Trūkst atbalsta latviskiem bērnudārziem 4
Krievu bērnudārzos vairāk būtu jārunā latviski, taču Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums no 2015. gada valstij un pašvaldībām finansēt tikai bērnudārzus, kuros mācās latviski, nebūtu atbalstāms. Tāds viedoklis visbiežāk izskanēja portāla “politika.lv” rīkotajā domu apmaiņā “Pirmsskolas izglītība tikai latviski. Lieki, pāragri vai pēdējais brīdis?”
Trūkst vietu latviešu “dārziņos”
Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), Saeimas par izglītību atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete (“Vienotība”) un dažāda līmeņa eksperti. Brīvu vietu pasākuma norises vietā nebija. Protams, neiztika bez minoritāšu tiesību “sargiem”, kuri izmanto katru iespēju iebilst pret latviskuma vairošanu un rusifikācijas mazināšanu.
To, ka bērnudārzi šobrīd tiešām var veicināt rusifikāciju, apliecina tas, ka Rīgas dome bērniem, kuriem trūkst vietu latviešu bērnudārzos, piedāvā doties uz krievu pirmsskolas izglītības iestādēm. Tātad tā vietā, lai tukšākajos krievu bērnudārzos veidotu latviešu grupas, vēlas latviešu bērnus skolot krieviski!
Jurists Voldemārs Burģis, kura bērnam ilgstoši nav vietas latviešu bērnudārzā, veicis eksperimentu, piesakot atvasi krievu “dārziņā”. Jau nākamajā dienā saņemts aicinājums sākt to apmeklēt! Viņš uzskata, ka Rīgas dome “tīši rusificē izglītības sistēmu”. Rīgas dome izliekas nemanām, ka arī daļa nelatviešu savus mazuļus piesaka latviešu bērnudārzos, tādējādi ceļot pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības latviešu valodā.
Kaut gan uz diskusiju bija aicināta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”), viņa ierasties bija deleģējusi savu vietnieci un partijas biedri Ausmu Cimdiņu, kura domes politiku tā īsti paskaidrot nespēja, ik pa brīdim attaisnojoties ar to, ka ir “jauna domniece”. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka “ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā lielākas rindas ir uz latviešu bērnudārzu grupām”. Valodas politika pirmsskolās, viņasprāt, ir “diskutējams un jūtīgs jautājums, jo skar bērnu un minoritāšu tiesības”.
Biedē ar starpetnisku naidu
Diemžēl arī Vjačeslava Dombrovska runās par valodu lietošanu bērnudārzos bija maz konkrētības. Vispirms vajagot saprast mērķi, ar kādu latviešu valoda pirmsskolās tiekot mācīta utt. Starp nekonkrētajiem runas plūdiem izskanēja arī viedoklis, ka NA priekšlikums esot radikāls. Šāda attieksme nav pārsteigums, jo savulaik RP pārstāvji nepieļāva pat šā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas komisijās.
Tagad ministrs Dombrovskis skaidroja, ka reformisti tā rīkojušies tāpēc, ka negribējuši, lai NA “vāc punktus pirms pašvaldību vēlēšanām”. Viņš gan arī biedēja ar sekām: ja likvidēšot krievu bērnudārzus, latviešu un krievu attiecības vairs nebūšot konstruktīvas, varot pat rasties “starpetnisks naids”. Klātesošā “Saskaņas centra” un Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova vēlāk līdzīgā garā nacionāļiem pārmeta, ka viņu ierosinājums esot pat pretvalstisks!
To gan ministrs atzina, ka visu Latvijā dzīvojošo tautību bērniem savā starpā būtu jāspēj sazināties latviešu valodā. Tajā pašā laikā viņš atsaucās uz zinātnieku viedokli, ka līdz 12 gadiem bērniem mācību saturs būtu apgūstams dzimtajā valodā.
