Andris Lāriņš: Kādas būs ASV dolāra bāzes likmes paaugstināšanas lēmuma globālās sekas? 6
Andris Lāriņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā teic, ka dubults neplīst, bet ASV FRS acīmredzot uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veic paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem – no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.
Septiņdesmit piecu bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi noticis tālajā 1973. gadā arābu valstu sarīkotā naftas embargo laikā, mēģinot sodīt rietumvalstis par atbalstu Izraēlai. Vienlaikus ASV FRS turpina savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.
Kādas būs šī lēmuma globālās sekas? Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušies triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu, un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi, un, bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei, atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs jau tagad redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana, un tas, kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.
Runājot par ASV dolāra un eiro attiecībām, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembrī veiktā eiro procentu likmju paaugstinājuma par 75 bāzes punktiem uz brīdi samazinājās eiro un ASV dolāra procentu likmju starpība. Taču tagad ASV FRS šo starpību atjaunoja un attiecīgi atgrieza dolāra procentu likmju pārsvaru vecajās sliedēs, kas arī izraisīja dolāra vērtības pieaugumu īsi pēc lēmuma publicēšanas. Eiro cena pirmo reizi kopš 2002. gada oktobra ir pietuvojusies 98 centu atzīmei. Procentu likmju starpība ir tikai viena no mozaīkas sastāvdaļām. Protams, dārgs dolārs ASV eksportētājiem uz Eiropu tāpat kā Eiropas importētājiem no ASV rada galvassāpes un attiecīgi ietekmē uzņēmumu rezultātus, plānus un jau tālāk atstāj ietekmi uz ekonomikas datiem. Augsta dolāra vērtība negatīvi ietekmē ASV eksportu, taču eirozonai šis solis dod savu piedevu inflācijas augstajam līmenim, tādēļ ka izejvielu cenas pasaulē pārsvarā nosaka ASV dolāros.
Gaidāmā ziema lielākas problēmas, šķiet, radīs eirozonai nekā ASV, kas arī turpmākajos mēnešos var dot papildu atbalstu dolāram – kas gan ir vairāk eiro vājuma nekā dolāra stipruma jautājums. Jāatgādina, ka šobrīd redzamā eiro cena nav nekāds rekords, jo 2000. gadā eiro cena viesojās zem 84 centu atzīmes.
Kas notiks tālāk? ASV Centrālā banka pēdējā sanāksmē publicēja svaigākās ekonomikas datu un procentu likmju iespējamās uzvedības prognozes, un tās rāda, ka dolāra bāzes procentu likme šo gadu var noslēgt virs 4% atzīmes, nākamajā gadā pārsniedzot 4,5% līmeni un tad atkāpjoties zemākos līmeņos. Šie cipari nenozīmē to, ka Centrālā banka tieši tā arī rīkosies, bet ļauj vērtēt šī brīža noskaņojumu, kas, protams, var mainīties, mainoties arī ekonomikas datiem. Brīvo darba vietu skaits ASV ir liels, bezdarba līmenis ir tuvu pēdējo piecdesmit gadu zemākajiem rādītājiem, ekonomikas izaugsme pagaidām nekādi nav iedragāta – tieši šie apstākļi dod iespēju ASV Centrālajai bankai turpināt pēdējos trīsdesmit gados straujāko likmju celšanas kursu. Turpmākā Centrālās bankas rīcība būs atkarīga no inflācijas, bet uzmanīgi tiks vērotas arī tendences darba tirgū, jo ne jau procentu likmes pašas par sevi slāpēs inflāciju. To slāpēs pieaugošie uzņēmumu un mājsaimniecību izdevumi, ar kuriem mājsaimniecības cīnīsies, mazāk tērējot vai meklējot iespējas pelnīt vairāk, bet uzņēmumi līdzīgi arī mēģinās ietaupīt, mazāk tērējot, tostarp samazinot darba vietu skaitu vai meklējot iespējas pelnīt vairāk.
Principiālā problēma gan ir tā, ka, visiem cenšoties mazāk tērēt, samazinās iespējas nopelnīt vairāk, kas audzēs bezdarba līmeni, bremzēs patēriņu un spiedīs uz leju inflāciju, līdzi nesot ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Centrālās bankas uzdevums ir laikus pamanīt tendenču izmaiņas un, sajūtot inflācijas mazināšanās vēsmas, īstajā laikā noņemt kāju no bremzes pedāļa. Ja izmaiņu momentu palaidīs garām, par “mīksto piezemēšanos” varēs aizmirst.
* SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
