Foto – Karīna Miezāja

Trūcīgai pensionārei izdzīvot palīdz sava budžeta plānošana 0

Rīdziniece Biruta Dubra (71) vada pensionāru klubiņu un dzied senioru korī “Daugavas vanadzes”, kas, pēc pašas vārdiem, ir fizkultūra sirsniņai, diafragmai un plaušām. Savukārt izdzīvot viņai palīdz aktīvais dzīvesveids, izdevumu plānošana un no pašas dārza ziemai sarūpētais. 


Reklāma
Reklāma

 

Iepērkas ar 
konkrētu mērķi

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

“Lai varētu iztikt, savs budžets jāplāno,” uzsver Biruta. “Zinu pensionārus, kas baro vairākus suņus un kaķus un žēlojas, ka pašiem nav naudas ēšanai. Kad es saņemu pensiju – 152 latus –, naudu neaiztieku, kamēr neesmu nokārtojusi īres un citus rēķinus. Sociālais dienests decembrī piešķīra 15 latu atlaidi par īri. Zāles man apmaksā, tādēļ tās sanāk gandrīz par brīvu. Kā trūcīga pensionāre reizi mēnesī saņemu “Eiropaku”, kurā ir makaroni, griķi, pankūku milti, auzu pārslas, sautēta cūkgaļa un sausais piens, ko nelietoju. Paēdusi esmu, taču, ja būtu lielāka pensija, varētu kaut ko uzdāvināt mazbērniem. Tagad uz Ziemassvētkiem katram tika vienīgi pa šokolādei. Arī savas mīļās “Latvijas Avīzes” pasūtīšanai nauda pāri nepaliek.”

Biruta pārliecināta – ja ir ierobežots budžets, nedrīkst iet uz tirgu vai veikalu katru dienu, jo tad tiks iztērēts vairāk naudas. Iepirkties jāiet reizi nedēļā ar noteiktu mērķi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Akciju vilinājumam lielveikalos neļaujos. Manuprāt, tad tiek nopirkts tas, bez kā var iztikt. Pati, kad ir cenu atlaides, pērku vienīgi olīveļļu, kafiju, vistas šķiņķīšus un šokolādes konfektes,” stāsta Biruta. “Lai būtu droša, ka gaļai un pienam nav apšaubāma izcelsme, tos iegādājos Purvciema tirgū no zināma pārdevēja.”

Biruta priecājas, ka vasarā viņai ir iespēja padzīvot laukos – Rendā, kur nelielā zemes gabaliņā audzē dārzeņus. “Tur nedēļai pērku 3 litrus piena, 10 olas, puskilogramu biezpiena, puslitru krējuma, un tas viss maksā tikai 3 latus. Vasarā pati gatavoju sviestu – tīru mantu. Par kartupeļu maisu, ko Kurzemē sauc par pūru, samaksāju 4 latus, ar ko pietiek visai ziemai,” viņa stāsta.

Vēl nesen viņa bijusi čakla ogotāja un sēņotāja – par gailenēm vienā vasarā nopelnījusi 170 latus, bet, kopš saslimusi ar ērču encefalītu, vairs nav tik laba veselība, lai staigātu pa mežu.

 

Kukulītis 
rupjmaizes nedēļai

Birutas Dubras ēdienkartē rudenī ir daudz svaigu kāpostu un sakņu sautējumu, bet ziemā pašas sarūpētais – ievārījumi, skābēti kāposti, gurķi un citi konservējumi. “Piemēram, vāru kabačus, burkānus, sīpolus, zaļos tomātus, dilles, mārrutku un upeņu lapas apmēram pusstundu, pieleju mazliet eļļas un lieku burkās. Šo maisījumu izmantoju, vārot zupu, kam pielieku kartupeļus. Ziemā gatavoju salātus no bietēm, sīpoliem, gurķiem vai arī no skābētiem kāpostiem ar sīpoliem, aizdarot ar krējumu vai eļļu. Ēdu tikai kārtīgu rupjmaizi – ar klaipiņu, ko pērku par 92 santīmiem, pietiek visai nedēļai. Reizēm tirgū iegādājos laša galvu un muguriņas, lai vārītu zupu. Nedēļas laikā apēdu apmēram 10 olas,” uzskaita pensionāre, kurai patīkot ik rītu sākt ar kafiju, kam pievienots cukurs. Viņa arī dzer daudz paniņu un pašas vāktas tējas. “Dienā notiesāju kādas piecas konfektes, cepumus vai pašas ceptas kanēļmaizītes, kuru pietiek gandrīz nedēļai. Ievārījums līdz pavasarim man vienmēr ir beidzies,” atklāj sirmgalve. “Pavasarī vāru rabarberu, vasarā melleņu, bet rudenī – ābolu klimpiņas. Augļus uzvāru un ar karoti ieleju katlā šķidru mīklu. Kad izēdu tādu šķīvi, jūtos sātīgi paēdusi. Ja no brokastīm palikusi pāri mannas biezputra, vakarā to apēdu ar ķīseli.”

