Trotilu tā parasti iznīcinot, bet šoreiz notika liktenīgs sprādziens! Tiesa attaisno zemessargu sapieri 45
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurzemes rajona tiesa attaisnojusi zemessargu Raivo Grīnbergu, kurš krimināllietā bija apsūdzēts par dienesta nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas.
Policists pieved maisus ar trotilu
Ogrē dislocētā Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona sastāvā ir Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas rota. Tāds ir tās jaunais nosaukums, bet iepriekš tā bija zināma kā Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota. Rotai ir trīs vadi, viens no tiem atrodas Ogrē, otrs – Rēzeknē, bet trešais – Saldū. Raivo Grīnbergs ir zemessargs un sapieris ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, 2019. gadā viņš dienēja Saldus vadā.
2019. gada 29. aprīlī Grīnbergs kā sapieru grupas komandieris saņēma kārtējo kaujas uzdevumu – neitralizēt iedzīvotāju atrastos kara laika lādiņus. Uz notikuma vietu sapierus izsauca Valsts policija. Uzdevumā sapieris devās kopā ar vēl diviem zemessargiem – Dzintaru un Madaru.
Kā tiesā liecināja apsūdzētais, tā bija ļoti karsta diena, gaisa temperatūra sasniedza pat 27 grādus, valstī jau bija izsludināts mežu ugunsnedrošais periods. Liepājas pusē atrastos lādiņus sapieri parasti iznīcina karjerā, kas atrodas Gramzdas pagastā. Tā rīkoties bija paredzēts arī todien.
Jau izsaukuma laikā zemessargi saņēma vēl vienu uzdevumu – Valsts policijas darbinieks viņiem atveda 45 kilogramus sprāgstvielas, teikdams, ka tas ir trotils. Šī sprāgstviela tikusi atrasta pie tā dēvētajiem melnajiem arheologiem. Ņemot vērā, ka trotila spridzināšanas laikā varēja izcelties ugunsgrēks, grupas komandieris Grīnbergs pieņēma lēmumu to iznīcināt sadedzinot.
Sprāgstviela tika ievietota bedrē, sapieris Grīnbergs trotila vienā malā piestiprināja papīra strēmeli un aizdedzināja to. Pats viņš kāpa ārā no bedres un gāja pie abiem kolēģiem, kas dažu metru attālumā stāvēja pie automašīnas, lai brauktu projām. Tajā brīdī notika sprādziens…
Sprādzienā cieš bungādiņas
Sprādziens bija pamatīgs. Visvairāk cieta dienesta automašīna “Nissan Navarro”. Speciālisti pēc tam atzina, ka tās remonts vairs nav lietderīgs. Automašīnas vērtība jau esot tikusi atvilkta no Grīnberga algas, kurš turpina dienestu.
Protams, cieta arī cilvēki, visvairāk – Dzintars un Madars, kurš tādā kaujas uzdevumā piedalījās pirmo reizi. Eksplozijā viņiem abiem tika bojātas ausu bungādiņas, zemessargus nācās ievietot slimnīcā. Ar medicīnisku operāciju palīdzību vīriešu dzirde esot sakārtota, viņi turpina dienestu Zemessardzē. Izskatās, ka vieglāk no visiem cauri toreiz tika Grīnbergs, lai gan arī viņam piedāvāja ārstēties slimnīcā. Zemessargs no stacionēšanas atteicās.
Ar ekspertīzes palīdzību noteikts, ka sprāgstviela, ko policija bija nodevusi iznīcināšanai, tiešām bija trotils. Tātad paņēmiens, ar kādu to iznīcināja sapieris Grīnbergs, uzskatāms par piemērotu.
Nav skaidras atbildes, kādēļ trotila aizdegšanās bija tik strauja un beidzās ar eksploziju. Iespējams, ka zināma ietekme uz šo procesu bija paaugstinātajai gaisa temperatūrai. Pats apsūdzētais neizslēdza iespēju, ka bedrē no iepriekšējām munīcijas iznīcināšanas reizēm bija palicis kaut kas nesprādzis, kas eksplodēja pēc trotila aizdedzināšanas.
