Medību trofejas un zinātne 0
Ragi, āda, ilkņi un galvaskauss – to Medību likuma izpratnē uzskata par medību trofeju. Pastāv iesūnojis stereotips, ka vienīgais mednieka mērķis ir iegūt tikai dzīvnieka ragus, bet pārējam nav nozīmes. Tomēr tas nav tik vienkārši, un ceļš uz zelta trofeju ir ilgs, dažreiz pat gadiem garš.
Jāsāk ar to, ka savā medību iecirknī šī varenā trofeja ir jāizaudzē, lai tas būtu staltbriedis, alnis, mežakuilis vai arī stirnāzis. Mežs nav stallis, kurā ieej, atrodi un paņem to, ko gribas. Visiem medījamiem dzīvniekiem ir savi ceļi ejami, un medniekam atliek tikai vērot un sargāt, lai varbūt no perspektīva staltbriežu bullēna pēc desmit gadiem iegūtu trofeju bulli.
Nav arī tā, ka pēc medību veiksmes mednieks paņem tikai trofeju, tā varbūt dara tikai tie, kas pārkāpj likumu un kam nav bijis laika paņemt gaļu. Lai arī kur notiktu medības ar mērķi iegūt trofeju – Latvijā, Āfrikā vai vēl kādā citā eksotiskā zemē –, gaļa nekad netiek pamesta. Tā tiek izmantota līdz pēdējai kripatiņai.
Vēl viens būtisks aspekts, kas ir jāņem vērā, runājot par trofeju ieguvi: maksimālā trofeja dzīvniekam lielākoties izveidojas, kad tas ir nobriedis un pieaudzis. Staltbriedim mērķa vecums ir desmit līdz divpadsmit gadi, stirnāzim tie ir ap septiņiem līdz astoņiem gadiem. Tas nozīmē, ka dzīvnieks tiek medīts jau tad, kad tā dzīve griežas uz otru pusi, līdz ar to tas atstājis savus gēnus, kas turpināsies nākamajās paaudzēs.
Trofeju izstādes
Viena vieta, kur reģionālā un pat nacionālā līmenī novērtēt dzīvnieku populācijas stāvokli un kvalitāti, ir trofeju izstādes. Latvijā tās notiek regulāri katru gadu dažādos reģionos, bet reizi trīs vai piecos gados tiek rīkota valsts mēroga izstāde.
Šogad arī Babītē pēc vairāku gadu pārtraukuma tika rīkota trofeju izstāde, kurā tika novērtētas vairāk nekā simt dažādas trofejas, sākot ar vareniem staltbriežu ragiem, beidzot ar mežacūku ilkņiem. Trofejas vērtē sertificēti eksperti, vadoties pēc starptautiski noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā ļoti dažādus parametrus, piemēram, staltbriežu ragus mēra, ņemot vērā to svaru, žuburu skaitu un garumu, ragu resnumu dažādās vietās, kā arī to garumu, rozešu diametru. Svarīgi ir tas, ka katras trofejas dati tiek ievadīti kopējā datubāzē, kas kalpo zinātniskiem mērķiem. Trofeju izstāžu uzdevums nav priecāties par beigtiem dzīvniekiem, bet gan izmantot trofeju vērtēšanas rezultātus zinātniskām vajadzībām, lai pēc tam iegūtos datus varētu izanalizēt un saprast, kas notiek mūsu mežos.
Piemēram, Babītes izstādē bija samērā maz mežakuiļu ilkņu trofeju viena iemesla dēļ – Āfrikas cūku mēris strauji samazinājis mežacūku skaitu visā Latvijā. Vairākus gadus dažādās izstādēs bija ļoti švaki ar stirnāžu ragu rotām, jo laikā no 2009. līdz 2011. gadam smago un sniegoto ziemu dēļ bojā gāja apmēram trešdaļa populācijas, un šā iemesla dēļ vairākus gadus reāli nomedīto stirnu skaits samazinājās pat sešas septiņas reizes. Mednieki vienkārši stirnas taupīja.
Neparastas trofejas
Īpaši interesantas bieži ir nevis skaistākās, varenākās un simetriskākās, bet neparastās trofejas. Lielākajai daļai mednieku daudz nozīmīgāka un svarīgāka būs netipiska, interesanta trofeja, nevis kāds medaļots izcilnieks. Arī Babītes izstādē viens stends tika veltīts tieši neparastām stirnāžu trofejām. Netipiskas ragu formas veidojas dažādu iemeslu dēļ – gēnu kļūdas, traumas, slimības, pat hormonālu traucējumu dēļ.
Lai izkoptu skaistas trofejas, pirmkārt jāmedī tieši tie indivīdi, kuru ragi vai citas īpatnības liecina par kādu kļūmi gēnos. Tas jādara tādēļ, lai šie it kā nepareizie gēni netiktu nodoti tālākām paaudzēm. Interesanti, ka, piemēram, hormonālo traucējumu dēļ tipiski stirnāžiem veidojas t. s. parūkveida ragi. Normālā situācijā stirnāžiem ragi katru gadu aug no jauna, bet traucējumu dēļ tie turpina augt un augt, līdz dzīvniekam uz galvas ir liela čupa ar nepārtraukti augošu ragvielas masu.
Viens drauds, piemēram, staltbriežu trofeju kvalitātei ir mūsu valstī invazīvie Sika brieži, kuri šur tur manīti arī Latvijā, izmukuši no kāda briežudārza vai atnākuši no Lietuvas. Sika briedis ir augumā mazāks un ar ragu rotu, kas nelīdzinās staltbriežu varenajiem ragiem. Staltbrieži un Sika brieži var veidot hibrīdus, bet tas nozīmē, ka staltbriežu trofejas ilgtermiņā kļūs mazākas, ar mazāku žuburu skaitu.
Trofeja galu galā nav cilvēka pārākuma apliecinājums, tā ir svarīga informācija, no kuras var daudz ko uzzināt, kura var ļoti daudz pastāstīt. Ir jāmāk tikai lasīt!
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
