro doties ātrā peļņā uz AK. Par to ir pārliecināts biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, kurā apvienojušies pasažieru un kravu autopārvadātāji, valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko: “Nav nemaz tik daudz to šoferu, kuri būtu gatavi strādāt ar tiem nosacījumiem un pēc tāda darba grafika, ko viņiem piedāvā.
Cik zinu, viņu valdība plāno darbaspēku pieaicināt uz diviem trim mēnešiem. Tad nu jautājums, cik ir tādu džentlmeņu, kuri būtu gatavi samainīt stabilu darbu mājās pret pāris mēnešu darbu kaut kur citur, pat ja tur ir izdevīgāki noteikumi?
Viens no obligātajiem nosacījumiem, lai strādātu par smagā auto šoferi AK, ir AK iegūta CPC karte, taču iespējams, ka īstermiņa darbam to nevajadzēs.
“Viņi tagad grib atvieglot situāciju uz brīdi, lai derētu arī Eiropas uz tiem mēnešiem. Bet tā būs tāda īslaicīga darba atļauja, tā nebūs uz gadu vai pieciem gadiem,” stāsta A. Pociluiko. Taču šoferu trūkums Apvienotajā Karalistē nav unikāls. “Tāda pati situācija ir arī Eiropā, arī Spānijā, arī Vācijā. Šoferu trūkums ir milzīgs!” atzīst A. Pociluiko.