Kremļa iecienītās “troļļošanas” metodes Latvijas interneta vidi pagaidām būtiski neietekmē 11
“Meklējam komunikablus “interneta troļļus”, kuri būtu gatavi iesaistīties interesantā pētījumā uz vienu akciju!” teikts interneta portālā “CV-online” ievietotajā sludinājumā. Kandidātiem izvirzīta prasība spēt rakstiski komunicēt latviešu un krievu valodā. Šim sludinājumam uzmanību pievērsušas “LNT ziņas”, jo pēdējā laikā ar terminu “interneta troļļi” tiek apzīmētas personas, kas interneta portālos, forumos, sociālajos tīklos un blogos ievieto sagrozītu, tendenciozu un propagandas tipa informāciju. Līdz šim “troļļi” vairāk asociējušies ar Kremļa propagandas mašinēriju.
Projekta “Riga Comm” pārstāvis Andris Brekše skaidro, ka ar šo sludinājumu netiek meklēti darbā “interneta troļļi” parastajā izpratnē. “Mēs tikai izmantojam šo apzīmējumu, lai kreatīvi uzrunātu komunikācijas studentus un ieinteresētu viņus piedalīties pētījumā,” man teica uzņēmuma pārstāvis Andris Brekše. Pētījuma veicēji vēloties noskaidrot, vai Latvijā iespējams izveidot “troļļu armiju” un kā viņu aktivitātes varētu ietekmēt cilvēku domāšanu.
Konkrētais gadījums varbūt patiešām ir tikai mēģinājums izcelties uz citu sludinājumu fona. Tomēr speciālisti atzīst, ka “troļļošanas” aktivitātēm Latvijas interneta telpā ir tendence pieaugt. “Mēs saskatām zināmas organizētu viedokļu izplatīšanas pazīmes mūsu komentāru sadaļā,” teic interneta portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Viņš arī paskaidroja, ka “troļļus” varot atpazīt pēc vairākām pazīmēm. Pirmkārt, pēc valodas stilistikas un izvēlētajiem lietotājvārdiem. Kaut arī latviešu portālos viņi mēģina savu vēstījumu nodot latviski, pēc teksta lielākoties varot atpazīt, ka autoram dzimtā valoda ir krievu.
Arī tīri tehnoloģiski iespējams piefiksēt, kad konkrētos datumos piereģistrējas virkne jauno lietotāju un sāk aktīvi komentēt vienus un tos pašus rakstus. Kaut arī “troļļi” mēģina izmantot dažādas slēpšanās metodes, portālu IT speciālisti var noteikt vismaz aptuvenu viņu ģeogrāfisko atrašanās vietu. “Daļa komentāru nāk no ārvalstīm, bet daļa troļļu komentē tepat no Latvijas,” norādīja I. Bērziņš. Sākotnēji “Delfi” ļāvuši šīm personām piedalīties diskusijās tik ilgi, kamēr viņi nesāka nodarboties ar naida kurināšanu vai rupju lamāšanos. Tomēr pēdējā laikā portāls kļuvis stingrāks. “Informatīvais karš arī ir karš, un tur jādarbojas citādi. Tiklīdz pamanām organizētas “troļļošanas” pazīmes, tā dzēšam tos komentārus un liedzam to autoriem piekļuvi. Mēs esam privāts uzņēmums un šādos gadījumos varam rīkoties pēc saviem ieskatiem,” skaidroja portāla redaktors.
Ar “troļļotājiem” saskaras arī “Latvijas Avīzes” interneta versija www.la.lv. Īpaši kolorīts ir komentētājs ar segvārdu “Grafists”, kurš provocē citus lietotājus ar ekstrēmiem viedokļiem un latviskajās diskusijās demonstratīvi iesaistās krieviski. “Mums nav informācijas, vai mūsu Grafists ir apmaksāts trollis vai vienkārši dīvainis. Bieži vien viņa komentāri ir argumentēti, kaut viedoklis atšķirīgs vai pat radikāls, tādus mēs atstājam. Ja sākas rupjības vai naida kurināšana, tad gan dzēšam ārā,” pastāstīja “la.lv” redaktore Kristīne Blaua.
Īpaši iecienīti temati “interneta troļļiem”, protams, ir ziņas no Ukrainas un Krievijas ārpolitika, kur viņi cenšas slavināt Krievijas un tās prezidenta rīcību, nopeļot Latvijas, Eiropas Savienības un ASV politiku. “Taču slīpētākie atstāj komentārus arī pie nacionālajām ziņām, it īpaši par visādām nedienām, lai netieši stiprinātu viedokli, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ASV vasalis, nerūpējas par saviem cilvēkiem vai tamlīdzīgi,” teica I. Bērziņš.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka Kremļa “troļļiem” Latvijas interneta vidē klājas grūti, jo mūsu interneta komentētāju vide esot izteikti latviska un nacionālistiska, reizēm pat antikrieviska un antisemītiska. “Pirms informatīvā kara par troļļiem interneta forumos un komentāros dēvēja personas, kas vienkārši kaitina un pazemo citus lietotājus. Tomēr “Kremļa troļļu” uzdevums nav pazemot latviešus, jo tas tikai stiprinātu aizvainojumu un dusmas. Drīzāk viņi, darbojoties kā informatīvā kara aģenti, cenšas pamazām mainīt lasītāju viedokli par labu Krievijai,” sprieda sociālantropologs. To iespējams panākt ar salīdzinoši mēreniem un argumentētiem komentāriem. Taču, par laimi, tik kvalitatīva viedokļa noformēšanai troļļiem parasti nav ne laika, ne prāta. Sedlenieks novērojis, ka tipisks “Kremļa trollis” esot atpazīstams pēc vairumam lietotāju netipiskas uzvedības – parasti viņi tikai iemet komentāros saiti vai citātu no kāda Krievijas propagandas avota un tālākās diskusijās īpaši neiesaistās.
Drošības policija (DP), analizējot procesus interneta vidē, esot konstatējusi “darbības, kam piemīt tā sauktās troļļošanas pazīmes”. “Šādu aktivitāšu intensificēšanās tradicionāli ir vērojama sabiedriski politiski nozīmīgu notikumu laikā,” pauda DP pārstāvis. Šobrīd “troļļošana” nav krimināli sodāma darbība, taču, DP vērtējumā, tendenciozi un sagrozīti komentāri, kas tiek apzināti izplatīti nolūkā diskreditēt Latvijas Republiku un tās amatpersonas, nelabvēlīgi ietekmē demokrātisko diskusiju procesu un tādējādi ilgtermiņā var radīt riskus nacionālās drošības interesēm. Šā iemesla dēļ DP pievērš uzmanību gadījumiem, kur ir vērojamas “troļļošanas” pazīmes, un aicina arī sabiedrību ziņot par tiem.
Portālu redaktori uzskata, ka “troļļu” aktivitātes interneta komentāros un forumos atstāj pavisam nelielu iespaidu uz kopējo sabiedrības noskaņojumu. I. Bērziņš uzsvēra, ka komentāru sadaļā ieiet tikai pieci procenti portāla “Delfi” apmeklētāju. Tādēļ “troļļi” tur bieži vien “cepas paši savā sulā”.
