Trīs soļi – ziemas apģērbu sagatavošana nākamajai sezonai, lai tas nepārvēršas atkritumos 6
Atbilstoši datiem pašlaik Latvijā vidēji dienā uzņēmuma tekstila konteineros tiek nodots līdz pat trīs tonnām tekstila, taču diemžēl lielākā daļa paliek nešķirota un nonāk sadzīves atkritumos, kur otrreizējā pārstrāde vai nodošana atkārtotai lietošanai ir teju neiespējama. Lai lietošanai vai pārstrādei derīgais tekstils nenonāktu atkritumu poligonā, ir būtiska tā šķirošana, vēl svarīgāk – gādāt, lai nopirktās apģērbs kalpotu iespējami ilgi.
Kopumā tekstila industrija pasaulē ik gadu rada vairāk nekā 16 miljonus tonnu atkritumu un tikai apmēram 25% no savāktajiem tekstila izstrādājumiem tiek pārstrādāti.
Līdz ar pavasara tuvošanos un gaisa temperatūras paaugstināšanos, “CleanR” dalās padomos, kā parūpēties, lai ziemas apģērbs veiksmīgi “pārdzīvo” vasaru, neaizņemot lieku vietu skapī un turpinātu kalpot nākamajā sezonā, nevis pārvērstos atkritumos.
Firmas pārstāve Liene Rumpane akcentē, ka pareizi “ievasarojot” gan ziemas apģērbu, gan apavus mēs varam ne vien ietaupīt savus līdzekļus, bet arī samazināt izmesto tekstilizstrādājumu apjomu.
“Apģērbu ražošanas industrija, diemžēl, ir viena no tām, kas pasaulē rada vienu no lielākajiem atkritumu apjomiem. Vēl 2019. gadā izpētes un konsultāciju kompānija “McKinsey” lēsa, ka no katrām piecām saražotajām drēbju vienībām, trīs nonāk atkritumu poligonā jeb netiek pārstrādātas vai atkārtoti lietotas. Tāpat šī nozare vidēji rada 1,2 miljardus CO2 emisiju gadā, kas ir tikpat daudz, cik starptautiskie lidojumi un jūras transports kopā,” skaidro Rumpane.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs katru gadu tiek patērēti aptuveni seši miljoni tonnu apģērba, radot 195 miljonus tonnu CO2 izmešu un patērējot 46 400 miljonus kubikmetru ūdens.
“Tekstila šķirošana ir viens no veidiem, kā varam mazināt apģērba un cita tekstila atkritumus, vienlaikus tikpat svarīgi ir sākt ar iespējami mazāku atkritumu radīšanu. To varam panākt ar vienkāršiem soļiem. Pirmais – apdomīgums veikalā. Pirms roka sniedzas pēc kārtējās jaunās kleitas, biksēm vai cita apģērbu gabala, padomā, vai identisks apģērbs jau neatrodas skapī. Otrkārt, rūpējies par savām drēbēm un apaviem, tos atbilstoši un regulāri kopjot. Treškārt, mainoties sezonām, apģērbu pareizi noglabā nākamajai sezonai, lai tas vēlāk ir gluži kā jauns un gatavs lietošanai,” uzsver Rumpane.
Kā “ievasarot” ziemas apģērbu un apavus?!
#1 Sāc ar objektīvu ziemas garderobes izvērtēšanu
Pirmais solis ir savas sezonas garderobes rūpīga izvērtēšana. Atbrīvošanās no liekiem apģērbiem ne tikai atbrīvos vietu skapī, bet, iespējams, palīdzēs kādam, kuram tas ir vajadzīgs vairāk. Savukārt pareiza apģērbu un cita tekstila šķirošana palīdzēs apkārtējai videi.
Vispirms apģērbu ieteicams sadalīt trīs kategorijās. Pirmajā kategorijā liekams tas, ko varēs valkāt arī nākamajā sezonā. Šīs drēbes un apavus vajadzēs sakārtot un “ievasarot”. Tas nozīmē, ka apģērbu jānoglabā tīru un iespējami saudzīgi, lai, atnākot jaunajai sezonai, tas izskatītos gluži kā jauns.
Otrajā kategorijā liekami tie apģērba gabali, kas nedz pašam, nedz ģimenes locekļiem vairs nepatīk vai neder. Tie var būt arī modeļi, kas izgājuši no modes, bet vēl ir gluži kā jauni un var noderēt kādam citam. Apģērbus, apavus, mājas tekstilu, kas aizvien ir labā stāvoklī, bet pašam vairs nešķiet saistošs, iedzīvotāji ir aicināti nodot tekstila šķirošanas konteinerā cieši aizsietā sainī.
