Trīs no četriem mēriem vienā sarakstā. Ko tas mainītu jaunajam Balvu novadam nākamajās pašvaldību vēlēšanās? 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunveidojamajā Balvu novadā nākamajās pašvaldību vēlēšanās visspēcīgākais saraksts varētu būt Latvijas Zemnieku savienībai, jo tajā būs trīs novadā iekļauto pašvaldību – Balvu, Rugāju un Baltinavas novada – vadītāji ar saviem komandas biedriem.
Par nopietnāko tās konkurentu tiek uzskatīta Latgales partija, kas tagad ir pie varas Viļakas novadā. Balvu novadā jau agrāk ir bijušas pretrunas starp Latvijas Zemnieku savienību (LZS) un Latvijas Zaļo partiju (LZP), kas arī šoreiz startēs katra ar savu sarakstu. Taču prognozes liecinot, ka jaunā novada dome varētu būt visai sadrumstalota, jo interesi par dalību vēlēšanās izrādījuši vismaz astoņi politiskie spēki.
Tagad Balvu novada domē ir pārstāvētas sešas partijas, Viļakas novadā – piecas. Abu pašvaldību domēs ir LZS, LZP, Latgales partija un “Saskaņa”.
Balvos vēl ir Nacionālās apvienības deputāte un divi domnieki, kuri ievēlēti no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”), bet Viļakā – vēl trīs mandāti ir partijai “Vienoti Latvijai”. Šo divu pašvaldību vēlētāji varētu izšķirt vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā lielāku balsotāju skaitu. Divos pārējos novados ir salīdzinoši mazāk iedzīvotāju un te iepriekš varēja startēt no vēlētāju apvienībām.
To izmantoja arī abu domju vadītājas – Baltinavas novada priekšsēde Sarmīte Tabore un Rugāju novada vadītāja Sandra Kapteine, taču abas ir LZS biedres un būs LZS sarakstā. Tā līderis ir Balvu novada priekšsēdis Aigars Pušpurs.
Vairāku tagad valdībā pārstāvēto partiju vēlēšanu komandu veidotāji gan bija izvērsuši meklēšanu reģionos. Zināms, ka S. Kapteinei vēstījumus ar piedāvājumu ir sūtījusi gan “Vienotība”, gan “Latvijas attīstībai”, kuras uzmanība esot piesaistīta arī deputātiem, kas ievēlēti no “NSL”.
Taču Rugāju novada priekšsēde “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka paliks uzticīga Latvijas Zemnieku savienībai. Viņa atzina, ka laukos grūti cilvēkus pārliecināt stāties partijās. Rugāju novads ir vērsies arī Satversmes tiesā, bet tas nav ietekmējis jau sākto sadarbību ar pārējām jaunā novada pašvaldībām.
LZS un LZP nav samierināmas
Vēlēšanām gatavojas arī Jaunā konservatīvā partija, kurai Balvos ir viena no reģionālajām nodaļām, kā arī stipra aizmugure – bijušais pašvaldības vadītājs, Saeimas deputāts Andris Kazinovskis. Viņš izstājās no JKP frakcijas Saeimā, bet joprojām ir JKP biedrs.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās A. Kazinovskis kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, un tas Balvu novadā ieguva lielāko mandātu skaitu – piecas vietas, kas tomēr nebija pietiekami, lai izveidotu stabilu vairākumu. Pēc tā A. Kazinovskis uz laiku aizgāja no aktīvās politikas, lai vēlāk tajā atgrieztos jau kā JKP biedrs, bet par pašvaldības vadītāju kļuva A. Pušpurs. Arī tagad A. Kazinovskis sola atbalstu JKP komandai, kuras galvgalī būs lauku uzņēmējs Jānis Auziņš.
