Trīs valdības veidošanas partneri sāk pieslīpēties: “Koalīcija ir jāveido trīs partijām. Tas skaidrs” 84
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc otrās valdības veidošanas nedēļas iespēja vienoties par Krišjāņa Kariņa (“JV”) jauno valdību jau izskatās ticamāka. Par šo procesu radītais iespaids publiskajā telpā atšķiras no partiju noskaņojuma iekšienē.
Otrais sarunu posms, kad politiskie spēki centās noskaidrot kopīgo un atšķirīgo to programmās, bija ļoti produktīvs, uzskata “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš jūtot, ka sarunu dalībniekiem ir “liela uz labām pārmaiņām vērsta enerģija un jaunas idejas”, par ko liecinot kaut vai tas, ka tikšanās ar “Apvienotā saraksta” – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas – pārstāvjiem izvērtās četru stundu ilga.
“Mums ir viens labi zināms partneris, ar kuru esam kopā strādājuši, – Nacionālā apvienība, un divi jauni partneri. Tāpēc tagad vajag saprast, ko no katra var sagaidīt un par ko varam vienoties, “Latvijas Avīzei” piektdien sacīja A. Ašeradens.
Nedēļas nogalē premjers K. Kariņš veiks otrās sarunu nedēļas rezultātu apkopojumu, ar ko pirmdien iepazīstinās Valsts prezidentu Egilu Levitu. “Jaunā Vienotība” joprojām potenciālo sabiedroto lokā min arī partiju “Progresīvie”, lai gan otrajā nedēļā par viņu iekļaušanu koalīcijā vairs netika spriests.
Pēc tikšanās ar “JV” Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars tieši pateica: “Koalīcija ir jāveido trīs partijām. Tas ir izšķirts un skaidrs jautājums.” “Apvienotā saraksta” (“AS”) pārstāvji sacītajam piebalsoja. Tas nozīmē, ka “Progresīvie” koalīcijā nebūs. Uz jautājumu, vai ir iespējama kāda cita sadarbības forma ar šo politisko spēku, piemēram, uz atsevišķa līguma pamata, kā to pirmajās tikšanās reizēs piedāvāja arī Valsts prezidents E. Levits, A. Ašeradens atbildēja: “Es šo jautājumu atstātu uz pirmdienu, kad notiks Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.”
Dzintars: “Mēs paši esam sargsuns.”
Tagadējai K. Kariņa valdībai arī Saeimā nav stabila vairākuma. Koalīcijā ir “Konservatīvie” – 15 balsis, “Attīstībai/Par” – 13 balsis, Nacionālā apvienība – 11 balsis, “Jaunā Vienotība” – astoņas balsis. Kopā tajā ir 47 deputāti.
Kad 2021. gada pavasarī koalīciju atstāja sairusī “KPV LV” frakcija un tās ministri, premjers K. Kariņš noslēdza vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai ar “Stabilitātes grupu”, kuras vārdā līgumu parakstīja Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, kurš ir arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Grupas sastāvs gan laika gaitā mainījās, bet koalīcija varēja rēķināties ar to neatkarīgo deputātu balsīm, kas pievienojās kādai no valdības partijām – A. Zakatistovs, Iveta Benhena-Bēkena un Anda Čakša (“JV”), Jānis Vitenbergs un Ivars Puga (NA), Janīna Kursīte (“AP”).
Pārsvarā valstiski svarīgos balsojumos valdību atbalstīja arī neatkarīgie deputāti A. Kaimiņš, Ilga Šuplinska, Inguna Rībena. Tiesa, esošajā koalīcijā bija ideoloģiski atšķirīgi politiskie spēki, kas savā starpā nevarēja izveidot pastāvīgus blokus, lai gan atsevišķos jautājumos bloķēšanās bija jūtama. Savukārt topošajā valdībā stabilu bloku var izveidot “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, kuriem tādā gadījumā kopā būtu vairāk balsu nekā “Jaunajai Vienotībai”, kas Saeimā ieguva 26 vietas, “AS” – 15 mandātus, NA – 13.
R. Dzintars uzskata, ka bloku veidošana var dot īstermiņa panākumus, bet valdības stabilitātei ilgtermiņā tā par labu nenāktu. Arī Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” noraidīja šādus centienus: “Mums nav mērķis bloķēties. Mums ir mērķis izstūrēt valsti no krīzes.”
