Bija šoks un nenormālas sāpes…Trīs skarbas mācības par darba aizsardzības prasību neievērošanu 2
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā par 20% palielinājies kopējais darba vietās nelaimes gadījumos cietušo skaits. Vairumā gadījumu iemesls ir darba aizsardzības normu neievērošana, atbilstošu aizsarglīdzekļu neizmantošana, darbinieku neizglītošana vai norīkošana darbā, kuram viņi nav apmācīti, kā arī pašu darbinieku neuzmanība.
Baidoties nepakļauties darba devēja prasībām, daudzi darbinieki piever acis uz to, ka darba vietā trūkst vajadzīgā drošības aprīkojuma vai ka darba devējs liek pildīt uzdevumus, kuriem viņi nav apmācīti.
Valsts darba inspekcijas (VDI) organizētās izglītojošās kampaņas “Esi drošs, ka darbs ir drošs” ietvaros piedāvājam trīs pieredzes stāstus, kas arī pašus darbiniekus aicina uzstāt, lai darba devējs darba aizsardzības jomā ievēro visas likuma prasības.
Vasaras piepelnīšanās rezultātā paliek bez trīs pirkstiem
19 gadus vecais Kārlis (vārds mainīts) pirms dažiem gadiem aizvadīja praksi kādā pazīstamā Latvijas uzņēmumā, kas piedāvāja iespēju puisim vasaras brīvlaikā piepelnīties. Darba pienākumos bija noteikts, ka jaunietim caurulēs jāurbj caurumi un jāliek paklāji, taču realitātē šad tad tika uzticēti arī citi pienākumi.
Liktenīgajā dienā Kārlis tika norīkots darbā pie elektriskā pacēlāja, ar kura palīdzību ceha noliktavā uz augšējiem plauktiem tika paceltas kastes un citi smagāki priekšmeti. Puisis strādāja kopā ar citu kolēģi.
“11 reizes visu pacēlām veiksmīgi, taču 12.reizē nepaveicās – pacēlājs iespieda pēdu. Bija šoks un nenormālas sāpes.
Kaut gan man bija iedoti speciālie darba apavi, tie nepasargāja – man tika sadragāti trīs pirksti un norauta āda,” viņš stāsta.
Pēc negadījumā uzņēmumā nekāda palīdzība netika sniegta, un netika izsaukta ātrā palīdzība. Tā vietā Kārlim pie mediķiem palīdzēja nokļūt kolēģis. Diemžēl trauma izrādījās smaga, un tika pieņemts lēmums pirkstus amputēt. Kristaps šobrīd studē, atsācis sportot, taču trauma joprojām par sevi liek manīt. Jaunietis nedaudz klibo, un viņam būs nepieciešama papildu operācija.
Pēc negadījuma noskaidrojās, ka uz pacēlāja, saskaņā ar drošības instrukcijām, cilvēks vispār nedrīkstēja atrasties. Uz paša pacēlāja šādu norāžu nebija, un Kārlis nekādu apmācību tā lietošanā nebija izgājis. Uzņēmumā, kurā strādā vairāki desmiti darbinieku, ar pacēlāju rīkoties bija ļauts tikai trīs darbiniekiem, un Kārlis nebija viņu vidū.
Kārļa ģimene par notikušo ziņoja VDI, kura darba devēja rīcībā saskatījusi virkni pārkāpumu.
Neskatoties uz to, uzņēmums savu vainu turpina noliegt, notikušajā vaino puiša patvaļīgu rīcību un tiesvedība turpinās.
Darba devējs pierunā nevienam neziņot
Galdnieka amats uzņēmumā Zemgales pusē Rihardam (vārds mainīts) bija viens no pirmajiem. Kā atzīst pats, strādājis neoficiāli. 19 gadus vecais puisis uzņēmumā bija norīkots darbā pie ripzāģa. Lai gan Rihards centās strādāt piesardzīgi, ripzāģis nebija aprīkos ar aizsargu, tāpēc kādu dienu neveiksmīgas kustības rezultātā tas skāra viņa plaukstu, teju amputējot zeltneša galu.
