– Jebkurš režisors cer uz lielāku auditoriju. Pretējā gadījumā viņš būtu vienkārši muļķis. “Pelnu sanatorija” nav vienkārša un nav arī ļoti priecīga filma. Tieši otrādi, tā ir traģiska filma. Tomēr, tā kā filma ir vēsturiska kara drāma, ceru, skatītāju auditorija būs pietiekami liela. Neraugoties uz sarežģītību, ikviens varēs atrast kādu aspektu, par kuru domāt, kā arī spēs identificēties ar kādu no filmas varoņiem, gūstot nepieciešamo līdzpārdzīvojumu.
Faktoloģiskā vēsture filmās vienmēr būs ļoti vāja. Taču vienmēr atkārtoju franču filozofa un kino vēsturnieka Pjēra Sorlēna vārdus, ka labās vēsturiskās filmās eksistē vēstures emocija jeb savdabīgs laikmeta gars. “Pelnu sanatorijā” situācija ir ļoti intīma, darbība risinās konkrētā vietā it kā atrauti, paralēli karam, kas plosās, virmo un mutuļo kaut kur apkārt… Bet tieši vēsturiskā emocija un noskaņa varētu visdziļāk uzrunāt skatītāju. Kaut skaidrs, ka filma, protams, nesniedz informāciju, kā radās Latvijas valsts, un neizseko Ziemassvētku kauju gaitai.
– Filmas intriga un lielā interese saistās arī ar to, ka galveno varoni, baltvācu ārstu, spēlē aktieris Ulrihs Matess no Vācijas.
– Jebkuram režisoram ir īpašs gods un vērtīga pieredze strādāt ar tāda līmeņa aktieri kā Ulrihs Matess. Viņš ir Eiropas kinozvaigzne, visvairāk pazīstams Vācijā, kur ir pirmā ranga aktieris gan teātrī, gan kino, nupat par vienu no savām lomām saņēmis galveno vācu kino balvu. Vācijā viņu ļoti mīl un ciena. Mūsu skatītāji šo aktieri vislabāk varētu atpazīt no lomas slavenajā filmā “Sakāve” jeb “Bunkurs” par Hitlera pēdējām dienām, kur Matess spēlēja propagandas ministru Gebelsu – tā ir ļoti sarežģīta psiholoģiski spēcīga loma, kurā viņš sevi parādīja spīdoši. Iespējams, tā ir loma, no kuras es sāku attīstīt ideju, ka tieši Matess “Pelnu sanatorijā” varētu nospēlēt baltvācu ārstu, kura vārds, lai cik dīvaini tas arī būtu, scenārijā jau pirms galvenā varoņa atveidotāja atrašanas arī bija Ulrihs. Tāda, lūk, kārtējā sakritība. Protams, neviens necer, ka šāda līmeņa aktieri būtu gatavi piedalīties kinoprojektos, kas nāk no valsts, kuru viņi nemaz tik ļoti nezina, ar sev nepazīstamu režisoru un bez pienācīga atalgojuma. Tikai pateicoties laimīgai nejaušībai, iespējams, kādai savstarpējai pievilkšanai, viss notika. Matess izlasīja scenāriju, ieinteresējās, tad sekoja sarunas Vācijā, kurp devāmies kopā ar producentu Robertu Vinovski. Arī tur bijām kopējā tonalitātē. Atklāšu, ka, veidojot filmu, man ļoti svarīgs bija slavenais Roberta Muzila romāns “Cilvēks bez īpašībām”, kura galvenais varonis arī ir Ulrihs un kura psiholoģiskās īpašības jeb to trūkums iedvesmoja scenārija varoni – baltvācu ārstu Ulrihu. Izrādījās, savā laikā par Muzila romāna Ulriha lomas lasījumu aktieris Ulrihs Matess bija saņēmis Vācijas nacionālo kino balvu. Tāda, lūk, sakritība ar tiem trim Ulrihiem. Ulrihs Matess filmas uzņemšanas laikā kalpoja par sava veida aktierspēles paraugu arī jaunajiem latviešu aktieriem, gluži kā meistarklasēs. Viņa kino pieredze ir ievērojama, jo visu laiku paralēli darbam Berlīnes Vācu teātrī viņš arī filmējas. Var tikai apbrīnot, piemēram, viņa prasmi pieslēgties epizodei. Pirms tam vācu aktieris ir it kā relaksēts, taču ieslēdzas kamera un viņš momentā ir koncentrēts lomai, spēj pilnīgi precīzi atkārtot mizanscēnas, vienmēr atrod kameru, gluži vai iznirst, ja kas aizstājies priekšā. Vērtīga skola kā man, tā mūsu aktieriem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
