Lasīt atklājējas priekā 0
Pēdējā laikā mani iedvesmo grāmatas. Tā gan nav daiļliteratūra. Lasu psihofizioloģiju un neirobioloģiju – nozares, kas ir mazliet ārpus manai neiroloģes profesijai nepieciešamā, taču noderīgas, turklāt ļoti interesantas. Ar neirobioloģiju aizrāvos kā ar romānu! Uzzināju daudz jauna par nervu sistēmas struktūras saistību ar emocijām, prāta un mācīšanās spējām, atmiņu. Šajās jomās man zināšanās bija robi, diemžēl tādā aspektā to augstskolā nemācīja.
Daudz atklāju, piemēram, par bērna smadzenēm. Man ir divas meitas – piecus un septiņus gadus vecas. Ja vēlos, lai viņas būtu laimīgas, jāmainās man pašai. Esmu tam guvusi neirobioloģisku pamatojumu.
Bērna smadzenes attīstās tiešā mijiedarbībā ar vidi, bet to pirmām kārtām veidojam mēs, vecāki. Bērna personības iezīmes, emocijas un temperaments pārsvarā izveidojas līdz divu gadu vecumam un tiešā mijiedarbībā ar primāro aprūpes personu (māti). Pētījumos pierādīts, ka pēc šā vecuma izveidojušās īpašības nav iespējams radikāli mainīt, vienīgi nedaudz modulēt.
Stresa apstrādes sistēma bērna smadzenēs sāk attīstīties, kamēr mazulis vēl ir mammas vēderā, jau 5. grūtniecības nedēļā. Visi zina psihologu teikto, ka mamma nedrīkst uztraukties, jo bērns to jutīs. Taču pārliecina daudz vairāk, ja uzzini, kāpēc tā notiek, ka tam ir bioloģisks pamatojums. Attiecīgās smadzeņu struktūras bērnam pakāpeniski nobriest, tās spēj uztvert mātes stresu. Pats būtiskākais – šī sistēma, kas uztver un apstrādā stresu, liek mums uz to noteiktā veidā reaģēt, saglabājas visam mūžam!
Ir vērts reizēm palūkoties ārpus profesionālā aploka. Man patīk šis atklājuma prieks, ka esmu pavērusi aizkaru uz kaut ko jaunu. Turklāt tas noder ne tikai darbā, bet arī personiskajā dzīvē.
36,6 °C viešņa SANDRA VESTERMANE, neiroloģe, ājurvēdas ārste
