Saslimstot ar Covid-19, viena no nopietnākajām veselības komplikācijām ir tromboze. Kas rosina trombu veidošanos? 14
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Saslimstot ar vīrusinfekciju Covid-19, viena no nopietnākajām veselības komplikācijām ir tromboze. Taču to var rosināt arī citas slimības. Kas ir tromboze, un kas rosina trombu veidošanos?
Tromboze ir asins recekļa veidošanās asinsvadā. Tā ir normāla, fizioloģiska organisma aizsargreakcija, kas nodrošina asins recēšanu, ja gūstam traumas vai brūces.
“Ja iegriežam pirkstā, tas asiņo. Taču pēc brīža asiņošana apstājas, jo asinsvadā izveidojas trombs, ko nodrošina asins recēšanas sistēma. Organisms šādi sevi pasargā. Medicīniski tiek lietots vārds “koagulācija” (no lat. val. coagulatio – “sarecēšana, sacietēšana”),” skaidro Veselības centra 4 asinsvadu ķirurģe, fleboloģe, LU Medicīnas fakultātes docente Patrīcija Ivanova.
Tomēr ir situācijas, kas rosina trombu veidošanos, kas nebūt nav labvēlīga mūsu organismam un veselībai.
“Medicīnā cēloņi un trombu veidošanās mehānismi atšķiras. Tāpēc tāda diagnoze kā tromboze ir ļoti nekorekta. Svarīgi precizēt, kādā asinsvadā un lokalizācijā ir tromboze vai risks tai veidoties,” teic ārste.
Trombi var veidoties gan vēnās, gan artērijās, cēloņi var būt vīrusu vai infekcijas slimības, operācijas, traumas, ģenētiskas saslimšanas, arī neveselīgs vai mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgie ieradumi. Trombu veidošanos rosina vairāku faktoru kopums.
Trombu veidošanās
…vēnās
Visbiežāk vēnās trombi veidojas dziļajās kāju vēnās. Tromboze var veidoties, ja vēnas iekšējā kārta ir bojāta, izveidojies asins sastrēgums vēnā un/vai ir pārmērīgi aktivizēta asins recēšanas sistēma.
“Nonākot pie flebologa, pacienti galvenokārt satraucas par dziļo vēnu trombozi. Šie trombi var būt bīstami, jo var migrēt – nokļūt plaušās, nosprostojot to artērijas, kas var arī izraisīt nāvi,” skaidro Patrīcija Ivanova.
Būtiskākie dziļo vēnu trombozes riska faktori ir onkoloģiskas slimības, grūtniecība, pēcdzemdību periods, hormonālo medikamentu lietošana, plašas operācijas, īpaši ortopēdiskās – gūžu vai ceļu – operācijas, to var rosināt arī ilgstoša mazkustība, tajā skaitā sēdošs darbs.
Pie kāju dziļo vēnu trombozes parasti ir sūdzības par tūsku vienā kājā un sāpēm. Ja kājā attīstās tūska, obligāti jāapmeklē ārsts.
Jo vairāk riska faktoru, jo lielāks trombu veidošanās risks.
…artērijās
Pilnīgi veselā asinsvadā trombi nevar veidoties, tie veidosies, ja asinsvads jau ir slims. “Tikai retos gadījumos tromboze var veidoties veselā asinsvadā, taču tad jābūt notikušām katastrofālām izmaiņām asins recēšanas sistēmā,” skaidro ārste. Šādas izmaiņas var būt pēc smagām traumām, operācijām, atsevišķām slimībām, arī Covid-19.
Lielākoties artēriju trombozi rosinošie faktori ir sašaurinātas artērijas, tām ir negludas sieniņas, ko visbiežāk izraisa ateroskleroze.
“Ļoti bieži tas novērojams gados vecākiem cilvēkiem, kad asinsvadi ir aizkaļķojušies. Uz kaļķainu asinsvadu fona trombozei ir daudz vieglāk veidoties. Ja asinsvadā notiek neliels plīsums, veidojas trombs. Ja trombs ir lielāks, tas var nosprostot asins plūsmu,” stāsta fleboloģe. Trombi artērijās var izraisīt ļoti smagas sekas, piemēram, sirds artēriju tromboze var izraisīt infarktu, smadzeņu artēriju tromboze insultu.
