Tropu augi istabā: laistīšana, mēslošana, mitrināšana un cīņa ar bruņutīm ziemā 0
Daudziem telpaugiem ziemā nepieciešams miera periods ar zemāku temperatūru – silti sakurinātos dzīvokļos to grūti nodrošināt. Taču ir vairāki tropu augi, kam apkures sezona īpašas problēmas nesagādā, jo tiem ir labas adaptācijas spējas. Šie svešzemnieki var pielāgoties plašai temperatūras amplitūdai – no 17 līdz 22 grādiem. Par eksotiem, kam ziemā nav jāatpūšas, stāsta Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Lielākā nelaime – pārlaistīšana
Tropu augi jālaista arī ziemā. Laistīšanas režīmu ietekmē trauku materiāls, no kā tie izgatavoti, kā arī apkārtējā vide. Telpaugus laistot, vienmēr jāatceras: jo augstāka gaisa temperatūra un vairāk gaismas, jo augi patērē vairāk ūdens. Drēgnā, mitrā laikā jālaista mazāk nekā saulainās, siltās dienās.
Traukiem no dzīviem materiāliem (piemēram, māla podiem) daļa ūdens iztvaiko pa porām, tāpēc šādos podos pārlaistīšanas briesmas ir mazākas. Bet nedzīvie materiāli (plastmasas podi) ūdeni neuzsūc, augsne tajos tik ātri nežūst, tāpēc jālaista ļoti uzmanīgi, lai neciestu augu saknes.
Kā pārliecināties, vai augs jālej? Visvieglāk to noteikt, iebāžot pirkstu augsnē. Ja tās virskārta 2 cm dziļumā ir sausa, augu nepieciešams laistīt. Šādi rīkojoties, tas netiks pārlaistīts vai iekaltēts.
Tropu augi necieš kaļķainu krāna ūdeni – tam jābūt mīkstam. Labs ir lietus vai kausēta sniega, arī dīķu ūdens. Ja tāds nav pieejams, laistīšanai vai lapu miglošanai izmantoto cieto ūdeni palaikam paskābina, pievienojot nedaudz citronskābes.
Mēslošanas biežums
Tropu augi, kuriem nav izteikta miera perioda, jāmēslo visu gadu. Ziemas mēnešos piebaro reizi mēnesī ar vājas koncentrācijas (0,01%) barības šķīdumu, ja telpaugi stādīti substrātā, kas gatavots no vairākiem komponentiem: velēnu zemes, lapu zemes, rupjas grants, trūdzemes. Audzējot tikai bagātinātā kūdrā, jāmēslo katru nedēļu, jo šis substrāts ļoti ātri izlietojas.
Pirms mēslošanas augi jāsalaista. Sausus nedrīkst mēslot, jo tad var apdegt saknītes. Mēslojuma šķīdumam jābūt siltam, tāpat kā laistāmajam ūdenim.
Jāmazgā ar dušu
Visi telpaugi bez izņēmuma vismaz reizi mēnesī jātīra un jāmazgā. Putekļi, kas krājas uz lapām, ne tikai bojā auga izskatu, bet arī traucē normālu barības vielu uzņemšanu un elpošanu. Ziemā noskalo ar dušu vannā vai dušas kabīnē, liekot augus guļus, lai tos nesalietu par daudz. Ūdenim jābūt par diviem grādiem siltākam nekā gaisa temperatūra telpā. Auksts ūdens kaitē augu saknēm.
Lieliem augiem, kas nav ceļami, mazgā katru lapu atsevišķi, izmantojot mīkstu sūkli vai audumu. Viegli notīrīt lielas, gludas lapas. Lapas, kas klātas ar vaska kārtiņu, nedrīkst stipri berzt – noberžot apsarmi, augs var aiziet bojā.
Vajadzīgs mitrs gaiss
Visiem epifītaugiem vajag pastāvīgi ļoti mitru gaisu (ap 90%). Sausās telpās gaisu var mitrināt ar dažādām metodēm. Augus regulāri apsmidzina ar ūdeni no pulverizatora. Daudz labāks variants – zem puķu poda paliktņa noliek vēl vienu, lielāku paliktni ar slapjām sfagnu sūnām. Šajā gadījumā augam tiks vienmērīgi nodrošināts paaugstināts gaisa mitrums.
Kāpēc nomet lapas
Neviens tropu augs neaug tumsā, visiem vajadzīga saulīte. Diemžēl vēlu rudenī un ziemā pie mums gaismas apstākļi augiem nav labvēlīgi. Novietojot augus telpas visgaišākajās vietās, piemēram, uz dienvidu palodzes, bieži vien šķiet, ka tie saņem simtprocentīgu gaismu, tomēr tā nav – stikls aiztur aptuveni 20% gaismas. Tāpēc tumšajā laikā no novembra beigām līdz janvāra sākumam, kad āra gaismas ir par maz, jāsamierinās, ka augi nobirdina pa kādai lapai. Par to nevajag satraukties – ja augi kopti pareizi, janvāra beigās, kad saules kļūs vairāk, tie ataugs.
Pret bruņutīm – bez ķīmijas
Iegādājoties ievestos telpaugus lielveikalos, bieži mājās tiek pārnesta arī pūkainā bruņuts. Ar šo kaitēkli jācīnās neatlaidīgi – ik pēc 3–4 dienām izmantojot 45% spirta šķīdumu. Tajā iemērc otiņu un apsmērē vietas, kur atrodas bruņutis. Augi necieš no apstrādes, pat ja tos apmazgā ar spirta šķīdumu bezgalīgi daudz reižu. Ja mājās telpaugu nav daudz, vajadzētu atturēties no ķīmisko līdzekļu lietošanas, jo izsmidzināti tie piesārņo gaisu un augsni, ķīmiskās vielas ieelpo arī kopējs.
