Padoms medniekam. Trokšņa slāpētāja izvēle 0
Trokšņa slāpētājam ir vairākas funkcijas. Pirmā ir patiešām mazināt šāviena troksni, proti, pasargāt dzirdi. Otrkārt, tas mazina atsitienu, pat ievērojami. Treškārt, mazināt trokšņa piesārņojumu dabā, radot meža un arī mājas dzīvniekiem mazāku stresu. Ceturtkārt, klusinātājs uzlabo arī šāviena precizitāti.
Vītne klusinātājam
Vislabāk, ja jau uzreiz var iegādāties ieroci, kura stobram rūpnīcā uzgriezta vītne. Visi lielākie ieroču ražotāji piedāvā šādas iespējas. Bet ko darīt, ja ierocis jau nopirkts, bet gribas tam uzmontēt klusinātāju? Klusinātāju vienkārši tāpat bez vītnes uzmontēt nevar, it īpaši tādēļ, ka likums paredz prasību, ka trokšņa slāpētājam jābūt rūpnieciski ražotam. Vairāki veikali Latvijā piedāvā šo pakalpojumu. Visvieglāk ir tad, ja ierocim ir maināmie stobri, tad šis process būs daudz vienkāršāks. Ja stobrs nav maināmais, tad tā nomontēšana prasīs mazliet vairāk laika. Vispirms tiek nomērīts stobra diametrs, pēc tam izvēlas vītni pēc kalibra un klusinātāja. Parasti iespējams uzgriezt šādas vītnes – M14x1, M15x1, M16x1 vai M17x1. Vītni būtībā var uzgriezt jebkuram stobram, izņemot pašus plānākos.
Decibeli un dzirdes aizsardzība
Tiek lēsts, ka skaņa sāk traumēt dzirdi, ja ausis konkrētu laika sprīdi tiek pakļautas noteikta līmeņa troksnim, proti, pēc astoņām stundām, kas pavadītas 90 dB troksnī, varētu runāt par dzirdes bojājumiem. Ir arī citi rādītāji – 115 dB tikai 15 minūtes. Gan skaņas amplitūda, gan intensitāte ietekmē iespējamo dzirdes bojājumu apjomu. Piemēram, 30 minūtes klausīties 90 dB skaļu rokmūziku nebūs tik bīstami kā sešas stundas atrasties kādā rūpnieciskā ražotnē vai dzirdēt nepārtrauktus šāvienus, kuru skaņas apjoms ir 90 dB. Palielinoties skaņas amplitūdai, samazinās laiks, kad ausis var skaņu izturēt bez bojājumiem. Uzskata, ka dzirdei kaitīgi ir 85 dB ilgā laika posmā, bet vēl bīstamāki ir īsi, bet asi šāvieni, tādēļ ka vidēji šāvienu troksnis ir no 150 līdz 160 dB un vēl vairāk. Saruna risinās 60 dB amplitūdā. Mednieki nereti spriež, ka klusinātājs skaņu nemaz tik daudz neslāpē, tādēļ nav jēgas to izmantot. Dažādu ražotāju specifikācijās norādīts, ka klusinātājs skaņu samazina vidēji par 27 līdz 39 decibeliem – tas atkarīgs no modeļa, materiāla, izmēra un ražotāja. .308 Win šāviena troksnis ir vidēji ap 157 dB.
No vienas puses, var šķist, ka 30 līdz 36 dB nav nekas, bet šāviena troksnis tiek samazināts līdz tādam līmenim, kas kļuvis ausij ciešamāks, turklāt slāpētājs skaņu novirza prom no mednieka, tādā veidā pasargājot dzirdi.
Klusinātāju izvēle
Latvijā ir iespējams iegādāties dažādu firmu klusinātājus. Piemēram, Jaki un ASE-Utra un A-TEC klusinātāji, kas pieejami Purnavu muižas veikalos, ir ļoti dažādās cenu amplitūdās. Latvijā nopērkami vēl norvēģu Hausken, ko piedāvā veikali Huberts, kā arī VMac klusinātāji veikalā Artemida. Tāpat Latvijā ražo Anima Libra klusinātājus, kas nodrošina ļoti labus rezultātus, ir izturīgi un uzticami. Ja runa ir par izvēli, tad jāizvērtē vairāki parametri – kādiem mērķiem klusinātājs tiek pirkts (medībām vai sportam), kādam kalibram, kāds materiāls šķiet simpātisks un, protams, pats galvenais – cena. Latvijā pieejami klusinātāji no dažādiem materiāliem. A-Tec Carbon ir samērā viegls, jo tā ražošanā izmantots karbons. Nelielais svars ir šā rīka lielākais pluss, tomēr ar šo trokšņa slāpētāju noteikti nevajadzētu šaut sporta sacensībās, jo tas nav paredzēts intensīvai izmantošanai. Tāpat karbona klusinātājs ir jāsargā no ūdens ietekmes, jo tā dažādās kameras ražotas no alumīnija, kas ar laiku sāk oksidēties. A-Tec līdzās klusinātājiem, kas ražoti no karbona, piedāvā arī klusinātājus no metāla sakausējumiem.
Jaki piedāvā klusinātājus gan medībām, gan arī sporta šāvējiem, un Jaki vismaz Purnavu muižas veikalos ir viens no populārākajiem zīmoliem. Intensīvai sporta šaušanai derēs ASE-Utra klusinātāji, kas izgatavoti no metāla, ir smagāki un paredzēti intensīvākai lietošanai. Jo izturīgāks klusinātājs un lielāks tā resurss, jo pats rīks būs smagāks. Ja paredzēts medīt no tornīša vai tikai no atbalsta, tad svaram nav lielas nozīmes.
