Trīs veidi, kā atcerēties, kāpēc tava dvēsele izvēlējās šo dzīvi 0
“Tu ieradies šeit ar mērķi kaut ko izdarīt. Tu esi daļa no Visuma apziņas, un tajā nejaušību nav. Savā patiesajā būtībā – nevis savā ego, bet savā patiesajā būtībā – tu esi bezgalīgs, un tev ir kaut kas ļoti svarīgs izpildāms, kamēr tu esi šeit. Citādi tevis te nebūtu,” teicis filosofs Veins Daiers (Wayne Dyer). “Atrodi to. Pievērs tam uzmanību. Ievēro pavedienus. Ieraugi sakritības, lai kas tās būtu, neskatoties uz to, cik absurdas tās varētu šķist cilvēkiem tev visapkārt. Ja tevi kaut kas iekšā sauc, tātad tur kaut kas ir, neignorē to. Nenomirsti ar mūziku sevī. Nenomirsti ar nepiepildītu mērķi. Nenomirsti ar sajūtu, it kā viss tavā dzīvē ir bijis nepareizi. Neļauj tam ar sevi notikt.”
Ikvienam no mums ir savs uzdevums, ir pārliecināta arī apziņas celšanas trenere Džuljeta Tanga (Juliet Tang). Lūk, viņas īsais algoritms, kā atcerēties, tieši kāds šis uzdevums ir.
Pirms dzimšanas mums katram ir iespēja izvēlēties savus vecākus, dzimšanas vietu utt. Mēs arī izvēlamies noteiktu skaitu dažādu ceļu, lai varētu izdzīvot cauri dažādiem dzīves aspektiem. Tāpat mēs izvēlamies kādu misiju, kas ļautu mums maksimāli izpildīt savu potenciālu šajā dzīves līmenī, ko mēs saucam par “zemi”.
Lai pilnībā sāktu izpildīt savu mērķi ar spēku un apziņu, mums vispirms – dzimšanas brīdī – jāizvēlas aizmirst, kas tas ir, lai pēc gadiem, dekādēm vai dzīvēm atgrieztos dzīves punktā, kur mums jāizvēlas atcerēties, kas mēs patiesībā esam, un mērķtiecīgi piesaukt to, kas mums sniedz prieku.
Šis ceļš sagatavo mūs ķļūt par to, par ko mēs īstenībā paši izvēlējāmies būt. Tad, kad dvēsele apvienojas ar savu jauno ķermeni, Visums saprot, ka tā šo dzīvi ir izvēlējusies ar nopietnību. Tad mūsu priekšā parādās šis jaunais ceļš. Dvēsele izmanto visu savu spēku, tā ir gatava gāzt kalnus, var teikt, ka tā darītu visu, lai tiktu šajā ķermenī. Un pēc mirkļa dvēseles apziņa un ķermenis kļūst par vienu būtni ar vienu mērķi – izpildīt šo te dvēseles pašuzlikto uzdevumu. Lai cik tas dīvaini izklausītos, kādā brīdī saprotam, ka mūsu mērķi saistīti ne tik daudz ar mums pašiem kā ar mums apkārt esošo. Šī misija liek mums kalpot cilvēcei caur palīdzēšanu, dziedināšanu, iedvesmošanu, mācīšanu u.tml.
Zini – lai arī kur dzīvē tu pašlaik būtu, tu esi tur, kur tev ir jābūt. Tu neesi piesaistīts liktenim, un tev ir vara izmainīt un izveidot jebko savā dzīvē. Cerams, šie trīs veidi, kā atcerēties savas dvēseles uzdevumu, tev palīdzēs sākt manifestēt tā izpildi.
1. Identificē to, kas dod tev vislielāko prieku
Tā kā mēs esam veidoti no enerģijas, tad, darot to, kas atbilst dvēseles pašnospraustajam mērķim, izjūtam daudz lielāku iedvesmu un prieku. Labā sajūta mūs iedvesmo, iedvesma ļauj turpināt ceļu, kas dod vēl labāku sajūtu un lielāku prieku.
