Trūces izliktās lamatas. Neignorējiet sāpes nabas vai cirkšņa apvidū! 2
Ignorējot sāpes nabas vai cirkšņa apvidū, var iekrist viltīgās lamatās, ko, iespējams, izlikusi trūce jeb bruka. Vienīgā palīdzība ir operācija.
Pazūd kā melnajā caurumā
Trūce jeb bruka biežāk ir cirkšņa apvidū un vēdera priekšējā sienā. Raksturīgākais tās iemesls ir nelabvēlīgu apstākļu sagadīšanās un fiziska pārslodze, taču var rasties arī apendicīta vai citu operācijas rētu vietā. Citkārt nevēlamas korekcijas ievieš vāji attīstīta vēdera muskulatūra, novājēšana vai aptaukošanās un iedzimtība, piemēram, vēderplēves defekti.
Trūce ir iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās organisma vājākajās vietās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos pa patoloģiski paplašinātām vēdera sienas spraugām, ko dēvē par trūces vārtiem. Savukārt izvelvētais veidojums ir t.s. trūces maiss, kurā nonāk tuvumā esošie vēdera dobuma orgāni: tievā vai resnā zarna, urīnpūslis, kuņģis, taukplēve u.c. Tas ir sataustāms, pamanāms un nepievilcīgs izcilnis, kas palielinās, piepūšot vēderu vai klepojot. Jūtamas arī trulas, velkošas sāpes.
Dažreiz izkritušie orgāni vai audi atgriežas savā īstajā vietā, bet citkārt tomēr iesprūst.
Tad tiek kavēta iespiesto orgānu apasiņošana, un audi pakāpeniski iet bojā. Par to liecina sāpes, slikta dūša, vemšana, vēdera aizcietējumi un pūšanās, nespēks, paātrināts pulss.
Mēdz gadīties, ka trūces vārti paplašinās un trūces maisā nonāk arvien vairāk orgānu. Vislielākais risks ir nabas un cirkšņa trūces gadījumā.
Saudzīga operācija
Par trūci liecina pēkšņas, stipras sāpes cirkšņa vai nabas apvidū. Lai konstatētu iemeslu, jāveic ultrasonoskopija vai vēdera dobuma datortomogrāfija, taču palielu trūci ārsts dažkārt var ne vien sataustīt, bet pat pamanīt.
Diemžēl trūces gadījumā zāles nepalīdz un arī laiks nedziedē.
Vienīgā iespēja ir operācija, jo trūce ir bojājums vēdera sienā. Turklāt operēt vēlams laikus, jo iesprūdusi trūce jau ir neatliekams gadījums, kam nevar paspēt pienācīgi sagatavoties un laikus izslēgt operācijas iespējamo sarežģījumu risku.
Ķirurgs Andrejs Miļčevskis mierinājumam gan skaidro, ka mūsdienās ne vienmēr jāatver pacienta vēdera dobums. Agrāk operējot bija nepieciešams apmēram 10 cm iegriezums. Tagad operācijas var veikt saudzējoši – ir tikai daži nelieli iegriezumi un īss atveseļošanās periods. Šo metodi dēvē par laparoskopisko trūces plastiku.
Operāciju, kas atkarībā no trūces lieluma ilgst aptuveni 30–60 minūtes, veic vispārējā narkozē. Caur trim 5–10 milimetru iegriezumiem vēdera priekšējā sienā ievada darba instrumentus un speciālu ierīci, kam piestiprināta miniatūra videokamera, lai redzētu vēdera dobumā notiekošo. Attēls nonāk uz datora monitora, un ārsts var veikt nepieciešamās darbības.
Ķirurgs atslāņo vēdera plēvi, vēdera dobumā ievelk trūces maisu un vēdera sienu nostiprina ar speciālu tīkliņu un skavām vai bioloģisko līmi. Tā ar laiku uzsūcas, ir organismam nekaitīga, mīksto audu traumatisma risku novērš līdz minimumam un samazina sūdzības pēc operācijas.
Saudzīgāko operēšanu var izmantot, pat ja ir divas cirkšņa trūces – abās pusēs vienlaikus.
Caur trim nelieliem iegriezumiem var izoperēt abas.
Operējot laparoskopiski, ķirurga instrumentiem brīvi jāpiekļūst nepieciešamajiem orgāniem un jābūt labai redzamībai datora monitorā. Tāpēc vēdera dobums nedrīkst būt saplacis. Lai to nodrošinātu, vēdera dobumu piepilda ar ogļskābo gāzi, kas iespaido sirds un plaušu darbību. Tāpēc laparoskopisko metodi neizmanto, ja ir ļoti liela trūce vai pacientam ir nopietnas sirds vai plaušu patoloģijas. Tad alternatīva ir tradicionālā operācija.
Ne vienas, ne otras operācijas gadījumā pacienta vecumam nav nozīmes – viņam jābūt tikai relatīvi veselam.
Drīz ierastajā dzīves ritmā
Pēc laparoskopiskās operācijas bieži vien jau pēc dažām stundām drīkst celties. Ja pašsajūta ir laba, mājās var doties tās pašas dienas vakarā vai nākamajā rītā. Pārsējus noņem 7.–8. dienā pēc operācijas.
Atveseļošanās norit ātri, jo operācija ir saudzīga. Pirmajās dienās var būt vieglas sāpes un neliels diskomforts, taču to mazina ārsta ieteiktie pretsāpju medikamenti nelielās devās. Aptuveni pēc divām nedēļām jau var atgriezties ierastajā dzīves ritmā, pakāpeniski palielināt slodzi, un nav nepieciešama rehabilitācija. Ja veikta tradicionālā operācija, atveseļošanās ir divreiz ilgāka.
Salīdzinot ar parasto metodi, pēc laparoskopiskās operācijas nav arī kosmētisku defektu – par nelielajiem iegriezumiem atgādina vien neuzkrītošas rētiņas. Statistika iepriecina – pēc laparoskopiskās operācijas trūces tajā pašā vietā gandrīz nekad vairs neatkārtojas.
