Vieglatlētikā triumfē jaunais vilnis 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līna Mūze Eiropas čempionātā vieglatlētikā Minhenē šķēpmešanas finālā dāmām ieņēma septīto vietu, bet Madara Palameika bija divas pozīcijas zemāk.
Medaļai vajadzēja vismaz 60 metrus. Par Eiropas čempioni kļuva vien 19 gadus vecā grieķiete Elina Cengko, kura šajos mačos “izšāva”, jo sasniedza personīgo rekordu (65,81). Sudrabs par gadu jaunākajai Adrianai Vilagošai no Serbijas (62,01). Jaunietēm līdzi neturēja pārējās, izņemot pasaules rekordisti Barboru Špotākovu no Čehijas, kura ar pēdējo metienu izrāva bronzas godalgu (60,68). Mūzei labākais bija otrais mēģinājums (58,11), Palameikai pirmais (56,55) un vienīgais ieskaitītais no trim. Kvalifikācijā Madara pārsniedza 60 metrus, finālā neizdevās.
Vakar vīru šķēpmešanas sacensību finālā piedalījās Patriks Gailums un Rolands Štrobinders. Kvalifikācijā Gailums ar 77,55 metriem bija astotais, Štrobinders ar 22 centimetrus tuvāku metienu desmitais. Gatis Čakšs sameta 74,63 metrus, ieņemot 17. vietu starp 24 dalībniekiem. Pēc kvalifikācijas Čakšs teica, ka spēks bijis, bet ne metiena tehniskais izpildījums. Soļotājs Raivo Saulgriezis savā Eiropas čempionāta debijā 20 km distancē ieņēma 23. vietu (1.29:24) starp 29 dalībniekiem, no personīgā rekorda atpaliekot par vairāk nekā trīs minūtēm. Svētki piektdien bija lietuviešiem, jo viņu jaunā vieglatlētikas zvaigzne Mikola Alekna pasaules čempionāta sudrabam diska mešanā pievienoja Eiropas čempiona titulu. Pirmspēdējā metienā 19 gadus vecais Alekna disku aizmeta 69,78 metrus tālu, kas ir jauns Eiropas čempionātu rekords. Otrais palika slovēnis Kristjans Čehs, kurš šogad uzvarēja pasaules čempionātā. No citiem panākumiem jāizceļ nīderlandietes Femkes Bolas trīs zelta medaļas – 400 gludajos un barjerotajos metros, kā arī 4×400 metru stafetē. Ļoti emocionāla bija ukrainietes Marinas Bekas-Romančukas uzvara trīssolī (15,02), jo dienu iepriekš viņa palika asarās pēc tāllēkšanas, kur ieņēma ceturto vietu. Protams, īpašs bija arī Eiropas vieglatlētikas lielākās šā brīža zvaigznes – zviedru kārtslēcēja Armanda Duplanta – sniegums, kurš pie titula tika ar jaunu sacensību rekordu 6,06 metri.