Latvijas Zaļo partiju Balvu novadā pārstāv vēl viens bijušais pašvaldības vadītājs – Jānis Trupovnieks, kurš toreiz gan bija ievēlēts no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Pēc pāriešanas uz Zaļo un zemnieku savienību viņš kļuva arī par Saeimas deputātu. J. Trupovnieks “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka plāno no LZP kandidēt novada vēlēšanās. Jau tagad domes deputāte ir viņa dzīvesbiedre Sandra Kindzule.
J. Trupovnieks skaidri neatcerējās, kā radušās pretrunas starp LZS un LZP, pieļaujot, ka tās ir saistītas ar personiskajām ambīcijām. Taču esot arī bijis laiks, kad abas partijas pašvaldībā strādājušas kopā. “Tur, kur notiek iekšējā apkarošana, nekas labs tas nav. Pašvaldības, kur visi strādā vienoti, attīstās labāk un saņem arī lielāku ārējo atbalstu. Balvu novads zaudē savas pozīcijas iepretim Gulbenei un Alūksnei,” uzskata J. Trupovnieks.
Balvu novada priekšsēdis A. Pušpurs “Latvijas Avīzei” atzina, ka ar LZP deputātiem sadarbība domē nav izveidojusies – viņi arī esot faktiski vienīgie, kas sevi pasniedz kā opozīcija, jo ar Latgales partijas un “Saskaņas” deputātiem, kuri nebalsoja par mēra ievēlēšanu, vēlāk tomēr izdevies sastrādāties.
A. Pušpurs arī nevarot piekrist, ka nekas nebūtu paveikts, – viņš uzskaita labiekārtotās teritorijas, renovēto Balvu kultūras un atpūtas centru. Kad viņš pārņēmis domes vadību, nav bijis neviena stadiona, bet tagad esot trīs, no kuriem divi pie skolām. Arī katrā no desmit novada pagastiem esot sakārtoti ceļi vai veikti citi ieguldījumi.
Tas, ka sarakstā būs pārstāvji no visiem jaunās pašvaldības novadiem, radot pārliecību, ka izdošoties turpināt iesāktos darbus visās teritorijās. Uz vaicāto, vai balvēniešu dzīvi ir ietekmējis tas, ka ZZS nav pie varas Saeimā, A. Pušpurs atbild, ka neesot to izjutis – viņš neatceras, ka politiskās piederības dēļ viņa vadītajam novadam kaut kas būtu liegts.
Latgales partija min uz papēžiem
Viļakas novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs apstiprināja, ka viņa pārstāvētās Latgales partijas deputāti arī Balvu novadā sevi neuzskata par opozicionāriem, lai gan nav nevienā vadošā amatā. Viļakas novadā Latgales partijai ir astoņi no 15 deputātiem.
Šī komanda kopā strādājot jau trešo sasaukumu, tajā savulaik apvienojās bijušie LPP/”LC” un Tautas partijas vietējie politiķi. Atšķirībā no ZZS Latgales partijai ir saikne ar valdību, jo tai ir līgums ar “Jauno Vienotību”, ar kuru kopā, iespējams, tā startēs arī novada domes vēlēšanās.
S. Maksimovs ir arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Krāslavas novada priekšsēža Gunāra Upenieka (ZZS) vietnieks. Reģiona līmenī viņš gan esot izjutis, ka “valdības koalīcijā ZZS nav mīlēta”, tāpēc Viļakas pašvaldības vadītājs cenšoties iesaistīties reģiona jautājumu risināšanā, ko sadarbība ar valdības partiju atvieglojot.
S. Maksimovs ir jutis arī citu partiju pirmsvēlēšanu aktivitātes un prognozē vismaz astoņus deviņus sarakstus. Topošais Balvu novads ir viens no tiem, kur pārliecinoši jūtas arī Nacionālā apvienība. Tās saraksta līdere būs Balvu novada deputāte Aija Mežale, kura sola sarakstā pārstāvniecību no visām četrām pašvaldībām. “Cīņa nebūs viegla, jo Latgales partijai arī būs spēcīgs saraksts. Taču mums ir labs un darbīgs noskaņojums,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Mežale.