R. Dzintars un E. Tavars arī atgādināja par “Progresīvo” tuvināšanos Eiropas Zaļo partiju grupai, kurā ir ideoloģiski atšķirīgi politiski spēki. Latvijas Zaļā partija šajā grupā bija līdz 2019. gadam. E. Tavars teica: “Tās pēc definīcijas ir kreisās partijas, kas mums pārmeta patriotismu, iestāšanos par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.” Viņš minēja vēl vairākas nepieņemamas lietas Eiropas zaļo partiju nostādnēs. Tajā skaitā imigrācijas politiku.
Savukārt “Progresīvo” viens no līderiem Kaspars Briškens žurnālā “Ir” sacīja, ka lielākais “Progresīvo” pienesums koalīcijai būtu tas, ka viņi būtu kā sargsuns, kas iestātos pret korupciju, politbiznesu un slēptu interešu ietekmi politikā. “Mēs redzam, ka “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība ir sabloķējušies tādā kā kartelī. Tas pats par sevi rada aizdomas,” teica K. Briškens. Lūgts to komentēt, R. Dzintars “Latvijas Avīzei” sacīja: “Mēs paši esam valdības sargsuns.”
Pie koalīcijas galda sēž ievēlētie
Otrajā valdības veidošanas nedēļā “JV” ar “AS” un NA izvērtēja partiju piedāvājumus, lai konstatētu atšķirīgo un kopīgo. Partijas ir vienisprātis jautājumos par valsts ārējo un iekšējo drošību, ekonomisko attīstību. Vienlaikus esot arī virkne atšķirību. K. Kariņam nekādu pārsteigumu nesagādāja NA noraidošā attieksme pret Stambulas konvencijas ratifikāciju un Civilās savienības likumu, kuru 14. Saeima saņems mantojumā no 13. Saeimas.
Taču daudz vairāk nezināmo ir “AS” priekšlikumos mainīt vēlēšanu kārtību un ieviest jaukto sistēmu, kā arī ierosinājumā palielināt premjera pilnvaras, atsaucoties uz nepieciešamību ieviest valstī krīzes menedžmentu. “AS” līderi to pamato ar priekšā stāvošo bargo ziemu, kad būšot vajadzīgi krīzes risinājumi. Taču K. Kariņš jau vairākkārt ir teicis, ka pēdējos gadus esošā valdība ir strādājusi krīzes apstākļos.
Tā ir veikusi arī vairākus pasākumus, gatavojoties nākamajai ziemai. Ir pieņemts Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kurā ir noteikti vairāki atbalsta pasākumi mājsaimniecībām un juridiskām personām, lai daļēji kompensētu elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu straujo pieaugumu.
Intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” K. Kariņš arī atzina, ka sarunās tagad “AS” pārstāv Uldis Pīlēns, bet ne viņš ir kandidējis vēlēšanās, ne izrādījis interesi uzņemties atbildību par kādas ministrijas vadību. “Es netieku pie saprašanas, ko ievēlētie deputāti domā. Es sāku iepazīt, ko Pīlēna kungs domā, bet laikam ne jau ar viņu būs jāstrādā. Ir ļoti daudz nezināmo. Pīlēna kungs daudz runā par ekonomikas attīstību, viņam ir bagātīga pieredze.
Tad lai nāk par ekonomikas ministru,” TV3 teica K. Kariņš. “AS” sarunās pārstāv arī Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks, nevis Saeimā ievēlētais bijušais premjers Māris Kučinskis. Kad Liepājas partija agrākajās valdībās sadarbojās ar varas partijām (Tautas partiju un ZZS), tās pārstāvji sēdēja pie koalīcijas galda un aizstāvēja savas pašvaldības intereses.
Taču K. Kariņa valdībā tādas prakses vairs nebija un koalīcijas dalībnieku skaits ir ierobežots. Partijas uz sēdēm var deleģēt ministrus, Saeimas frakciju vadītājus, partiju priekšsēdētājus, kuri guvuši uzticību Saeimas vēlēšanās, apstiprināja A. Ašeradens. Nav arī plānots atgriezties pie agrāko gadu kārtības.
Uz jautājumu, kurš koalīcijā pārstāvēs “AS” pēc valdības apstiprināšanas, ja U. Pīlēns neieņems amatu valdībā, E. Tavars atbildēja, ka apvienībai ir divi līdzpriekšsēdētāji – LZP priekšsēdis E. Tavars un LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns. U. Pīlēns ir pilnvarots piedalīties sarunās kā premjera kandidāts, bet esot redzams, ka viņš daudziem ir neērts, jo, ar viņu diskutējot, ir jāliek pretim argumenti un konkrēti fakti, uzskata E. Tavars. Viņš vēl piebilda: “Mēs esam mierīgi, lietišķi virzāmies uz priekšu, jo sarunas ir normālas.”
