Foto ITAR-TASS/Scanpix/LETA

Trūcīguma līmeņa samazināšana: LM pašlaik ir citas prioritātes 1

Trūcīguma līmeni Latvijā pašlaik nav iespējams samazināt, jo tam nav budžeta līdzekļu un sākotnēji nolemts īstenot citas prioritātes, komentējot tiesībsarga Jura Jansona vēršanos Satversmes tiesā, apšaubot trūcīguma sliekšņa atbilstību pamatlikumam, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Tiesībsargs ir vērsies Satversmes tiesā, apgalvojot, ka trūcīguma slieksnis Latvijā neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam, no kuriem pēdējais ikvienam paredz tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Trūcīguma līmenis Latvijā nav pārskatīts deviņus gadus, un to plānots mainīt 2021.gadā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Atbildot uz jautājumu, kāpēc trūcīguma līmeni plānots paaugstināt vien no 2021.gada, labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve aģentūrai LETA uzsvēra, ka tam esot trīs iemesli – budžetā trūkst brīvu līdzekļu šiem mērķiem, valdība prioritāri izšķīrusies līdzekļus labklājības jomā ieguldīt vecuma pensiju palielināšanai un atbalsta celšanai personām ar invaliditāti, turklāt pret ieceri iebildušas pašvaldības.

Pēc ministres padomnieces vārdiem, ierobežotā budžeta finansējuma dēļ plānu par dažādu sociālo pabalstu celšanu nav varēts īstenot pilnā apmērā, kaut gan 2020.gada budžeta veidošanas procesā 17.septembra Ministru kabineta (MK) sēdē ticis atbalstīts LM ierosinājums celt minimālo ienākumu līmeni.

“Pamatojoties uz fiskālās telpas ierobežojumiem”, ministrija nolēmusi, – “lai saglabātu virzību uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu”, prioritāri ir jāceļ atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem, kuri saņem minimālās vecuma pensijas, un personām ar invaliditāti – gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) saņēmējiem, gan minimālo invaliditātes pensiju saņēmējiem.

Pēc ministrijas domām, prioritārā grupa, kurai būtu palielināms valsts atbalsts VSNP izmaksus veidā, ir personas ar invaliditāti.

Ņemot vērā, ka atbalstu pabalstu un pakalpojumu veidā trūcīgajiem iedzīvotājiem nodrošina pašvaldības, jautājums par trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni ir vispirms jāsaskaņo ar pašvaldībām, uzsvēra ministres padomniece. Jautājums par minimālā ienākumu atbalsta līmeņa sistēmas pilnveidošanu ik gadu maijā tiek parunāts starp Labklājības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Pēc Kalves sniegtās informācijas, pašvaldības paudušas viedokli, ka vispirms valsts pusē jāizpilda pasākumi attiecībā uz atbalstu minimālo ienākumu pilnveidošanu visneaizsargātākajām grupām, un nākamajā gadā var tikt uzsākti pašvaldību finansētie pasākumi.

Pēc trūcīguma līmeņa celšanas 2021.gadā ir plānots, ka trūcīgo personu skaits pieaugs līdz 51 724, savukārt 2022.gadā šo personu skaits saruks līdz 46 796.

Latvijā trūcīgo personu skaits, neceļot trūcīguma līmeni, pēdējo gadu laikā ir samazinājies, atzīmē LM.

Ministrijas plāns paredz palielināt iedzīvotāju loku, kuri būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, palielinot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākumu līmeni no 128,06 eiro līdz 198 eiro mēnesī jeb 40% no ienākumu mediānas pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7 no pirmās personas, jeb 139 eiro mēnesī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.