Nīgrandē dravo bitenieki sestajā paaudzē 4
Dienā, kad viesojamies Ēberliņu ģimenes dravā Nīgrandē, viss zied, saule spīd un bites tik aizņemtas darbā, ka svešiniekiem pie stropa pat nepievērš uzmanību. “Medus jomā Latvijā sācies īsts zelta drudzis,” saka bitenieks un galvenais runasvīrs Krists Ēberliņš, kurā bitenieka gēns no paaudzes paaudzē izpaudies visstiprāk.
Sākās ar vienu saimi
Ēberliņu ģimenē, līdzīgi kā bišu stropā, valda saskaņas pilnas attiecības. “Brālīt, brālīt!” tēvs Dainis mīļi uzrunā savus dēlus Kristu un Kasparu un viņi viens otru. Arī uz jautājumiem trīs vīri atbild kopā: viens sāk, pārējie domu papildina un pabeidz. Gluži kā bites stropā, jūt cits citu un saprotas bez vārdiem.
Ar bitēm kopš 1857. gada! – lepojas Ēberliņi, kas savas ģimenes vēsturi var stāstīt gluži kā pasaku. Viss sācies ar vienu no senčiem – Prici, kurš piejaucējis meža bišu saimi. Dravai labākie laiki bijuši Latvijas pirmajā brīvvalstī. Taču pat ģimenes locekļu izsūtījums uz Sibīriju un padomju okupācijas gadi dravniecības gēnu nav iznīdējuši. Visspēcīgāk tas izpaudies Kristā, sestās bitenieku paaudzes pārstāvī, kas ir īsts ideju ģenerators un atbild par mārketingu un sabiedriskajām attiecībām. Dravas popularizēšanai tiek pievērsta liela vērība. Saimnieki secina, ka Ēberliņu dravu droši var saukt par visvairāk fotografēto un dokumentēto dravu Latvijā. Dēli aizrāvušies ar bitēm, pētījuši medus vācēju dzīvi, tās cītīgi fotografējuši, visu aprakstījuši un publicējuši dravas mājaslapā un sociālajos tīklos. Domubiedru un sekotāju netrūkst. Tēvs Dainis atzīst, ka viņam vienam tas nebūtu pa spēkam.
Mākslas maģistrs un bitenieks – priekšā stādās Krists, un citāda, radoša pieeja jūtama it visā, ko Ēberliņi dara. Zināšanas biškopībā viņš patlaban papildina kursos, lasa literatūru arī angļu valodā. Bites – tas esot tik interesanti, kā visu laiku šahu spēlējot. Taču reizēm pārņemot bailes, kā visu pārraudzīt, jo bišu pasaule ir sarežģīta.
Ēberliņi dravot atsāka ar vienu stropu 1999. gadā. Saimes vairojušās, interese un dēli auguši. Kopš 2011. gada vaļasprieks pārtapis par nopietnu nodarbi. Patlaban dravas vairākās novietnēs kopumā ir aptuveni 90 saimju. Mērķis – šoruden sasniegt simtu. Tikai mamma arvien biežāk paziņojot, ka bites viņai nolaupījušas ģimenes vīriešus.
Palīdz visa dzimta
Bitēm līdzīga rosība saimniecībā valda medus ņemšanas laikā, kad sabrauc visa ģimene un katrs dara, ko spēj, lai medu atbrīvotu no šūnām un tas taptu par glītā stikla burciņā marķētu preci.
Tieši ģimene pamudinājusi brāļus modernizēt dravu un medus ieguvi. Līdz šim tikuši galā, medu no atvākotajiem rāmjiem izsviežot veclaicīgā, ar roku griežamā ietaisē. Šosezon ar Eiropas atbalstu iegādāta jauna ierīce.
Projekts stropu un sviedes iegādei prasījis ilgāku laiku – tāpēc, ka pirmais. Modernajā medus sviedē vienlaikus karuselī griezīsies 6 x 8 magazīnu vai 7 x 8 peru telpas rāmji. Nākamo ģimene vēloties rāmju atvākošanas mehanizāciju. Neko darīt, jāraksta atkal jauns projekts.
Līdz šim dravu izdevies veidot un uzturēt, izmantojot savus uzkrājumus.
Laba sadzīvošana vairo ražu
“Jo lielāks čūkslājs, vairāk aizaugušu lauku un mežu, jo bitenieks priecīgāks,” jokojot secina Dainis Ēberliņš. Ģimene plāno nevis ekstensīvu, bet gan intensīvu attīstību – iegūt pēc iespējas vairāk medus un ziedputekšņu no vienas saimes. Liela veiksme sekmīgai dravošanai ir Latvijas meži bišu ganībām.
Ēberliņi savu dravu izvietojuši vairākās novietnēs Zaņas un Nīgrandes pagasta apkārtnē. Katrā novietnē ir ap 20 bišu saimju. Bitenieki meklē vecas, nomaļas māju vietas, kur lieli koki un kādreiz bijušas bites. Tas liecina, ka vieta piemērota un mājinieki nebīstas čaklo medus vācēju. Par vietas atvēlēšanu godīgs darījums – medus un appļauta teritorija, kur izvietoti stropi. Arī bitenieki apmierināti, jo drošāk, ja kāds pieskata, kad aktīvā dravošanas sezona beigusies.