Trešajā kategorijā ir tie apģērbi, no kuriem vajadzētu atbrīvoties – saplēsts, bojāts un tālākai lietošanai pilnībā nederīgs apģērbs vai tekstils. Šādu ievietot tekstila konteineros nedrīkst, tam ir jānonāk sadzīves atkritumos (zaļajā konteinerī).
Dati liecina, ka konteineros nodotā tekstila apjoms palielinās burtiski katru dienu un gada kopējais nodotā tekstila apjoms mērāms simtos tūkstošos kilogramu.
Pašlaik vienā dienā tiek nodoti vidēji 2000-3000 kilogramu un apjoms turpina palielināties.
““CleanR” jau ir uzstādījis turpat 100 tekstila konteinerus un līdz 2023. gada beigām plāno uzstādīt vēl vismaz 100. Tos piedāvājam uzstādīt arī daudzdzīvokļu māju pagalmos gan Rīgā, gan citās Latvijas pašvaldībās, tāpat kā jebkurus citus šķirojamos konteinerus. Sev tuvāko tekstila konteineri var atrast mājaslapā sadaļā “Tev tuvākais punkts”, kā arī tīmekļa vietnē skiroviegli.lv,” atgādina Rumpane.
Viņa akcentē, ka tekstila konteineros var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu, piemēram, aizkarus, gultas veļu, palagus, galdautus, pat nelielus – līdz 1,5×2 metri – izmēra paklājus.
Apģērbiem un apaviem jābūt vēl valkājamiem, apaviem obligāti jābūt pārī. Tiem var būt nelieli traipi vai kāds mazs caurums. Būtisks nosacījums – nodotajiem izstrādājumiem jābūt tīriem, sausiem un bez pelējuma vai mitruma pazīmēm.
Pirms ievietošanas konteinerā būtiski pārliecināties, ka tekstila izstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju. Nesot mantas uz tekstila konteineru ir svarīgi gādāt, lai apģērbs nesaskaras ar mitrumu, tādēļ ir ieteicams, pirms ievietošanas konteinerā, apģērbu ielikt polietelēna maisā un to cieši aizsiet.
Šķirošanas konteineros nodotie izstrādājumi nedrīkst būt saplēsti, arī tekstila auduma atgriezumiem labāk atrast citu pielietojumu. Konteineros nedrīkst ievietot arī, piemēram, gumijas zābakus, plastmasas slēpju zābakus, kā arī mīkstās rotaļlietas..
Iedzīvotāju nodotie tekstila izstrādājumi tiek nogādāti šķirošanas centrā. Tur tie tiek sašķiroti pēc materiāla, kvalitātes un citiem faktoriem. Lietojamais tekstils tiek novirzīts labdarībai un otrreizējai lietošanai. Daļa no lietošanai nederīgā tekstila tiek novirzīta pārstrādei, bet arī tai nederīgais nonāk atkritumu poligonā, kur tas tiek atbildīgi apsaimniekots.
#2 Pirms “ievasarošanas” sakārto apģērbu un apavus
“Tā kā ziemas apģērbs stāvēs skapī aptuveni pusgadu, vispirms tas noteikti ir jāizmazgā vai jāiztīra, lai traipi un netīrumi neieēdas auduma vai adījuma struktūrā. Ja apģērba kopšanā tiks izmantota tvaika gludināšanas funkcija, tvaiks, iekļūstot dziļi audumā, atbrīvos to arī no alergēniem, baktērijām un putekļu ērcītēm,” stāsta uzņēmuma IRVE valdes locekle Dace Bērziņa.
Tāpat pirms apģērba mazgāšanas jāizpēta tā kopšanas instrukcija un jāizvēlas atbilstošs apģērba kopšanas režīms.
Mazgājot mājās vilnas apģērbus, ieteicams tos izgriezt uz otru pusi un veļas mašīnā izvēlēties mazgāšanas režīmu, kas paredzēts tieši vilnas apģērbiem, kas mazgāšanu veiks aukstā ūdenī. Pēc mazgāšanas vilnas apģērbi jāžāvē horizontāli, lai tie nezaudētu formu un neizstaipītos.
Gatavojot drēbes “ievasarošanai”, svarīgi ir arī pārbaudīt kabatas un izņemt no tām visus sīkos nejauši atstātos priekšmetus – naudu, košļājamās gumijas, pildspalvas, kas tīrīšanas procesā var neatgriezeniski sabojāt izstrādājumu.
