Trīs tikšanās, mūzikā un dejā 0
Trīs izcili latviešu komponisti. Trīs izcili ārzemju horeogrāfi. Trīs jaunu baletu viencēlienu pasaules pirmizrādes. Baletiestudējums “Trīs tikšanās”, kuram pirmizrāde mūsu Baltajā namā būs sestdien, 26. aprīlī, būs unikāls notikums – iespēja ieraudzīt, kā latviskajai mentalitātei raksturīgās noskaņas, izteiktas mūzikā, izjūt un interpretē dažādu nacionalitāšu un valstu laikmetīgā baleta meistari.
Pētera Vaska ziemeļnieciski lakoniskajai “Elēģijai” savu versiju piedāvās jaunā horeogrāfijas zvaigzne no Argentīnas, Štutgartes baleta horeogrāfs Demiss Volpi.
Riharda Dubras “Trešais klavierkoncerts”, kas suģestē ar intensīvu garīgo pārdzīvojumu, iedvesmojis Bratislavas baleta māksliniecisko vadītāju Mario Radačovski. Georga Pelēča kantāti “Godinot” dejas valodā ietērps ASV dzimusī izcilā primabalerīna Bridžeta Breinere, kura nesen uzmirdzējusi arī kā horeogrāfe. Iestudējumu muzikālais vadītājs ir diriģents Atvars Lakstīgala, kuram šī būs pirmā iespēja interpretēt Georga Pelēča mūziku. Komponistus izvēlējies Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Viencēlienus varēs baudīt kopā ar dzīvo mūzikas izpildījumu.
“Lai gan Pētera Vaska skaņdarbs savā būtībā ir abstrakts, baletā esmu iecerējis to kā elēģiju brīvībai,” – savu ieceri raksturo Demiss Volpi. Latvijas Nacionālā baleta solistei Ievai Rācenei horeogrāfs uzticējis visai apjomīgu – astoņu minūšu ilgu ‒ solo. “Savu tēlu veidoju ar brīvības ideju, iemiesojot to idejā, domā, cilvēkā,” teic jaunā baleta māksliniece.
Savukārt Bratislavas baleta mākslinieciskais vadītājs Mario Radačovskis, septiņus gadus būdams Jirži Kiliana Nīderlandes Dejas teātra un vēlāk arī Kanādas Lielā baleta solists, izdejojis vai visu, ko radījuši 20. gadsimta horeogrāfijas lielmeistari. Viņa horeogrāfa talants strauji uzplaucis kopš 2002. gada, augstu novērtēts gan Eiropā, gan ASV. Kad Aivars Leimanis viņam iedevis Riharda Dubras “Trešā klavierkoncerta” ierakstu un uzaicinājis iestudēt Latvijā baletu ar šo mūziku, bijis kauns atzīties, ka vēl nekad nebija nācies dzirdēt neviena latviešu komponista mūziku. “Izrādījās, Dubras mūzika ir ļoti skaista, lieliski instrumentēta, vērienīga un arī intīma,” viņš piebilst.
Riharda Dubras mūzikas iespaidā radītā baleta priekškaru paverot, šis slovāku horeogrāfs stāsta: “Pa jūsu Operas logu redzams Brīvības piemineklis, kas simbolizē ko spēcīgu, bet reizē arī trauslu, saudzējamu. Mana baleta stāsts ir par brīvību visās nozīmēs un izpratnēs, ne tikai politiskajā.” Savukārt Rihards Dubra bijis šokēts ‒ protams, patīkami ‒ par horeogrāfa spēju tik precīzi saklausīt mūzikā vēstīto. “Rakstot mūziku, man iztēlē dažādas ainavas slīd gar acīm kā filma, un, skatoties Mario radīto deju, bija sajūta, ka horeogrāfs šo filmu redzējis,” stāsta Rihards Dubra.
Vācijā rezidējošā amerikāņu primabalerīna Bridžeta Breinere sākumā bija noraidījusi viņai piedāvāto Georga Pelēča opusu, jo pati “YouTube” bija atradusi citu, sirdij tuvāku ‒ viņa 2009. gadā radīto kantāti “Godinot” – skaņdarbu par godu britu baroka meistara Henrija Pērsela 350. gadu jubilejas atcerei. Horeogrāfi aizrāvis mūzikas senatnīgais, barokālais skanējums, un viņa vēlējusies cildināt pagātni, kuru godinājis Georgs Pelēcis. Georga Pelēča mūzika divas reizes iestudēta Amerikā, vienreiz tā iedvesmojusi Olgu Žitluhinu, bet šī viņam būs pirmā tikšanās ar baleta pasauli. Horeogrāfe Bridžeta Breinere kantāti raksturo kā ietilpīgu, piesātinātu un tādēļ mazliet pat biedējošu. Taču tikšanās ar Latviju un mūsu baleta māksliniekiem viņai bijusi ļoti radoša.
Interesanta sakritība, ka divi dažādu valstu horeogrāfi – Volpi un Radačovskis – neatkarīgi viens no otra savos baleta viencēlienos runā par brīvību. “Tā ir sagadīšanās,” teica Radačovskis. “Taču būt mīlētam un būt brīvam ir divas lielākās vērtības, bez kurām viss pārējais dzīvē kļūst maznozīmīgs.”