“Arī cilvēka sirdī ir trombi. Ja sirds darbojas pilnvērtīgi, veselības problēmu nebūs. Bet, ja ir sirdsritma traucējumi, piemēram, mirdzaritmija, sirds pati izmet šos asins recekļus, ko dēvē par emboliem. Tie var migrēt un nokļūt, piemēram, galvā, kājās, vēdera asinsvados. Šis jau ir pilnīgi cits trombu veidošanās mehānisms, bet rezultāts ir asinsvada pēkšņa slēgšanās,” skaidro ārste.
Mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās var rosināt gan vēnu, gan artēriju trombozi.
Kā mazināt riskus
Trombozes ārstēšanas metodes ir ļoti specifiskas, un ārsts pacientiem tās nozīmē individuāli – atbilstīgi trombozes lokalizācijai un smaguma pakāpei.
Ir ļoti maza iespēja, ka tromboze izveidosies pilnīgi veselam cilvēkam. Tomēr ikvienam, īpaši tiem, kas ir riska grupā (ģenētiski pārmantota trombofilija jeb nosliece uz trombu veidošanos, bijušas sarežģītas operācijas, onkoloģiskās slimības), svarīgi ievērot profilaktiskus ieteikumus trombozes risku mazināšanai:
• atbildīgi lietot medikamentus, ja ārsts tādus nozīmējis,
• veikt regulāras vispārējās veselības pārbaudes un asinsanalīzes,
• pārbaudīties pie flebologa, ja jūtamas izmaiņas vēnu veselībā, piemēram, pietūkst kājas, ir izspiedušies vēnu mezglojumi,
• ik dienu pietiekamā daudzumā uzņemt šķidrumu, īpaši senioriem,
• atteikties no kaitīgajiem ieradumiem: alkohola lietošanas (tas dehidratizē jeb atūdeņo ķermeni, asinis kļūst biezākas, kas rosina trombu veidošanos), smēķēšanas, kas izraisa vienu no augstākajiem trombozes riskiem,
• stiprināt imunitāti, lietojot pilnvērtīgu uzturu, sportojot vai ik dienu aktīvi kustoties.
Covid-19 izraisīta tromboze
Pacientiem, kuriem ir kāda blakusslimība, saslimstot ar Covid-19, trombozes risks ir ļoti augsts – ar smagu slimības gaitu līdz pat 70 procentiem.
Inficējoties ar koronavīrusu, trombi var veidoties gan vēnās, gan artērijās. Kāpēc tas notiek?
“Saslimstot ar Covid-19, organisms sāk cīņu pret infekciju. Organismam ir pārmērīga aizsargreakcija, un notiek arī būtiska asins recēšanas sistēmas aktivācija. Pacientam, kam jau ir aizkaļķojušies asinsvadi, ja pacients ir gulošs vai ir vēl kādi citi minētie riski, šādi izmainīta asins recēšanas sistēma ir būtisks visu veidu trombozes priekšnosacījums,” skaidro Patrīcija Ivanova.
Jautājums ārstam
Vai vakcīna pret Covid-19 var rosināt trombozi?
“Pierādīts, ka pēc AstraZeneca vakcīnas tika konstatēts zems trombocītu līmenis, kurš, iespējams, izraisīja trombozi. Šādu komplikāciju pēc vakcīnas konstatēja 1,2 cilvēkiem no 100 tūkstošiem vakcinēto.
Salīdzinājumā kopējā trombozes sastopamība grūtniecēm ir 20 uz 100 tūkstošiem grūtnieču. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos nomirst pieci cilvēki uz 100 tūkstošiem.
Manā uztverē, vakcinācijai trombozes risks nav nozīmīgs, un ažiotāža ir pilnīgi lieka.
Risks saslimt ar trombozi vakcinējoties ir ļoti mazs, ko nevaram teikt par trombozes risku, ja smagi saslimstam ar Covid-19. Šie svaru kausi nav samērāmi. Tāpēc iesaku uzticēties ārstam – ja ārsts iesaka vakcinēties, to noteikti vajag darīt,” uzsver Patrīcija Ivanova.
