Pieturēt tagadnē 0
Kā zināms, no pārmērīga un ilgstoša stresa rodas daudzas slimības. Stresa menedžmentā, ar ko es arī nodarbojos, viens no rīkiem ir māka plānot savu laiku, to, kas jāpaveic nākotnē. Taču arvien vairāk saprotu, cik svarīgi ir ieplānot arī tagadni, jo veselībai, nervu sistēmai noderīga māka ir apzināti atrasties tagadnē, šeit un tagad, šajā brīdī.
Pieķeru sevi, ka pārāk daudz urķējos nākotnē, it kā steidzos uz to. Pašai it kā šķiet, ka labi protu plānot savu laiku, bet patiesībā tās drīzāk ir bažas un raizes gan lielos, gan mazos mērogos par nākotni, bažījos, kas būs pēc stundas, rīt, nākamnedēļ, nākamgad… Tagadnes baudīšanai prieka neatliek. Tāpēc to mācos. Mēģinu kaut vai pāris minūšu apzināti apstāties domās par tagadni, darīt to vairākas reizes dienā. Apzinos tagadni, it kā pieturu to, notveru šo mirkli. Tas ir kā pašnovērtējuma brīdis. Nevis kritizējošs, bet pārdomām piepildīts.
Varu to praktizēt, kaut vai braucot automašīnā pie stūres. Nevis klausos radio ziņas vai mūziku, bet palieku klusumā un apzinos, kā tagad jūtos – viss ir gana labi, ir skaista un vērtīga diena, man viss izdodas… Tas dod iekšēju mieru, gandarījumu par paveikto, par esamību.