Reklāma
Reklāma

 

VĒRTĒ SPECIĀLISTS

Vairāk dārzeņu 
un pilngraudu produktu

Uztura speciāliste Liene Sondore: “Seniori parasti savas veselības problēmas nesaista ar uzturu. Liela kāre pēc saldumiem mēdz rasties, uzņemot par maz pilngraudu produktu, salikto ogļhidrātu, piemēram, griķus, kartupeļus, grūbas, ko organisms ilgāk pārstrādā un tādēļ nerodas vēlme našķēties. Manuprāt, Birutas ēdienkartē ziemā pietrūkst svaigu dārzeņu, kas nepieciešami, lai uzņemtu vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, kā arī aizcietējumu profilaksei. Tiem vajadzētu aizņemt pusi šķīvja katrā ēdienreizē. Būtu vēlams ēst ne tikai skābētus kāpostus, kas ir bagātīgs C vitamīna un šķiedrvielu avots, bet arī svaigus. Ziemā uzturā jāiekļauj kaut vai importētie dārzeņi, nevis tikai un vienīgi konservējumi.

Viena veida zāļu tēju nedrīkst dzert ilgstoši un vēl – paniņas ir ēdiens, nevis dzēriens. Cukuru pie kafijas nevajadzētu likt nemaz, īpaši, ja brokastīs tiek baudīta rupjmaize ar medu vai ievārījumu. Mannas putra nav korpulentam cilvēkam piemērots ēdiens, jo ar to tiek uzņemtas liekas kalorijas. Ja tā garšo, vajadzētu izmantot mannas putraimus ar klijām. Tiem, kam ir liekais svars un paaugstināts holesterīna līmenis, ieteicams lietot arī linsēklas. Priekšroka būtu dodama pilngraudu putrām. Klimpiņas un kanēļmaizītes ir našķis, ko varētu baudīt tikai reizēm kā kārumu. Senioriem raksturīga bagātīga sāls lietošana, bet tas veicina asinsspiediena paaugstināšanos.

Maize ar sieru nav piemērots vakariņu ēdiens. Labāk dienas pēdējā maltītē baudīt graudu putru vai liesu gaļu. Nedēļā nevajadzētu ēst vairāk par četrām olām, omleti padarīt daudzveidīgāku, piecepot tai šampinjonus vai citas sēnes.

Rūpējoties par sirds veselību, divreiz nedēļā ēdienkartē būtu jāiekļauj zivis. Laša zupas izlasi var nopirkt lēti, par 60 – 80 santīmiem. Veselīgs ir ne tikai lasis, bet arī siļķe un reņģītes, ko tirgū var iegādāties par 75 santīmiem kilogramā. Iztīrītas reņģītes liek cepeškrāsnī pannā uz cepamā papīra, viegli apslaka ar olīveļļu, uzber piparus un cep 10 – 15 minūtes.

Vājpiena pulveris, ko daudzi, tostarp Birutas kundze, uzskata par “ķīmiju”, ir labs produkts, kas iegūts dabīgā ceļā no piena, izspiežot šķidrumu un atstājot sauso masu, tikai tam ir citāda garša nekā parastajam pienam. Ja tas negaršo, var atdot kādam citam, bet mest ārā gan nevajadzētu.”

 

Ieteikumi

Birutas Dubras 
ieteikumi, lai iztiktu no pensijas

1. Naudu (pensiju) neaiztikt, kamēr nav nokārtoti īres un citus rēķini.

2. Ierobežotā budžeta dēļ neiet uz tirgu vai veikalu katru dienu, jo tad tiks iztērēts vairāk naudas, bet gan censties iepirkties reizi nedēļā ar noteiktu mērķi.

3. Neļauties akciju vilinājumam lielveikalos, jo tad tiek nopirkts tas, bez kā var iztikt.

4. Cenu atlaides izmantot, pērkot pārtikas produktus.

 

Fakti

* Labklājības ministrijas (LM) dati liecina, ka Latvijā visvairāk trūcīgu personu bija 2011. gada martā, kad trūcīgās personas statuss bija piešķirts 
190 800 personām. Starp trūcīgajiem iedzīvotājiem bijuši arī iedzīvotāji bērna kopšanas atvaļinājumā, pilngadīgas personas ar invaliditāti un pensijas vecuma cilvēki.

* 2012. gada novembrī trūcīgo personu skaits jau bija sarucis līdz 
112 271 cilvēkam, tomēr, kā uzsver LM, valstī tas joprojām vērtējams kā pārlieku augsts.

* Starp pasākumiem, kas uzlabotu iedzīvotāju materiālo situāciju, LM min arī maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksu griestu dubultošanu, vecāku pabalsta minimālā apmēra palielināšanu un bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda noteikšanu deviņu mēnešu garumā visiem saņēmējiem neatkarīgi no iepriekšējā apdrošināšanas iemaksu stāža un citus.

Sagatavojusi ANDA HAILOVA

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.