Prasa sodīt ar naudas sodu
Prokurore Sandra Katkeviča Grīnbergu apsūdzēja par to, ka viņš nolaidīgi pildījis savus dienesta pienākumus, proti, neizvērtēja un neizvēlējās iznīcināmās sprāgstvielas veidam atbilstošu neitralizēšanas metodi un realizāciju, neievēroja drošības tehnikas noteikumus, nenodrošināja sprādzienbīstamu priekšmetu grupas dalībniekiem pilna aizsargekipējuma (bruņu vestes, ķiveres un aizsargbriļļu) lietošanu, kā arī neaprēķināja drošu distanci.
Prokurore prasīja Grīnbergu sodīt ar 6000 eiro naudas sodu. Prokurore arī uzskata, ka apsūdzētajam jāatlīdzina Aizsardzības ministrijai tās pieteiktais mantiskais kaitējums – 5200 eiro. Tā ir kompensāciju kopsumma, kas tikusi izmaksāta abiem eksplozijā cietušajiem zemessargiem.
Advokāta Didža Vilemsona galvenais arguments Grīnberga aizstāvībā bija fakts, ko zināja arī prokurore Katkeviča. Kā izrādās, sapieris Grīnbergs uz munīcijas neitralizēšanu bija ticis sūtīts bez apmācībām resertifikācijas kursos. Tādas apmācības ir obligātas ik pēc pieciem gadiem. Vēl vairāk, kā izrādījās – 2019. gadā pusei no Saldus vada jeb 15 sapieriem nebija dokumenta, kas apliecinātu, ka viņi ir bijuši tādos kursos.
Starp citu, pēc sprādziena Gramzdas pagasta karjerā militāristu attieksme pret šādu apmācību nepieciešamību ir krasi mainījusies. Sapierus bez derīgas resertifikācijas kursu apmācības apliecības norīko uzdevumos, kas nav saistīti ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu. Ja zemessargs tādu dokumentu nevar iegūt ilgstoši, sapieru vads no viņa atvadās.
Vēl advokāts norādīja uz to, ka bruņuveste, aizsargbrilles un ķivere zemessargu bungādiņas no bojājuma nevarēja pasargāt. Tam vislabāk derētu aktīvās austiņas, lai padotie uzdevuma izpildes laikā dzirdētu komandiera pavēles.
Apsūdzētais desmit gadus nav bijis kursos
Tiesnese Anita Eglija pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas paskaidroja sava lēmuma motivāciju. Saskaņā ar pavēli par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas uzdevumu izpildi ir atbildīgs rotas komandieris, kuram bija jākontrolē, lai viņa padotajiem notiktu nepieciešamās mācības.
Tiesa arī konstatēja, ka sapieriem, kuri nav izgājuši kvalifikācijas uzturēšanas kursus, pat normatīvajos aktos ieteikts pildīt uzdevumus, kas nav saistīti ar munīcijas neitralizēšanu. Izrādās, ka apsūdzētais Grīnbergs, kad notika negadījums ar iznīcināmo trotilu, tādos kursos nebija bijis jau desmit gadus.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētais noteikti nedrīkstēja tikt norīkots veikt sapiera uzdevumus, jo viņam tobrīd nebija atbilstošas kvalifikācijas. Turklāt komandējošajam sastāvam bija ļoti labi zināms, ka lielākā daļa sapieru nav bijuši kvalifikācijas uzturēšanas kursos, tādēļ nedrīkst turpināt pildīt savus tiešos uzdevumus.
Tāpat tiesnese konstatējusi, ka sapieriem paredzētie normatīvie akti tobrīd bija jau novecojuši un nepilnīgi, jo, piemēram, tajos tiešām nebija pieminētas austiņas vai vismaz ausu aizbāžņi, par kuru lietošanu Grīnbergam kā grupas komandierim būtu bijusi jāuzņemas atbildība.
Izvērtējot šos apstākļus kopumā, tiesa nekonstatēja, ka zemessargs Raivo Grīnbergs savus dienesta pienākumus būtu pildījis nolaidīgi. Spriedums vēl nav stājies spēkā, apelācijas sūdzību par to var iesniegt gan prokurore, gan Aizsardzības ministrija.
