Aizdusa, vājums, salst roku pirksti? Par ko tas var liecināt 0
Aizdusa, vājums, salst roku pirksti – šīs ir raksturīgākās pazīmes, kas var liecināt par pulmonālo hipertensiju. Slimībai ir aptuveni simt paveidu, taču pasaules mērogā šogad īpaša uzmanība pievērsta tieši hroniskai trombemboliskai pulmonālajai hipertensijai.
Trombi plaušās
Pulmonālā hipertensija ir sindroms, ko raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli, un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku. Hroniska trombemboliska pulmonālā hipertensija ir viena no piecām lielajām plaušu hipertensijas grupām, turklāt tai ir visatšķirīgākā terapija no pārējiem aptuveni 99 pulmonālās hipertensijas paveidiem.
Diagnoze nozīmē to, ka cilvēkam plaušās izveidojušies trombi. Aplams ir uzskats, ka tas saistīts ar smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu vai citām neveselīgām nodarbēm. Trombi var rasties dažādu iemeslu dēļ, vainojama var būt arī ģenētika, turklāt trombi var veidoties uzreiz plaušās vai nokļūt tur, piemēram, no kāju vēnām.
Raksturīgākās pazīmes
Slimību divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, bet tā var attīstīties jebkurā vecumā arī sportiskam un citādi veselīgi dzīvojošam cilvēkam. Vidējais vecums, kad piemeklē šī kaite, ir 40–50 gadu, taču mēdz būt arī pacienti, kuriem ir aptuveni 20 un 30 gadu.
Par pulmonālo hipertensiju pirmām kārtām var liecināt aizdusa, kāpjot pa kāpnēm, arī roku pirkstu salšana, jo pēc pirkstu asinsvadiem var spriest par plaušu asinsvadu stāvokli.
– Ja rodas bažas par plaušu veselību, cilvēkam vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš uzrakstīs nosūtījumu elektrokardiogrammas un plaušu rentgena veikšanai, pēc tam, ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju, – stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Starptautiskās pulmonālās hipertensijas asociācijas biedrs Andris Skride. Arī šīs slimības veiksmīgai ārstēšanai ir divi pamatnosacījumi.
Pirmām kārtām svarīga ir iespējami agrīna diagnostika, jo, ja trombus neizdodas izšķīdināt, plaušās pieaug spiediens un palielinās gan sirds labais kambaris, kas dzen uz plaušām asinis, gan plaušu artērijas un cilvēks nosmok. Diemžēl lielākoties paiet vairāki gadi, līdz slimību izdodas atklāt. Kāpēc? Ārsts atklāj skaudro patiesību: – Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav iespēju veikt specifisku izmeklējumu šīs diagnozes noteikšanai, jo nav ventilācijas un perfūzijas skenera. Pulmonālā hipertensija tiek pieskaitīta pie retajām slimībām, un Latvijā tās diemžēl ir atstātas novārtā.
Dakteris stāsta, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 200 pulmonālās hipertensijas pacientu, no kuriem 40 ir hroniska trombemboliska pulmonālā hipertensija, un šis skaitlis katru mēnesi palielinās par vienu līdz diviem cilvēkiem.