Ja bruņutis savairojušās uz mūžzaļajām istabas papardēm, augu smalko lapu dēļ tās iznīdēt ar spirta šķīdumu nav iespējams. Šajā gadījumā ieteicams augu spēcīgi apgriezt, atstājot tikai viducī veselās, kaitēkļu neinvadētās lapas.
11 telpaugu siltai telpai
Pušķu ananass (Ananas comosus L.). Dekoratīvajam augam ir ļoti asas lapu malas (ar zobiņiem), turklāt ar laiku tas sasniedz lielus izmērus (vairāk nekā metru diametrā), tādēļ augam vajadzīga atsevišķa plaša vieta. Augs labi jūtas arī sausā, karstā gaisā (augsts gaisa mitrums tam nav vajadzīgs), vienīgi tad to var apdraudēt bruņutis. Audzē trūdvielām bagātā augsnē vai bagātinātā kūdras substrātā. Nevajadzētu augu iekaltēt – ja gaiss sauss un sakņu kamols 1,5–2 mēnešus ir sauss, ananass var aiziet bojā.
Pacilā nefrolēpe (Nephrolepis exaltata). Papardei vajadzīgs augsts gaisa mitrums, ko nodrošina, miglojot lapas ar mīkstu, siltu ūdeni vai arī zem paliktņa liekot sfagnu sūnas, ko visu laiku tur ūdenī. Nefrolēpēm nepieciešams vienmērīgs augsnes mitrums, tās ir ļoti jutīgas pret iekaltēšanu un pārlaistīšanu. Ziemas periodā (2–2,5 mēnešus) augi spēj pieciest saules gaismas trūkumu, vienīgi tad tie birdina lapas.
Svītrainā ehmeja (Aechmea fasciata). Epifītam nepatīk sauss gaiss, tāpēc svarīgi uzturēt augstu gaisa mitrumu. Augam lapas nedrīkst berzt apsarmes dēļ, tāpēc pa reizei vēlama ūdens duša.
Spatifīla (Spathiphyllum). Ilgziedīgs tropu augs, kas zied visu gadu. Spēj augt dažādos gaismas apstākļos. Izturīgs laistīšanas ziņā. Ja iekaltēts, pēc apliešanas viegli atkopjas. Lapu gali brūnē, ja augs ilgstoši tiek turēts slapjumā.
Lielziedu eihāre (Eucharis grandiflora). Sīpolpuķe ar narcisei līdzīgiem ziediem, zied ik pēc 3–4 mēnešiem. Interesanta ar to, ka atšķirībā no amariļļiem, hipeastriem un citiem sīpolaugiem, kam miera periodā lapas nokalst, šis tropu augs vienmēr ir ar zaļām lapām. Ziemā jālaista mēreni, palaikam arī jānomazgā auga lapas.
Pamīšlapu dižmeldrs (Cyperus alternifolius). Viens no retajiem telpaugiem, kam ziemas mēnešos 18–20 °C siltā telpā paliktnī vienmēr jābūt ūdenim. Dižmeldram nepatīk sauss gaiss, tomēr tas speciāli nav jāmitrina, jo paliktnī vienmēr esošais ūdens mitrina gaisu apkārt augam. Pamīšlapu dižmeldrs ar daudzajām lapām ir vienreizīgs gaisa mitrinātājs sausās telpās, kur atrodas datortehnika un ir daudz grāmatu. Mitrajam gaisam ir labvēlīga ietekme arī uz cilvēka veselību.
Nosmailotais banāns (Musa acuminata). Šis ātraudzīgais pundurbanāns izaug 2 m augstumā, ražo ēdamus garšīgus augļus arī mājas apstākļos (tiesa, ziemā, kad gaismas par maz, ilgi jāgaida, līdz augļi nogatavosies). Iestādot mazu stādiņu, uzzied pēc 5–6 gadiem. Pamatīgās sakņu sistēmas dēļ to audzē platā un dziļā podā, trūdvielām bagātā augsnē. Arī ziemā mēslo katru nedēļu. Labi jūtas sausā gaisā.
Pilienu beloperone (Beloperone guttata). Šis mūžzaļais, līdz 1 m augstais ziedaugs jālaista regulāri, nodrošinot vienmērīgu mitrumu. Tas necieš lieku slapjumu augsnē (tad augam sāk dzeltēt lapas). Ziemas mēnešos piebaro reizi mēnesī.
Dīfenbahija (Dieffenbachia). Augs pacieš sausu gaisu. Nedrīkst pārlaistīt, jo tad cieš sīkās saknītes. Augsnei podā jāļauj apžūt pirms katras laistīšanas.
Dracēna (Dracaena). Šim ātraudzīgajam tropu augam galvenais priekšnoteikums ir – nepārliet. Labāk kādu reizi aizmirst apliet, dracēna no tā necietīs; vienīgi, ja to pāris nedēļu neaplies, augs nometīs apakšējās lapas, taču tas netraucēs augšanai. Karstā, sausā gaisā augs jāmiglo, bet nedrīkst ļaut ūdenim ilgstoši stāvēt lapu žāklēs, jo tas var izraisīt pūšanu. Dracēna aug dažāda sastāva augsnes maisījumos.
Koraļļsarkanā begonija (Begonia corallina). Ļoti skaists ziedošs augs, kas izaug apmēram 2 m augstumā. Nedrīkst pārāk daudz laistīt, citādi pūst stumbri. Audzējot trūdvielām bagātā augsnē, mēslo reizi mēnesī.
