Man ir liekais svars, bet no trim tējkarotēm cukura pie tējas nespēju atteikties! Vai saldinātāju lietošana būtu labāka? 5
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man ir liekais svars un asinīs nedaudz paaugstināts cukura līmenis, kas, kā teica ģimenes ārsts, vēl tomēr neliecina par cukura diabētu. No daudziem neveselīgiem, kalorijām bagātiem pārtikas produktiem jau esmu atteikusies, cenšos ēst pareizi, bet no trim tējkarotēm cukura pie tējas vai kafijas – nu nekādi! Vai saldinātāju lietošana būtu labāka? Ārija Cēsu novadā
Atbild Veselības centru apvienības poliklīnikas uztura speciāliste Anita Baumane: “Dabisks cukura aizvietotājs ir stēvija. To rekomendē arī cilvēkiem, kuriem diagnosticēts cukura diabēts, jo tā nepaaugstina cukura līmeni asinīs un nesatur kalorijas. Taču arī to nevajadzētu lietot lielā daudzumā.
Dažreiz esmu ieteikusi lietot cukura spirtus, piemēram, ksilitolu, kuri arī ir dabiskie saldinātāji. Tos cukura vietā var likt pie kūku mīklas, ja grib pagatavot kaut ko saldu, taču tie resnajā zarnā neuzsūcas un, lielā daudzumā lietoti, var izraisīt caureju.
Esmu pret sintētisko cukura aizvietotāju lietošanu, kuri nebūt nav tā veselīgākā izvēle. Tad jau labāk tā vietā mazumiņš parastā galda cukura.
Ja nu tiešām nevar iztikt bez salduma, sākumā iesaku censties samazināt patērētā cukura daudzumu, piemēram, trīs tējkarošu vietā tējai vai kafijai pievienot tikai divas. Nevajadzētu krasi pārtraukt tā lietošanu, bet darīt to pakāpeniski. Mūsu garšas kārpiņas pakāpeniski pieradīs un “aizmirsīs” par to, ka agrāk pie kafijas liktas trīs tējkarotes cukura. Pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem – 25 g cukura, tas ir daudzums, ko dienā var uzņemt pieaudzis, nesportisks cilvēks. Šajā devā ietilpst gan baltais galda cukurs, ko paši pievienojam ēdienam vai dzērienam, gan tas, ko pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pievienojis ražotājs.”
