Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām 3
Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV).
AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.
Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.
Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.
Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.
Ja šādas uzticēšanās nav, tad nav jēgas iesaistīties politiskās spēlēs un vairot sabiedrības neuzticēšanos jaunievēlētajiem deputātiem, vēstulē biedriem pauž Pavļuts. Politiķis akcentē, ka nevar sākt sarunas ar tādu birku piekarināšanu partneriem kā “noziedzīgu grupējumu marionetes”, “netīrās naudas ietekmēti shēmotāji” un “Lemberga nopirkti aizkulišu darboņi”. No vēstules satura noprotams, ka šādas frāzes esot izmantojuši JKP pārstāvji. Pavļuts norāda, ka tādējādi tiek nodarīts nepamatots kaitējums jaunās Saeimas deputātu reputācijai, tāpat ārkārtīgi smagu ietekmi ietekmi atstājot tas, ka daudzi JKP pārstāvji arī tā domājot.
AP politiķis vērš uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem Bordāna izstrādātās valdības deklarācijas projektā iekļauto pasākumu izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir 1,7 līdz 2,4 miljardi eiro. Šādus pasākumus neesot iespējams īstenot atbildīgas fiskālas politikas ietvaros.
Pavļuts arī norāda, ka JKP kategoriskā “sarkanās līnijas” novilkšana pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir devusi veto tiesības pār valdības izveidi partijai “KPV LV”.
“KPV LV” ir “zelta akcija”, un tas neatvieglo valdības izveidošanu, akcentē politiķis.
Arī JV un VL-TB/LNNK pārstāvji pēc šodienas tikšanās apliecināja, ka ir izstājušies no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Pavļuts žurnālistiem norādīja, ka ir nolemts pārtraukt sarunas, ņemot vērā arī to, ka valdības veidošanas procesā trūkusi savstarpējā uzticēšanās, un ka JKP valdības deklarācijas projekts ir tapis uz pamatiem, kas neesot ilgtspējīgi. Politiķis norādīja, ka pēc finansiālo iespēju apzināšanās ir secināts, ka JKP valdības deklarācijas uzmetumā ietvertie solījumi vēlētājiem nav izpildāmi.
Taujāts, vai Ministru prezidenta amata kandidātu varētu nominēt vēl pirms 18.novembra, Pavļuts atbildēja, ka tā būs Valsts prezidenta izvēle, “uz kuru es pilnībā paļaujos un ļoti cienu”. Politiķis prognozēja, ka nākamo valdību veidos piecas vai sešas labēji centriskās partijas, kurām būs jāturpina sarunas. No AP pārstāvja atbildes par tālāko sarunu procesu noprotams, ka līdz valsts simtgades svinībām 18.novembrī aktīvs darbs pie darāmo darbu saraksta veidošanas nav paredzēts.
Arī JV politiķis Arvils Ašeradens apliecināja, ka JV izstājas no valdības veidošanas sarunām. Vēlāk gan Ašeradens aģentūrai LETA uzsvēra, ka gala lēmums par JV pozīciju tiks pieņemts apvienības valdes sēdē šodien plkst.16.
Savukārt VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka Bordāna iespējas izveidot valdību “de facto” ir izsmeltas.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka uzskata, ka vajag jaunu premjera amata kandidātu, nacionālās apvienības līderis atbildēja apstiprinoši.
Viņš norādīja, ka sarunu procesā bija daudz problēmas un domstarpības, kas arvien samilza. Par to VL-TB/LNNK ir informējusi jau pēc otrdienas sarunām, politiskajam spēkam konsultējoties savā starpā ir secināts, ka trūkst balsu Bordāna valdības izveidošanai.
Kā ziņots, 7.novembrī Valsts prezidents nominēja Bordānu premjera amatam, vienlaikus norādot, ka, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, viņš ir gatavs nominēt citu premjera amata kandidātu.
Bordāns bija iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, AP, VL-TB/LNNK un JV. Tomēr līdz pat trešdienas rītam šiem politiskajiem spēkiem nebija izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
