Auto tiešām ir visbīstamākais rīks. Trīs drošas braukšanas likumi ziemā 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šie likumi nav sarežģīti. Drīzāk šķiet pārlieku elementāri. Tomēr pamata patiesības ir visaptverošas un primāras. Tās ļauj izskaidrot jebkuru kļūmi. Veidot – pirms nelaime notikusi – savu, pirmkārt, filozofisko un ētisko, tikai pēc tam tehnisko, satiksmes dalībnieka pārliecību, kura ir īstais un vienīgais iespējamais drošības pamats.
Ņūtona likums
“Katrs ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, kamēr uz to neiedarbojas kāds spēks.” Pateicoties šim likumam, arī ziemā, arī pa spoguļspoži apledojušu gludu ceļu taisni braukt var ļoti ātri.
Ātrāk, nekā deviņas desmitdaļas no jums spēj iedomāties. Ņūtons un inerce turēs jūs “vienmērīgajā kustībā”.
Bet ideāli gludu un taisnu ceļu dzīvē nav. Eiforiju ik solī cenšas sabojāt gan negaidīts “spēks no malas” (vēja brāzma, ceļa nelīdzenums u. tml.), gan jūsu paša instinktīva, pārāk strauja reakcija uz īstu vai iedomātu briesmu signālu. Tieši nekopti, neapvaldīti instinkti ir lielākais drošības ienaidnieks.
Bīstamo spēku, izbailēs strauji mainot gāzes pedāļa stāvokli, bremzējot, asi pagriežot stūri, praktiski visos “solo” (viens auto) ceļa negadījumos rada auto vadītājs. Un, ja viņa kļūda būs lielāka, nekā pieļauj konkrētā riepu un ceļa seguma saķere, uzvarēs Ņūtons – auto gan turpinās virzīties taisni, tikai riteņiem slīdot, un, iespējams, ne gluži tā, kā jums gribētos. Viss beigsies grāvī ar policijas secinājumu – izvēlējies apstākļiem neatbilstošu ātrumu.
Jūtat saspringumu, nedrošību, bailes? Brauciet lēni, lielākus ātrumus apgūstiet pakāpeniski. Neļaujieties ātrāko psiholoģiskajam spiedienam. Drošs ātrums ir katram savs. Ziemā daudziem mazāks, nekā pieļauj satiksmes noteikumi.
Steiga nav arguments. Un kā lielāko dārgumu sargiet noskaņu. Personīgo, ekipāžas iekšējo līdzsvaru. To prasa nākamais bauslis.
Optimisma likums
Bija reiz viens omulīgs rallists. Čempions. No rīta pirms starta no kempinga mājiņas izgājis, uz spoži apledojušā ceļa paslīdējis un ar lielu blīkšķi uz pakaļas nogāzies, viņš slējās augšā tik smaidīgs un apmierināts, kā lielāko likteņa dāvanu saņēmis. “Nu, veči! Šodien gan jums ies grūti.” Rokas un dibenu berzēdams, zēns vēroja melno pamali un priecājās: “Re, putenītis arī nāk. Kaifs!” Un devās ceļā ar svētu pārliecību, ka tieši šī būs skaistākā diena viņa mūžā.
Šādu noskaņu novēlu arī jums. Jo optimisma likums ir pirmais un vissvarīgākais jebkurā ceļā. Nav pretīga laika, nav riebīgu ceļu. Ir tikai apstākļiem un jūsu spējām atbilstošs ātrums. Visnelabvēlīgākajos apstākļos tas būs līdzīgs nullei. Arī tad nav iemesla izmisumam – katrs putenis reiz beidzas, migla izklīst, palīgs agri vai vēlu ierodas. Nez kāpēc šajā gadsimtā tik daudz ir sūdzību par nekaisītiem ceļiem, bet tik reti redz patiesi prātīgos, kuri stāv maliņā un gaida kaisītāju? Nokavēt stundu vai trīs taču nav sliktākais, kas jums var atgadīties.
Tas omulīgais rallists netērēja enerģiju bezjēdzīgam konfliktam ar objektīvo – ledu, sniegu, nabadzību.
Samtaina humora aizsegā viņš gatavojās, koncentrējās precīzai reakcijai situācijās, kuras ietekmēt un mainīt ir viena cilvēka spēkos. Un katrs viņa solis tika sperts uz trešā likuma drošā bruģa.
Atbildības likums
Viens nāk kā vējš un iezveļas pie stūres kā dīvānā pie televizora. Aiziet uz nebēdu! Cits, vēl aizdedzes atslēgai nepieskāries, aizsprādzē siksnu.
Pavērojiet kādreiz, kā darba vietā iekārtojas rallija čempioni. Tas ir vesels rituāls. Katrs sprādzes klikšķis kā paraksts, kā zīmogs uz atbildības un nopietnības līguma. Arī ikdienā. Tikai otrajā plānā siksnām ir sakars ar avārijas iespējamību. Pirmkārt, tās ir nopietnības simbols.
“Es ar šo apliecinu, ka turpmākās stundas vai minūtes vadīšu visbīstamāko (arī skaistāko, protams!) cilvēces izgudrojumu un uzņemos pilnu atbildību par savu un līdzpilsoņu veselību, dzīvību un mantu. Neatkarīgi no laika un ceļa apstākļiem. Neatkarīgi no citu cilvēku rīcības. Viņi mēdz kļūdīties. Visu to es apzinos un esmu iespējami pareizai SAVAI rīcībai gatavs.”
Auto tiešām ir visbīstamākais rīks. Priekam, ātrumam, ērtībām – simts zirgu jauda un tūkstoš āmuru svars.
Brīvībai, bez kuras auto nebūtu auto – nekādu drošinātāju! Bisei ir, elektroiekārtām ir. Pat štrunta zāles cirpējam, ar kuru pat tīšām kājas īkšķi nez vai nopļausi, ir dubultslēdzis. Auto – nekā. Tikai mans veselais saprāts.
