Trīs talantīgi pianisti tukšā koncertzālē. No Cēsīm straumēs “Laikmeta piezīmes klavierēm” 0
Piektdien, 3. aprīlī, plkst. 190 tiešsaistē no koncertzāles “Cēsis” klausītāju tukšā zālē būs klausāms un skatāms īpašs koncerts “Laikmeta piezīmes klavierēm”, LA.LV informē koncertzāles komunikāciju vadītāja Egija Saļņikova.
Koncertprogrammā izskanēs trīs spožu latviešu pianistu – Andreja Osokina, Reiņa Zariņa un Daumanta Liepiņa – solo programmas, kas tapušas kā viņu skatījums uz šo laiku caur katra mūziķa izraudzīto skaņdarbu prizmu.
Koncertu “Laikmeta piezīmes klavierēm” atklās koncertzāles “Cēsis” šā gada rezidences mākslinieks, kaislīgais un harizmātiskais pianists Andrejs Osokins.
“Andreja Osokina jaunās koncertprogrammas bija īpaši gaidītas mūsu šī gada repertuārā. Lai arī nepieredzēti apstākļi ieviesuši savas korekcijas, tās visas Cēsīs tomēr dzirdēsim rudenī un ziemā,” pauda Saļņikova.
Andreja iecerētā programma šim koncertam būs veltīta mīlas tēmai un tās centrālais darbs būs Riharda Vāgnera monumentālās operas “Tristans un Izolde” fināls “Izoldes mīlas nāve”, kā arī latviešu dižgara Jāzepa Vītola brāzmainā “Viļņu dziesma” un Ludviga van Bēthovena pēdējie vārdi klaviermūzikā – noslēdzošā Bagatelle no pēdējā opusa klavierēm.
Skaņdarbus, kas, viņaprāt, ir īpaši piederīgi un nozīmīgi šim brīdim pasaules un sabiedrības vēsturē izraudzījies Reinis Zariņš – pianists, kura rokraksts ir konceptuālas un filosofiskas programmas.
Viņš koncertam izvēlējies Johana Sebastiana Baha mūziku un Olivjē Mesiāna grandiozā klaviercikla “Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu” daļu “Prieka gara skatiens”.
“Šis ir šokējošs laiks mums visiem — mūsu ierastā pasaules kārtība šķiet ne vien uz pauzes, bet varbūt pat tā pamazām sāk sagrūt, un izrādās, ka bija balstīta uz kaut kā ļoti nestabila.
Tāpēc mums ir vajadzīgi autori, kuru pasaules skatījums bija balstīts uz neizkustināma pamata.
Tādu ir ļoti maz, un divi šādi autori ir Bahs un Mesiāns. Es esmu apzināti izvēlējies nolikt līdzās tādus viņu komponētus skaņdarbus, kas veido visšokējošāko kontrastu — domāju, ka citādi viņu vēsts šodien nebūs sadzirdama,” savu izraudzīto programmu pamato Reinis Zariņš.
Koncerts izskanēs ar jaunā un daudzsološā pianista Daumanta Liepiņa sniegumu. Viņa interpretācijā skanēs divi romantisma pārstāvja, komponista Frederika Šopēna klavierdarbi.
Savu izvēli mūziķis pamato sekojoši: “Fantāziju Op. 49, kas ir pārpilna ar poļu nacionālajām dziesmām, redzu kā Šopēna patriotisku apliecinājumu savas tautas atbalstam apspiestības laikā. No tās izplūst tāds kā spīts un reizē arī patoss, tajā apvienojas skumjas un lepnums.
Arī šajā laikā, kas nav viegls mums visiem,
vēlos ar šo skaņdarbu iedzīvināt šo nepadošanās garu, kas apvienojumā ar lielu maigumu iegūst milzīgu garīgu spēku
stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem.
Savukārt Skerco nr. 3 ir kā dzīves gaišās puses apliecinājums – dažādu pārbaudījumu laikā ir labi nekad nepazaudēt šo šķautni un atdzīvināt garu ar to.”
“Sengrieķu mīti stāsta par Orfeju, kurš ar savu balsi un liras spēli spēja savaldzināt ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus, augus, upes un akmeņus. Mūzikai nenoliedzami piemīt brīnumdarītājas spējas, tādēļ arī šajā laikā, sabiedrībai iepriekš nepieredzētos apstākļos mums ir iespēja dziedināt klausītāju sirdis, sniegt mierinājumu, emocijas un iedvesmu. Nenoticis koncerts ir rosinājis mūs radīt jaunu koncertu.
Veltām šo koncertu visiem mūsu koncertzāles klausītājiem un novēlam, lai mūzika jūs piepilda ar enerģiju, stiprina un pasargā”, tiešsaistes koncerta ideju atklāj Koncertzāles “Cēsis”mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.
Koncertu varēs vērot internetā un mobilajā lietotnē LMT Straume, kā arī LMT Viedtelevīzijā.
