Truksnim jātaupa nauda! Nav īstais laiks Pašvaldību savienības jubilejai 19
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Decembra vidū Latvijas Pašvaldību savienībai palika 30 gadi, ko atcerējās tikai retais, jo LPS jubilejas svinības ir pārceltas uz pavasari – vispirms jau epidemioloģiskās nedrošības dēļ, bet, iespējams, ne tikai tāpēc. Tā gan ir tikai sakritība, bet dienās, kad vietvaras varēja atskatīties uz savas organizācijas 30 gadu ilgo vēsturi, Jūrmala – pašvaldība, kurā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dibināšana – paziņoja par izstāšanos no LPS. Arī agrāk vairākas pašvaldības ir pārtraukušas dalību LPS, ko dažos gadījumos saistīja ar krīzi organizācijā.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā tagad ir 43 pašvaldības – septiņas valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils – un 36 novadi, no kuriem trīs – Ogres, Jēkabpils un Valmieras novadi – ir izveidoti kopā ar valstspilsētām.
Līdz šim Latvijas Pašvaldību savienībā nebija tikai Daugavpils, kura no tās izstājās 2019. gada pavasarī, atsaucoties uz lielajām iemaksām LPS kasē, kas pilsētai toreiz bija ap 70 000–80 000 eiro, un aizdomām, ka “LPS apkalpo šauras politiskās intereses un pietiekami neaizstāv Latgales iedzīvotājus”. Kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas no LPS ir izstājušās vēl divas pašvaldības, kas to izdarīja 2012. gadā – Krāslavas novads no LPS aizgāja pavasarī, nesagaidījis, ka valdība izpildīs solīto un noasfaltēs ceļus līdz katra pagasta centram. Rīgas pilsēta nemierā ar valdības īstenoto budžeta politiku par izstāšanos paziņoja tā gada nogalē. Krāslavas novads un Rīgas pilsēta pēc laika atgriezās Latvijas Pašvaldību savienībā.
Likumā ir noteikts, ka LPS ir valdības sarunu partneris, ar kuru Ministru kabinetam ir jāsaskaņo ar pašvaldību darbību saistītie jautājumi un jāparaksta vienošanās un domstarpību protokols pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā. Kad pirms gandrīz desmit gadiem Rīga gatavojās aiziet no LPS, viens no Zaļo un zemnieku savienības līderiem Uldis Augulis teica: “Nav daudz tādu valstu, kurās pašvaldībām ir tāda ietekme kā Latvijā un tās var vienoties ar valdību par budžetu. Ja tādu iespēju pazaudēsim, tad katrs sitīsies, kā māk, un dabūs tie, kas tuvāk valdībai.” Agrākos laikos vairākkārt ir bijuši mēģinājumi šķelt organizāciju, lai mazinātu tās ietekmi.
Truksnim jātaupa nauda
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, no kuras ir arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. G. Truksnis “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka Jūrmalas domes lēmumam aiziet no LPS nav nekādu zemtekstu un politisku iemeslu. Tas ir saistīts tikai ar budžeta situāciju, jo pilsētas ieņēmumu kritums liek taupīt, kur vien tas ir iespējams.
Jūrmala atteikšoties arī no iesaistīšanās cīņā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu. Pilsētas budžeta situāciju ietekmējusi pandēmija, kas lielu iespaidu atstāja tieši uz tūrismu un viesmīlības sektoru. Jūrmala ir viena no pašvaldībām, kurai ieņēmumi salīdzinājumā ar 2021. gadu nākamgad samazināsies – plānots to kritums par 1,6%. Jūrmala palikšot Lielo pilsētu asociācijā (LPA), jo tur biedru nauda ir trīs reizes mazāka. LPS tā ik gadu iemaksā vairāk nekā 67 000 eiro. G. Truksnis uzskata, ka abu organizāciju darbība ir līdzīga, bet LPA lielāku uzmanību pievērš tieši valstspilsētu problēmām.
LPS priekšsēdis G. Kaminskis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka ir saņēmis Jūrmalas domes lēmumu par aiziešanu no organizācijas. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā sasaukumā G. Truksnis bija arī LPS valdē, bet pēdējā kongresā augustā lielās pilsētas viņu vairs nebija deleģējušas uz valdi. Taču Jūrmalas pārstāvji piedalās LPS komiteju darbā.
G. Kaminskis minēja vairākas lietas, ko pilsēta zaudēs, nebūdama LPS. Piemēram, LPS 2021. gadā īstenoja Piekrastes apsaimniekošanas projektu, ko finansē Vides aizsardzības fonds. Sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kuru vidū bija arī Jūrmala, tika sakopta jūras krasta zona, izveidojot aktīvās atpūtas vietas, izvietojot soliņus, nojumes un veicot citus pasākumus, lai cilvēkiem padarītu pieejamāku teritoriju pie jūras.
Jūrmalai kā partnerim nebūs iespējas iesaistīties arī LPS īstenotajos Norvēģijas finanšu instrumenta projektos. Nesen Saeima atbalstīja LPS iniciatīvu noteikt, ka valsts no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. maijam nodrošina pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no mājokļa pabalsta izdevumiem. Lai to panāktu, lielo pilsētu un novadu eksperti sagatavoja pamatojumu, LPS valde tikās ar labklājības ministru Gati Eglīti (JKP).