Laba sadarbība izveidojusies ar apkārtnes lauksaimniekiem. Viena no novietnēm robežojas tieši ar labības lauku, bet jau gadiem ilgi neesot nekādu problēmu ar miglošanu, jo īpašuma saimnieks, zemnieks, strādājot godīgi pēc priekšrakstiem.
Startam — visu jaunu
“Katram jaunam biteniekam iesaku dravas veidošanu sākt ar visu jaunu. Pirkt jaunus stropus un jaunu inventāru,” ir pārliecināts Krists Ēberliņš. Viņš mudina neklausīt padomam izmantot lietotu dravas aprīkojumu. Tas gan esot lētāk, bet tikai pirmajā brīdī. Kad koka stropi un rāmji straujāk nolietosies, būs jālabo. No svešas dravas var ievazāt dažādas slimības, tāpēc viss pamatīgi jādezinficē, un tas nav viegls darbiņš. Turklāt Krists uzskata, ka ļoti svarīgi, lai pašam kopējam būtu tīkami strādāt, un jauns, rūpīgi kopts inventārs kalpos ilgāku laiku.
Dravā izmanto galvenokārt tikai jaunās, mākslīgās, nevis vecās, jau izvilktās šūnas. “Tām ir vairākas priekšrocības: slimību profilakse, bitēm ir darbs un mazāk domu par spietošanu, turklāt veidojas kvalitatīvākas bites. Galu galā arī cilvēkam patīk balti palagi,” atzīst Krists. Viņš uzskata: ja vairākas bišu paaudzes iznāk no šūnām, katra atstāj savu krekliņu un šūnas kļūst arvien mazākas un tumšākas. Līdz ar to mazāk vietas paliek bišu attīstībai, medus vācējas ir sīkākas.
Vasks un putekšņi ir prece
Vecās šūnas pārkausē vaskā. Pasaulē šo vielu pieprasa arvien vairāk un cena palielinās, tāpēc vaska ražošana var būt perspektīva.
Tieši par vasku un tā pārstrādi Ēberliņiem lielākā rūpe, proti, kā dabūt atpakaļ dravā vasku no pašu bitēm. Bitenieki vasku parasti samaina pret šūnām, taču tajās galu galā nonāk gan izcili kvalitatīvs, gan mazāk augstvērtīgs vasks. Protams, ir arī godprātīgi vaska plākšņu ražotāji, bet Ēberliņi gribētu būt pilnīgi pārliecināti, ka visam ir nevainojama kvalitāte.
Lai nodrošinātu stabilāku iztiku, vairākums biškopju piedāvā ne tikai medu, bet arī citu produkciju. Ēberliņi nolēmuši, ka jāizmanto pēc iespējas vairāk no bišu devuma un jāvāc ziedputekšņi. “Ir interesanti vērot, kas vairumā ziedējis, kādā krāsā ir vērtīgās nastiņas,” secina Krists. Tieši viņš un tēvs katru vakaru apbraukā novietnes un savāc no bitēm visus dienā ienestos putekšņus. Kad šķiet, ka vairs nav spēka, tik un tā vēl jāpagūst tos sagatavot kaltēšanai.
Skapi ziedputekšņu kaltēšanai uzkonstruējuši paši. Visgrūtāk bijis noteikt īsto temperatūras režīmu, lai ziedputekšņi viscaur būtu pietiekami kraukšķīgi – un, protams, gardi. Skapis kalpo labi, taču, pieaugot apjomiem, rodas vajadzība pēc jauna. Arī tā iegāde jau puišu plānos.
Krists spriež: kaut gan bišu produkcijas ražotāju skaits palielinās, cenas zemākas nekļūs, jo pieaug degvielas cenas un citas ražošanas izmaksas.
Medo ar apdomu un padomu
Sarunas laikā pēkšņi atskan telefona zvans – atvestas burkas jaunajai ražai! Tās, sakrautas pagalmā uz paletēm, saulē mirdzina sānus un gaida, kad tiks novietotas noliktavā. Tā ir kārtējā mārketinga aktivitātes un filozofijas daļa – šogad medu trīs viena litra burkās piedāvās par trīslitru tilpuma cenu. Ēberliņi uzskata, ka medu vēlams glabāt slēgtos stikla traukos. Katrs taču zina, kādas grūtības sākas, kad lielais trauks izēsts pāri pusei un medus sacukurojies. Trīs litri izsenis bijis tradicionāls medus daudzums ziemai vienas ģimenes vajadzībām, taču pēdējos gados medu sākuši ēst vairāk, vērtē Krists. Viņš skaidro, ka medum vienmēr jāstāv uz galda, bet, ja trauks liels un atvērts, medū kaut kas var iebirt, pieputēt, tas pat var sākt rūgt. Mazā burciņa iztukšosies ātrāk.
Kristam rādot jaunāko ražu stropos un straujāk pagrozot kādu rāmi, nektārs vēl pil kā ūdens. – Daži bitenieki cenšas pēc iespējas agrāk noņemt pavasara medu, jo tam ir augstāka cena, taču nereti šāds vākums vēl nav gatavs, aizvākots. Parasti ātrāk par jūnija sākumu klientiem medu nepiedāvājam. Gaidām, kad apkāres būs skaisti, balti aizvākotas.
