Troksnis ausīs: vai sajukšu prātā? Vai zaudēšu dzirdi? Mīti par džinkstēšanu, sanēšanu ausīs 0
Kāpēc džinkst
Kaut apkārt valda klusums, gadās, ka ausīs džinkst, šņāc, dūc, sīc, svilpj, pīkst, šļakstās vai bango. Reizēm, pēkšņi saraujoties asinsvadiem, īslaicīgi tā var notikt katram, taču dažiem neizskaidrojamās skaņas atkārtojas un ilgstoši nepāriet, lai gan izmeklējumos ne vienmēr atklāj problēmas cēloni.
Mediķi troksni ausīs, kam nav ārēju skaņas avotu, apzīmē ar vārdu “tinnitus”. Lai gan tas var būt visai nepatīkams, tomēr 99% gadījumu izraisa minimālas subjektīvas pārmaiņas dzirdes sistēmā un nerada veselības apdraudējumu.
Kā stāsta neiroloģe Sandra Vestermane, daudzi slimnieki, kamēr nav konsultējušies ar ārstu, baidās, ka zaudēs dzirdi vai sajuks prātā, taču sāk justies labāk, kad dakteris pēc veiktajiem izmeklējumiem paskaidro, ka problēmas cēlonis ir, piemēram, pastāvīgs stress un muskuļu sasprindzinājums, nevis bīstama slimība.
Viens no biežākajiem “tinnitus” cēloņiem ir ilgstoša vai pēkšņa skaļa trokšņa ietekme, piemēram, koncertā, kad tiek bojātas iekšējās auss matiņšūnas. Tad, nekavējoties vēršoties pie ārsta, problēmu gandrīz vienmēr var atrisināt.
Vēl viens no izplatītākajiem iemesliem ir hronisks deguna un tā blakusdobumu vai vidusauss iekaisums. Tomēr vairumā gadījumu “tinnitus” ir galvenokārt smadzeņu dzirdes sistēmas problēma.
Daudzi ar sūdzībām par kaitinošām skaņām ausīs, līdzi ņemot ausu ārsta atzinumu, ka tās ir veselas, vēršas pie neirologa.
Dažādas skaņas ausīs var izraisīt paaugstināts asinsspiediens un augsta holesterīna līmeņa radītas asinsvadu sieniņu pārmaiņas, kā arī mazasinība, kad asinis ir šķidras un plūst straujāk nekā parasti.
“Tinnitus” mēdz piemeklēt tos, kas saspringti un ilgi bez atpūtas pauzēm sēž pie datora un kam radušās pārmaiņas mugurkaula kakla skriemeļos.
Troksni ausīs var izmantot arī kā stresa indikatoru jeb barometru. Uztraukumā to var saklausīt arī pilnīgi veseli, emocionāli cilvēki, jo saspringst muskuļi, paaugstinās asinsspiediens un paātrinās pulss. Nereti uzmācīgās skaņas pavada galvassāpes, nelaba dūša un reibonis.
“Ilgstoši ir pastāvējis uzskats, ka džinkstēšanu ausīs galvenokārt izraisa ateroskleroze, ar ko parasti sirgst veci cilvēki, taču ne retāk par to sūdzas jaunieši. Šo kaiti nevajadzētu ielaist, jo līdzīgi kā nostiprinās sāpju atmiņa, tā notiek arī ar hronisku troksni. Tomēr pacienti un pat ārsti, kuri domā, ka šajā gadījumā nav iespējams palīdzēt, maldās,” uzsver Sandra Vestermane.