Taču nenokar degunu, ja vēl neatceries, kāpēc esi šurp nācis. Vienīgais tavs uzdevums šajā dzīvē ir sekot savam priekam. Tas aizsāks ķēdi, kas jau dos tev pavedienus. Padomā par sekojošo: kas tevi iedvesmo? Kas liek tavai sirdij gavilēt? Kas ir tā lieta, ko tu vienmēr esi gribējis izdarīt, bet ko allaž atliec?
2. Ļauj savai būtībai noteikt savas darbības
Neuzliec sev pārāk daudz uzdevumu vienlaikus. Dzīves uzdevuma izpilde ir process – tāpat kā viss pārējais. Rezultāts var izrādīties gluži atšķirīgs no tā, ko paredzējām… bet tas nekas. Visumam vienalga, kas mūs dara priecīgus, to interesē tikai tā vibrācija, ko izstarojam, kad esam patiesi priecīgi. Mums tikai jāsāk izvēlēties darīt lietas, kas mūs dara priecīgus, – tā vietā, lai vienkārši liktu mērķus tikt no A līdz B tāpēc, ka “tas ir pareizi” un “visi pārējie tā dara”. Neaizmirsti arī būt pateicīgs par katru brīdi, kad esi priecīgs.
Ceļš uz savu mērķi gan ne vienmēr ir vienkāršs un priecīgs mūsu izpratnē. Tas sastāv no tūkstošiem mācību, kas jāapgūst, un izvēļu, kas jāizdara. Šā iemesla dēļ jāiemācās redzēt plašāku notiekošā bildi, kas ļaus arī uz šo visu paskatīties ar prieku.
3. Tavs uzdevums ir tevis paša izveidots
Mūsu dvēseles ir izvēlējušās konkrētu misiju pirms dzimšanas, bet brīdī, kad mēs pilnībā apzināmies, kas esam, un atmodinam iekšējo Radītāju, mēs vairs neesam piesaistīti konkrētajam ceļam, ko izvēlējāmies pirms piedzimšanas. Jo vairāk apzināmies savu būtību un saistību ar Visa Esošā Radītāju, jo spēcīgāki mēs kļūstam un jo spēcīgāk varam izmantot savu brīvo gribu, kas ļauj mums izveidot savas dzīves tādas, kādas tās vēlamies.
Lai to izdarītu, mums ir jāatbrīvo sevi no visa, kas mūs ierobežo. Tās var būt bailes, attaisnojumi, uzskati u.tml. Jāatceras, ka nav vienīgā īstā ceļa, kā sevi atbrīvot. Katram palīdz kaut kas cits. Dažiem tā ir joga, meditācija, citiem – grāmatu lasīšana vai mūzikas klausīšanās. Prasi sev, kas tevi iedvesmo?
Kad mēs pamostamies, mēs saprotam, ka esam tie, kas mēs sakām, ka esam, un, ka tas, ko mēs izveidojam un kā gribam pieredzēt visu, ir atkarīgs tikai no viena faktora – mūsu izvēles.
Mēs izvēlamies dzīves misiju pirms piedzimšanas, bet varam to mainīt jebkurā brīdī tās laikā, jo dvēsele patiesībā ir tas, kas tu esi, bet ķermenis un prāts ir tikai palīglīdzekļi, lai atvieglotu misijas izpildi, lai varētu pieredzēt sevis izveidoto. Izvēles spēks tevi nepamet pēc piedzimšanas. Un tad, kad izlem, ļauj Radītājam padarīt to par īstenību.
Tu neesi ne tava pagātne, ne apstākļi, kuros piedzimi, ne sasniegumi, ne tas, kurš strādā no pulksten 9 līdz 17. Tu esi dvēsele, kurai piemīt neiedomājams spēks. Galu galā tam nav nozīmes, vai tu zini savas dzīves mērķi. Ja tu varētu sākt no tukšas lapas un radīt savu dzīvi bez ierobežojumiem no šā brīža, kas tu būtu? Ko tu radītu? Ko tu vari šodien izdarīt, lai tas piepildītos?
Seko savai sirdij.
Avots: Wakeup-World.com