G. Kaminskis atzina, ka šajā gadījumā ieguvējas būs visas pašvaldības, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav LPS. Organizācijas intereses sarunās ar ministrijām un Saeimu pārstāv padomnieki, kuri, viņaprāt, ir ļoti profesionāli. Pašvaldības ar savām iemaksām LPS budžetā finansē padomnieku darbu, taču ne mazāk svarīga ir pašu pašvaldību iesaistīšanās procesā, lai sagatavotu kopīgo viedokli. G. Kaminskis cer, ka arī Jūrmala atgriezīsies LPS.
Vietvalži zaudē interesi par LPS
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka Lielo pilsētu asociācija (LPA) un LPS ir divas atšķirīgas organizācijas, kuras nevarot salīdzināt, jo LPA darba kārtībā ir tikai pilsētu specifiskās intereses. LPS ir valdības sociālais partneris, ar kuru ir jāsaskaņo visi ar pašvaldībām saistītie jautājumi. Arī V. Valainis domā, ka tas esot tikai laika jautājums, kad Jūrmala atgriezīsies LPS.
Taču vēl ir jautājums, vai LPS ir izdarījusi visu, lai nevienai pašvaldībai neienāktu prātā taupīt tieši uz tās rēķina. Bija laiks, kad pašvaldības no visas Latvijas budžeta pieņemšanas laikā brauca piketēt pie Saeimas un vietvalži to pasludināja par “sēru dienu”, kas mediju ziņās bija dienas galvenais notikums. Tagad gan ir cits laiks un minētās metodes varbūt nav piemērotas.
Pēc LPS un valdības sarunām par budžetu LPS priekšsēdis G. Kaminskis sarunas ar ministrijām nosauca par konstruktīvām, sakot paldies visām ministrijām un premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) par uzklausīšanu. Arī K. Kariņš ir vairākkārt uzteicis LPS par labo sadarbību. Tajā pašā laikā vietējie līderi ik pa laikam izsakās, ka LPS nav bijusi pietiekami stingra sarunās ar Finanšu ministriju un uzstājusi uz diskusiju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas atjaunošanu agrākajā apmērā – 80:20%. Tagad pašvaldībām ir 75%, bet valstij – 25%. V. Valainis aizstāvēja LPS, uzskatot, ka šī valdība nevienā organizācijā neieklausoties.
Tiesa, pēc vēlēšanām vietējiem līderiem bija gana daudz rūpju, veidojot jaunos novadus. LPS priekšsēža vietnieks, Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) tieši to minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc LPS nebija tik pamanāma. Viņš atzīst: “Gintam ir ļoti mierīgs stils. Mēs arī esam norādījuši, ka ir jābūt asākai retorikai un lielākam spiedienam. Taču kopumā valde nav kareivīgi noskaņota, jo pašvaldības ir konstruktīvs partneris. Ar ultimātiem kaut ko panākt ir sarežģītāk.” V. A. Krauklis arī uzsvēra, ka LPS ir neliels aktīvo biedru loks, un “tādā situācijā, kad ir maz to, kuri vēlas līdzdarboties, tu nevari būt ass un uzstājīgs”.
Ja atceras LPS kongresu pēc vēlēšanām, tad bija tikai divi pašvaldību vadītāji, kuriem bija interese debatēt par LPS nākotni, – V. A. Krauklis un Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA). Arī G. Kaminskis varēja justies droši, jo nevienam nebija intereses konkurēt ar viņu uz šo amatu, kas jau kļuva skaidrs pirms kongresa. Iespējams, šis nebija īstais laiks LPS jubilejas svinībām vairāku iemeslu dēļ. G. Kaminskis LPS 30. gadadienu uzskata par ļoti svarīgu pasākumu, tāpēc tai esot jānotiek klātienē, lai uz LPS jubilejas svinībām var uzaicināt cilvēkus, kas aizvadītajos 30 gados ir devuši zināmu ieguldījumu LPS un pašvaldību attīstībā. Viņš cer, ka gadadienu LPS varēs atzīmēt 2022. gada pavasarī.
Latvijas Pašvaldību savienība
Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas kongress notika 1991. gada 14. un 15. decembrī Jūrmalā.
Par pirmo Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu.
1994. gada janvārī par Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju kļuva bijušais Liepājas pilsētas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jaunsleinis, kurš organizāciju vadīja līdz 2017. gada augustam.
Kopš 2017. gada augusta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs ir bijušais Auces novada priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kuru 2021. gada augustā LPS kongresā amatā pārvēlēja atkārtoti. Viņš ir Dobeles novada deputāts.
1994. gada 25. februārī notika visu Latvijas pašvaldību lielā sapulce, kuras dalībnieki Latvijas Pašvaldību savienībai uzdeva pārstāvēt Latvijas pašvaldības sarunās ar valdību. Uz tā pamata likumā noteica pašvaldību un valdības sarunu sistēmu. Tā paredz, ka valdībai, iesniedzot Saeimā valsts budžeta projektu, tam ir jāpievieno Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols.