Jāmācās no Jelgavas
I. Druviete pauda, ka nacionāļu priekšlikums būtu apspriežams Saeimā, taču to ieviest varētu tikai “ar nosacījumiem”. Pirmkārt, jāņem vērā, ka sākumskolās taču vēl joprojām izglītošanā tiek lietota arī krievu valoda, tāpēc izglītība bērnudārzos jāskatās kontekstā ar tālākajām skolas gaitām. Otrkārt, ir jāsakārto bērnudārzu tīkls atbilstoši pieprasījumam. Lai nebūtu tā, ka krievu bērnudārzi ir pustukši, kamēr uz latviešu “dārziņiem” ir garas rindas. Viņasprāt, krievu bērnudārziem atsevišķās ēkās ar atsevišķu vadību vairs nebūtu jābūt, bērnudārzos būtu saglabājamas tikai atsevišķas krievu grupas. E. Ratnieks piebilda, ka Jelgavā, kur dzīvo 45 procenti cittautiešu, jau gandrīz divdesmit gadus ir tikai latviešu bērnudārzi. No deviņiem pilsētas bērnudārziem tikai divos ir dažas grupas, kurās lieto arī krievu valodu.
Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa apgalvoja: ja nebūs krievu bērnudārzu, tiks pārkāpta Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija. NA pārstāvis Edvards Ratnieks iebilda: pat tad, ja bērnudārzi būtu tikai latviski, nelatviešu bērniem tajos būtu iespēja apgūt arī dzimto valodu. Gan viņš, gan I. Druviete teica, ka konvencija tomēr neliedz ieviest izglītību tikai latviešu valodā.
Pētniece nerimās, atgādinot, ka 2003. – 2004. gadā “sabiedrība izgāja ielās”, lai vērstos pret latviskām vidusskolām. Šī reforma esot radikalizējusi sabiedrību.
Pedagogiem grūtības runāt latviski
Visi runātāji, pat E. Krivcova atzina, ka krievu bērnudārzos būtu jāpalielina latviešu valodas īpatsvars, iespējams, pat ieviešot bilingvālo izglītību, kas nozīmē, ka ne tikai māca latviešu valodu tai atvēlētajā laikā, bet to izmanto arī citās nodarbībās.
Latviešu valoda krievu bērnudārzos tiek mācīta ļoti maz. Trīsgadniekiem ir divas vai trīs 12 minūšu nodarbības nedēļā, bet četrgadīgajiem bērniem ir 20 minūtes ilgas nodarbības. “Labākajā gadījumā latviešu valodai tiek veltīta viena stunda nedēļā!” izsaucās E. Ratnieks. “Ir jāatsakās no šīm nožēlojamām 12 minūtēm; bērnudārziem jābūt bilingvāliem,” teica I. Druviete.
Kaut arī pirmsskolas izglītības vadlīnijās gan noteikts, ka piecgadniekiem latviešu valoda jāmācās katru darba dienu, realitātē ne visās pirmsskolās latviešu valodas nodarbības notiek piecreiz nedēļā.
Diskusijas vadītāja Baiba Strautmane nosauca pašreizējo izglītības sistēmu par segregētu, par ko uzreiz saņēma gana daudz iebildumu. D. Dalbiņa teica, ka tā nav segregēta, jo, kaut arī dažādās valodās, bērni mācās pēc vienotām izglītības programmām. S. Zankovska-Odiņa norādīja, ka segregēta izglītības sistēma ir tad, ja vecākiem nav tiesību izvēlēties, kura veida skolā laist bērnu.
NA veikusi speciālistu aptauju par iespēju pāriet uz latviskiem bērnudārziem. Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis atzinis, ka tas nebūtu iespējams tieši tāpēc, ka krievu bērnudārzu personāls neprot latviešu valodu pietiekamā līmenī. To apliecina arī pētījums, ko bērnudārzos, pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma, veicis Baltijas Sociālo zinātņu institūts. Tikai 40 procenti aptaujāto krievu bērnudārzu darbinieki atzinuši, ka latviski runā brīvi. Pētījuma veicēji pamanījuši, ka latviski aizpildītajos dokumentos pedagogi dažkārt lietojuši ļoti vienkāršu teikuma uzbūvi, pieļāvuši daudz pareizrakstības un sintakses kļūdu. 80 procentu šo bērnudārzu skolotāju atzinuši, ka viņu valsts valodas prasmes nepieciešams uzlabot.
