Trūcīgajiem atlaidīs parādus. Ko paredz jaunais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts? 47
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāji varēs vieglāk atbrīvoties no nelieliem parādiem, kuri pārsniedz vienu valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (pašlaik 500 eiro), bet nepārsniedz 5000 eiro.
To paredz jaunais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kuru kopā ar grozījumiem vairākos citos likumos šonedēļ atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, lai virzītu apstiprināšanai otrajā lasījumā Saeimā.
No parādiem vieglāk varēs atbrīvoties tikai tie iedzīvotāji, kuri pēdējos 12 mēnešus maksājuši nodokļus Latvijā un kuriem pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvieta bijusi Latvijā un viņi saņēmuši sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, kuriem pēdējos 12 mēnešus vidējie ienākumi mēnesī nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kuriem nav bankā vai par labu trešajām personām ieķīlātas nekustamas mantas, kuriem nav parādsaistību vai mantas ārzemēs un kuri vismaz trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas bijuši oficiāli atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātajiem.
Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi.
Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro.
Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā.
Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra.
Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa parādnieku iekrituši parādos, vieglprātīgi aizņemdamies naudu ātro kredītu firmās vai tā dēvētos patēriņa kredītus kredītiestādēs.
Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram ap 100 eiro.
Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu – pēc desmit gadiem.
Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu valdība apstiprināja jau pagājušā gada aprīlī, piedāvājot parādu atlaišanu jau no šā gada 1. janvāra. Likumprojekta sākotnējā redakcijā paredzēja atlaist parādus iedzīvotājiem, kuriem tie pārsniedz 2000 eiro, pēc tam plānoja atbrīvot no parādiem, kuri pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.
Bet, tā kā pret šādu atvieglotu parādu atlaišanu iebilda aizdevēji, sākās stīvēšanās par to, kam atlaist parādus un ar kādiem noteikumiem. Iznākumā likumprojekta gatavošana Saeimā ievilkusies teju gadu.
Pašlaik vienīgā iespēja, kā iedzīvotājiem atbrīvoties no parādiem, ir fiziskās personas maksātnespējas process. Bet tad parādsaistībām jābūt vismaz 5000 eiro apmērā.
Lai pieteiktos maksātnespējai, parādniekam jāsamaksā valsts nodeva, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi. Tā kā šie maksājumi kopsummā sasniedz 930 eiro, lielai daļai parādos iestigušo nav un nekad nebūs iespējams tikt vaļā no parādiem.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2019. gada vidū neliela apmēra aizdevumu (līdz 1000 eiro) saistības bija 666 892 iedzīvotājiem teju 174 miljonu eiro apmērā. Tādējādi teju katrs trešais iedzīvotājs bija iestidzis parādos.
Juridiskās komisijas deputāti šonedēļ vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam.