Virsjakas, mēteļus un citus ziemas apģērbus, kas nav piemēroti mazgāšanai mājas apstākļos, vislabāk uzticēt profesionāļiem apģērbu ķīmiskajā tīrītavā.
Lai gan visas šis darbības var šķist nevajadzīgas, kad ārā spīd saule, nākamgad priecēs tas, ka mīļākie apģērba gabali jau būs tīri un gatavi valkāšanai. Pirms “ievasarošanas” drēbes ieteicams arī savest kārtībā – piešūt pogas, salabot rāvējslēdzēju vai aiznest ziemas apavus uz apavu remonta darbnīcu. Lai apavi saglabā formu, tajos ieteicams ievietot avīzes gabalus, garos zābakus ieteicams uzglabāt stāvus pozīcijā, piemēram, ievietojot tajos pudeli.
#3 Glabā drēbes pareizi un pasargā tās līdz nākamajai ziemai
Bērziņa iesaka iztīrīto un izmazgāto apģērbu uzglabāt tumšā, vēsā un sausā vietā, kur neiekļūst mitrums un putekļi. No ķīmiskās tīrītavas apģērbs parasti tiek saņemts plastikāta maisos. Šie maisi ir paredzēti, lai saglabātu apģērbu tīru pārvietošanas laikā. Liekot tīro apģērbu skapī, plastikāta maisu vēlams noņemt, lai apģērba audums “elpo” un vēdinās.
“Virsdrēbes iekar skapī uz pakaramajiem, vēlams nelikt tās pārāk cieši kopā, lai tās nesaplok un neburzās. Uz viena pakaramā neliek vairākus apģērba gabalus, lai tie neburzās un nezaudē formu. Katram apģērba gabalam piemeklē atbilstošu pakaramo. Tā platumam ir jāatbilst apģērba platumam, citādi apģērbs izstaipīsies vai nokarāsies,” brīdina IRVE valde locekle.
Viņa arī iesaka džemperus, ziemas bikses, cepures, šalles un cimdus salikt slēgtās uzglabāšanas kastēs, kur tos ir ērti sašķirot pa izstrādājumu veidiem un pārvietot.
Ne tikai ziemas, bet arī vasaras apģērbu glabāšanai vislabāk izmantot vakuuma iepakojumus. Šāda metode ļauj ietaupīt vietu un pasargā mantas no saskares ar mitrumu, kodēm vai putekļiem.
Ja nav atsevišķa skapja, vislabāk ziemas apģērbus noglābāt skapja augstākajos plauktos. Ja reti izmantojat ceļojuma koferus, tajos savu “atvaļinājumu” var pavadīt “ievasarotās” ziemas drēbes.
Ja nav vēlēšanās izmantot veikalos nopērkamos pretkožu līdzekļus, kas bieži vien ir ar visai asu smaku, var izmantot dabisku alternatīvu, proti, dažus pilienus lavandas eļļas. Tas ne tikai pasargās mēteļus, jakas un džemperus no kodēm un citiem kukaiņiem, bet arī palīdzēs tiem saglābāt patīkamāku aromātu arī pēc siltajiem vasaras mēnešiem. Jāpiebilst, ka kodēm nepatīk arī ciedra smarža.
Uzziņai!
Atbilstoši ES direktīvai visās ES dalībvalstīs no 2025. gada būs jānodrošina tekstila šķirošana un apsaimniekošana, savukārt Latvija uzsākusi šķirošanu vēl agrāk – jau no 2023. gada 1. janvāra.
Eiropas Komisijas Apvienotā pētniecības centra 2021. gada ziņojumā konstatēts, ka tekstilizstrādājumu pārstrādes rādītāji pašlaik ir diezgan zemi, un visās ES dalībvalstīs gadā tiek savākts 1,7–2,1 miljons tonnu lietotu tekstila izstrādājumu.
Tekstila industrija ik gadu rada vairāk nekā 16 miljonus tonnu atkritumu, taču tikai apmēram 25% no savāktiem tekstila izstrādājumiem tiek pārstrādāti. Lielākā daļa atlikušo – 3,3 līdz 3,7 miljoni tonnu tiek izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem un veicina vides piesārņojumu. Proti, tie ir tikpat kaitīgi apkārtējai videi, kā dabā izmestas riepas vai baterijas, jo arī tekstila izstrādājumi satur bīstamas vielas, kā, piemēram, fenolus, formaldehīdu un daudzas citas.
