Kuri novadi rosīgākie lauksaimniecībā? Trīs saimniecības – virs pieciem miljoniem 0
Vasaras beigās, kad laukos sākas ražas novākšanas darbi un pastiprināti tiek pievērsta uzmanība lauksaimniecības uzņēmumu darbības veiksmīgumam vai neveiksmīgumam pagājušajā sezonā, arī mēs nolēmām papētīt Latvijas lauksaimniecības nozari.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra statistikas datiem, Latvijā ir 25 530 aktīvas zemnieku saimniecības (uz 13.08.2019.), taču lauksaimniecības nozari veido ne tikai šīs saimniecības, bet arī virkne uzņēmumu un citu veidojumu, kas gan paši veic lauksaimniecisko darbību, gan arī veicina tās attīstību – kopumā ņemti vērā 29 527 UR subjekti pēc “CrediWeb” datiem.
Nepieciešams atgādināt, ka datu pieejamība par zemnieku saimniecībām ir diezgan ierobežota, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tām finanšu pārskati ir jāpublisko tikai tad, ja to apgrozījums pārsniedz 300 tūkstošus eiro. Šādas saimniecības Latvijā attiecībā uz 2018. gada pārskatiem ir bijušas tikai 444. Bet kopumā datus iesniegušas ir 2256 zemnieku saimniecības, lai gan no tām ar pozitīvu apgrozījumu bijušas 2106.
10 novados 30% uzņēmumu
Īpaši izcēlušās trīs zemnieku saimniecības, kuru apgrozījums 2018. gadā bijis virs pieciem miljoniem eiro, – Sakstagala pagasta zemnieku saimniecība “Virši AG” (no Rēzeknes nov.), zemnieku saimniecība “Lūsēni” (no Kārsavas nov.) un Āra Burkāna zemnieku saimniecība “Sējas” (no Rundāles nov.).
Jāpiemin, ka pirmās divas vairāk darbojas mežsaimniecības nozarē, taču trešā galvenokārt nodarbojas ar graudkopību.
Taču, apskatot lauksaimniecības nozarē darbojošos uzņēmumus kopumā, jāatzīst, ka lielākie tomēr ir bijuši citu juridisko formu subjekti – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “VAKS”, AS “Balticovo” un SIA “Rich Lavanda”.
Visvairāk ar lauksaimniecības nozari saistīto aktīvo subjektu ir Kuldīgas un Talsu novadā – attiecīgi 1068 un 1065. Daudz neatpaliek arī Rēzeknes, Saldus un Madonas novadi, kuros zemnieku saimniecību skaits ir robežās no 900 līdz 1000. Līderu grupai seko Bauskas, Tukuma, Jelgavas, Alūksnes un Limbažu novadi. Šajos desmit novados kopā atrodas gandrīz 30% visu Latvijā esošo lauksaimniecības nozares uzņēmumu.
Savukārt, ja apskata uzņēmumus, kas ir iesnieguši finanšu datus, lielākais apgrozījums lauksaimniecības nozarē bijis Jelgavas novadā – 82,5 miljoni eiro. Nozīmīgākais nozares uzņēmums Jelgavā ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Lauku saime”.
Otro vietu ieņēmusi Valmieras pilsēta ar 64,1 miljonu eiro apgrozījumu un lielāko nozares uzņēmumu – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “VAKS”.
Trešā vieta – Dobeles novadam ar 60,7 milj. eiro apgrozījumu un lielāko uzņēmumu SIA “Latvi Dan Agro”.
Pozitīvā un negatīvā statistika
2019. gada septiņos mēnešos reģistrētas 64 jaunas zemnieku saimniecības, bet kopumā zināmi 94 lauksaimniecības nozarē darbību uzsākuši uzņēmumi.
Salīdzinājumam – 2018. gadā tika reģistrēta 71 jauna zemnieku saimniecība, bet kopumā bijuši 205 jaunpienācēji nozarē, 2017. gadā tika dibinātas 99 zemnieku saimniecības, bet kopumā bija 234 jaunpienācēji nozarē.
2019. gada pirmajos septiņos mēnešos darbību izbeigušas 379 juridiskas personas, kuras darbojās lauksaimniecības nozarē. Tas ir par 12,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad bija 434 darbības beidzēji. Kopā 2018. gadā darbību beidza 708 ar nozari saistītas juridiskas personas, savukārt vēl gadu iepriekš – 2017. gadā – 961 juridiskā persona. Tie savukārt ir pozitīvi skaitļi, kas liecina par neveiksmīgo uzņēmumu skaita samazināšanos.
Maksātnespējas gadījumu skaits lauksaimniecības nozarē ir maznozīmīgs. Tā 2019. gada septiņos mēnešos maksātnespēja uzsākta tikai sešiem uzņēmumiem. 2018. gadā maksātnespējas procesi tika uzsākti 15 uzņēmumiem lauksaimniecības nozarē, bet 2017. gadā šis skaits bija 23 uzņēmumi.
Nodokļu parādu jomā izteikti negatīvi izceļas Rīgas pilsēta ar kopējiem nodokļu parādiem 1,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem (VID dati uz 7.07.2019.).
Tam seko Kuldīgas novada lauksaimniecības uzņēmumi ar kopējiem nodokļu parādiem 724,3 tūkstošu eiro apmērā un Ogres novada uzņēmumi ar attiecīgi 689,7 tūkstošiem eiro parāda saistībām.
Sadarbībā ar “CrediWeb”