Par klusinātāja svaru būtu jāpadomā, ja patīk medības ar pieiešanu. Uzmanība jāpievērš arī klusinātāja garumam. Ir vairāki modeļi, kurus uzsēdina uz stobra. A-TEC tie ir apmēram 8 cm, un tas ir pluss, jo tad stobra kopējais garums netiek tik ļoti pagarināts. Jo garāks stobrs, jo neveiklāks tas kļūst, un tā ir lieta, pie kā jāpierod, jo mainās ieroča izsvarojums. Šā iemesla dēļ daži mednieki lēš, ka klusinātāju nebūs ērti izmantot dzinējmedībās, jo stobrs ir garāks un smagāks, tādēļ varētu būt apgrūtinoša šaušana uz kustīgu mērķi, lai gan ar treniņiem pierast var pie visa.
Anima Libra piedāvā klusinātājus, kas ražoti no alumīnija un tērauda, kā arī ir pirmie pozitīvie mēģinājumi radīt klusinātāju no titāna. Titāna klusinātājs maksā dārgi, izskatās iespaidīgi, bet arī nodrošina lieliskus rādītājus gan trokšņa mazināšanas, gan arī izturības ziņā. Titāna klusinātājs būs smagāks (atkarībā no kalibra, kam tas paredzēts), bet izturības ziņā – tādam var būtībā pārbraukt pāri ar tanku. Latvijas ražotājs nodrošina to, ka klusinātāja trokšņa slāpēšanas kameras ir saliktas atbilstoši rādītājiem, lai panāktu maksimālu efektu.
Trokšņa slāpētāju cena ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka tā izvēli, un izvēles amplitūda ir pietiekami liela – sākot no 220 līdz 650 eiro atkarībā no modeļa un ražotāja. Cena ir atkarīga no materiāla, no zīmola un izpildījuma. Tāpat ir jāsaprot, ka trok-
snis netiek samazināts pavisam – tāpat ir dzirdams plīkšķis, kad lode šķērso skaņas ātrumu.
Piešaušana
Trokšņa slāpētājs jaudu samazina vidēji par 5%, kas šķietami ir nebūtisks rādītājs, tādēļ arī lode var kristies, bet arī tas ir atkarīgs no ieroča un no munīcijas, kā arī kalibra. Trāpījuma vieta var mainīties vidēji par sešiem centimetriem, proti, lode lido mazliet zemāk. Tādēļ arī ierocis, optiskais tēmēklis un klusinātājs ir jāpiešauj. Ir vērts atcerēties, kādas ir trāpījuma vietas ar un bez klusinātāja, ja nu kādreiz jāizšauj bez trokšņa slāpētāja. No trāpījumu blīvuma viedokļa – trokšņa slāpētāji to uzlabo, proti, lodes lidos precīzāk, to izkliede grupā būs krietni mazāka, protams, atkarīgs arī no munīcijas, bet kopumā rezultātam ir jāuzlabojas.
Lietošana un apkope
Pēc pirmajiem 200 šāvieniem jebkurš no klusinātājiem noteikti būtu jāiztīra. Ir tādi, ko var izjaukt un iztīrīt pats, ir arī tādi, ko labāk aiznest pie tirgotāja uz apkopi. Tie, kas jaucami ārā, iztīrāmi ar eļļu. Veicot apkopi, klusinātāju var iztīrīt arī ultraskaņas vannā.
Šaušanas laikā klusinātājā izveidojas kondensāts, ja klusinātāju pēc izmantošanas nenoņem no stobra, stobrā var veidoties rūsa. Tādēļ daudzi ražotāji iesaka klusinātāju pēc šaušanas ņemt nost, arī braucot mājās pēc medībām. Klusinātājs būtu jāglabā tā, lai caur to brīvi var plūst gaiss, vismaz to norāda A-Tec. Kas ir ļoti svarīgi – jālūko, lai konkrētam kalibram tiktu izmantots attiecīgs trokšņa slāpētājs, lai nerastos problēmas vai nevēlami bojājumi.
Piemēram, ja .243 Win ierocim tiktu izmantots klusinātājs, kas paredzēts dažādajiem .30 kalibriem, tad jārēķinās ar to, ka troksnis netiks slāpēts – šāviens būs krietni vien skaļāks nekā tad, ja tiktu izmantots atbilstošs rīks. Ļoti svarīgi ir nepārsniegt klusinātāja resursu, proti, karbona klusinātājiem ir speciāls indikators, kas norāda, ka rīks sāk pārkarst. Ja uz indikatora redzami divi melni punktiņi, šaušana ir jāpārtrauc un rīks jāatdzesē. Ja nav runa par profesionāliem sportam paredzētiem klusinātājiem, tad dažādi ražotāji uzsver, ka klusinātāja komforta zona ir 10 līdz 15 šāvieni un tad trokšņa slāpētājam jāļauj atdzist.
Jārēķinās, ka, šaujot ar magnuma kalibriem, klusinātājs uzsils ātrāk. Visi ražotāji arī norāda, ka klusinātāju uzstādīšana jānodod profesionāļu rokās, lai nezināšanas dēļ nerastos kādas liekas problēmas.
Tāpat pirms šaušanas jāpārliecinās, ka trokšņa slāpētājs ir stingri pieskrūvēts pie stobra. Ja tas kārtīgi neturas, ir mazliet sašķiebies kaut par milimetru, šāviena brīdī klusinātājs tiks neatgriezeniski nobeigts. Ir vairāki gadījumi, kad klusinātāji dažādu iemeslu dēļ ir sprāguši – nepareizi uzskrūvēts, nolietots, tajā bijis kāds svešķermenis.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” pielikumā “Ieroči”
