Karstuma viļņi atgādināja nervu trīcekli. Trīs pieredzes stāsti par menopauzi 2
Inese, 56 gadi: “Kad karstuma vilnis tuvojas, ir sajūta, ka nāk virsū nervu trīceklis.”
“Pirmos menopauzes simptomus ievēroju ap 50 gadu vecumu. Man, protams, paskaidroja, ka sāksies karstuma viļņi, un tie tiešām nebija ilgi jāgaida. Lai gan šis process nav patīkams, būtībā ar karstuma viļņiem mierīgi varu sadzīvot.
Esmu no tām, kuras nekādas hormonālās zāles klimaktēriskā sindroma mazināšanai nelieto un nelietos. Labāk, lai viss noris dabiskā ceļā. Tāds ir mans uzskats, un es pie tā stingri turos. Ir pietiekami daudz dzirdēts, ka ar šīm zālēm sievietes organismā tiek izjaukts hormonālais līdzsvars. Es hormonālos medikamentus vērtēju kā pilnīgu un kapitālu iejaukšanos organismā. Uzskatu, ka tos nevajag lietot. Vajag meklēt citus variantus.
Protams, sākumā, kad karstumi uznāca piecas sešas reizes dienā, man bija diezgan grūti. Par laimi, tagad tas notiek daudz retāk, un dažas dienas nav neviena karstuma viļņa.
Kad karstuma vilnis tuvojas, ir sajūta, ka nāk virsū nervu trīceklis. Tad kļūst silti, silti un pēc tam – karsti, karsti. Varbūt ne vienmēr nosvīstu, bet pārsvarā tā tomēr notiek. Ir neliels vājums, bet gar zemi gluži nav jākrīt. Karstuma vilnis ilgst dažas minūtes, pēc tam uzreiz ir tik stiprs nogurums, ka gribas apsēsties. Ja esmu uz ielas, vienkārši palēninu soli. Atrodoties parka tuvumā, protams, cenšos kaut kur piesēst.
Jāatzīst, kopš brīža, kad iestājās menopauze, mani var daudz ātrāk izvest no pacietības. Šķiet, agrāk tā nebija.
Seksuālajai dzīvei klimakss netraucē – seksa brīdī tas vilnis nenāk laikam tādēļ, ka domas nodarbinātas ar ko citu.
Ar klimaktērisko sindromu var sadzīvot, un tas nav nekas briesmīgs. Es ieteiktu sievietēm neaizrauties ar hormonālajām zālēm. Tās noteikti palīdz, ja atrod piemērotākās, bet es uzskatu, ka tādas zāles nevajadzētu lietot. Tāpat kā antibiotikas ietekmē imūnsistēmu, arī hormonālās zāles iespaido hormonālo sistēmu.”