Kad nelaime notika, darba devējs puisi pierunāja slimnīcā negadījuma apstākļus neizpaust un melot, ka nelaime notikusi mājās.
“Teica: ja ko prasa, tad saki, ka uz šo adresi esi atbraucis tikai izsaukt ātro palīdzību. Pilsētiņa nav liela, strādāju nelegāli, tāpēc ļāvos pierunāties un par darba devēju neziņoju. Arī vēlāk nekādu palīdzību medicīnas izdevumu segšanai no uzņēmuma nesaņēmu. Cik zinu, pēc nelaimes darba devējs ripzāģi aprīkoja ar aizsargu,” viņš stāsta.
Pēc nelaimes puisis darbu galdniecībā pameta un tagad strādā citā jomā. Ārstiem pirksta galu izdevās piešūt atpakaļ, taču roka nekad vairs neizskatīsies tāda, kā agrāk – pirkstam trūkst naga un skaidri redzamas nepatīkamās traumas rētas.
Darba līgumu noformē tikai jau pēc traumas
Intars (vārds mainīts) nesen bija uzsācis darbu kādā lielformāta drukas uzņēmumā, un viņa darba pienākumos ietilpa printera apkalpošana. Darba devējs līgumu uzreiz nenokārtoja.
Nedēļu pēc darba gaitu uzsākšanas kāds no kolēģiem Intaram palūdza izpalīdzēt – bija atvesta papīra krava, un bija vajadzīga palīdzīga roka to pārvietot ar automātisko pacēlāju. Lai gan darba pienākumos tas neietilpa, Intars nolēma kolēģim palīdzēt.
Krava no pacēlāja krita, un Intars tika nogāzts uz zemes. Viņam bija smaga galvas trauma un liels asiņu zudums. Kolēģi izsauca ātro palīdzību.
Negadījuma vietā uzreiz ieradās darba devējs un mēģināja pierunāt ātrās palīdzības mediķiem neko neizpaust. “Teica, ka visu nokārtošot un apmaksāšot, lai tikai ātrajiem neko nesakot. Taču es pateicu gan: ka man pat darba līguma vēl nav, un viņi par laimi to piefiksēja,” stāsta Intars.
Slimnīcā Intaram tika uzliktas 11 šuves un sekoja ilgs atlabšanas periods. Nu jau pusgadu 34 gadus vecais vīrietis ir uz slimības lapas. Viņa galvu tuvu deniņiem rotā pamatīga rēta, un tās rajonā neaug mati. Lai rētu izņemtu un pārstādītu matus traumētajā galvas apvidū, nepieciešami vismaz pieci tūkstoši eiro, kuru vīrietim šobrīd nav.
Intars patlaban arī gaida ārstu konsīlija atzinumu par invaliditātes piešķiršanu.
Pēc negadījuma noskaidrojās, ka pacēlājs bija pamatīgi pārslogots – atļautās tonnas vietā uz tā atradās vismaz 1500 kilogramu. Dienu pēc negadījuma darba devējs Intaru tomēr pierunāja ar atpakaļejošu datumu parakstīt darba līgumu un darba aizsardzības instruktāžas žurnālu.
Intars turpina cīnīties par savu taisnību, cenšas no darba devēja piedzīt vajadzīgos līdzekļus papildu operācijām un konsultējies ar juristu.
Minētie piemēri apliecina, cik svarīgi, lai darba devējs un darba ņēmējs ievērotu darba aizsardzības noteikumus, tos neuztverot kā formālas prasības. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI sākusi plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu “Esi drošs, ka darbs ir drošs”.
VDI īstenotā projekta laikā darba devējiem tiks piedāvāts arī praktisks atbalsts – ikviens uzņēmums, kurā stādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamā nozarēm var pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Projektā līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem. Kopējais ESF projektā pieejamais finansējums dažādām aktivitātēm, kas vērstas uz darba aizsardzības jautājumu sakārtošanu, ir vairāk nekā 12,6 miljoni eiro.
