Trīs likumi par “Latvijas sliktajiem ceļiem” un mašīnas laušanas fizikas pamatiem 41
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ciest nevaru tik izplatītās runas par “Latvijas sliktajiem ceļiem” un “mazajiem automobiļiem, kuri nav tiem piemēroti”. Mūsu ceļi tikai dažviet ir sliktāki nekā Īrijā, Spānijā, Portugālē. Londonas ielas dažviet ir tikpat briesmīgas kā Rīgas.
Ilūzijās ievilktie
Neviens man nespēs iestāstīt, ka moderno kompaktās un pat mazās klases auto ritošās daļas detaļu kvalitāte ir zemāka nekā lielajiem (un daudz dārgākajiem, smagākajiem, tādēļ piekari vairāk slogojošajiem). Patiesība ir gluži cita un vienkārša kā cirvis.
Mūsdienu auto (sevišķi, ja jūsu rokās tas nonāk gluži jauns) ir pārāk labs. Tas negrab, “nesit cauri”, pat mežonīgi apejoties, kādu laiku neprotestē un rada maldīgu ilūziju par to, ka pasaulē ir nesalaužamas lietas. Nav tādu. Un tādēļ katra autovadītāja pienākums ir zināt laušanas (tātad arī saudzēšanas) fizikas pamatus. Tos lietot praksē. Tāda elementāra jēdziena kā “slodze (jeb svars) uz riteni” apjēgšana turklāt ir absolūti nepieciešama, lai savas auto izglītības nākamajās iedaļās mēs varētu kopīgi ķerties pie sarežģītākām lietām (kustība līknē, gribētas un negribētas, vadāmas un nevadāmas sānslīdes utt).
Riteņa slodze
Vieglākie auto sver kādu tonnu. Riteņi ir četri. It kā 250 kg katram. Gandrīz taisnība. Lai gan lielai daļai priekšējās piedziņas auto svars faktiski dalās nedaudz citādi. 60:40. Priekšējie rati slogoti nedaudz vairāk. Šī proporcija vēl vairāk palielinās, ja brauc tikai viens vai divi cilvēki priekšējā sēdeklī.
Un otrādi – atgriežas stāvoklī 50:50 (vai pat griežas uz otru pusi), ja piekrauts bagāžnieks jeb pakaļējā sēdeklī salīduši trīs resnie. Tāda ir statika, no kuras tīkamākais stāvoklis ir “puse uz pusi” – vienmērīgs slodzes sadalījums, tātad vismazākā slodze uz katru atsevišķu riteni, atsperi, amortizatoru utt.
Kustībā (dinamika) šie lielumi būtiski un nepārtraukti mainās. Bremzējot smaguma centrs, kura atrašanās ceļa līmenī (tas ir tur, kur atrodas bremzējošā riepa) diemžēl nav iespējama, liek automobilim “klanīties”. Slodze uz priekšējiem riteņiem palielinās un var sasniegt pat 100% auto svara. Vilkmē otrādi – auto (neatkarīgi no piedziņas veida) “piesēžas” un pārslogo pakaļējos riteņus.
Pirmais likums
Likums, kuru pagājušajā gadsimtā katram kursantam desmitām reižu atkārtoja autoskolu instruktori – “izripini” bedrīti, nebremzē, negāzē, pažēlo auto. Tu vari forsēt šķērsli (teiksim, pārbrauktuvi) ar 50 km/h, bet bez vilkmes un bremzēm un būt pret savu auto saudzīgāks, nekā uzgāžoties sliedēm ar nieka 20 km/h, bet gandrīz bloķētiem riteņiem.
Simtprocentīgai slodzei uz priekšu šādas absolūti aplamas rīcības gadījumā vēl pievienosies piekarei pavisam nepatīkams belziens pa riteņiem garenvirzienā, kuru neslāpē ne atspere, ne amortizators, ne stabilizators, bet pilnībā spiestas uzņemt gumijas detaļas, kuras, kā pavisam drīz pārliecināsieties, nav mūžīgas. Līdzīgs, tikai šoreiz adresēts vairāk pakaļējai piekarei, efekts panākams, ja nepacietīgi sāksiet ieskrējienu, šķērsli pilnībā nepārripojis.
Otrais likums
Slodzes izmaiņas notiek arī līknēs. Ārējais ritenis “kļūst smagāks”, iekšējais atslogojas. Šī parādība īstam meistaram dod iespēju veikt it kā paradoksālu triku un “pārcelt”, piemēram, labos riteņus pār bedri, kuru apbraukt vairs nevarat paspēt. Atliek vienīgi pārvarēt sevi un griezt pa labi, bedrē iekšā, nevis it kā loģiski bēgt pa kreisi un tādējādi ietriekt ceļa robā centrbēdzes pārslogotu riteni.
Tiesa – simtprocentīgu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja jūsu auto ir labi apriepots, “paciets” un ar krietnu šķērsstabilizatoru, arī paša reakcija un rīcība pietiekami droša un asa. Un zem kreisajiem riteņiem paliek līdzens ceļš. Tomēr arī tad, ja panākums nebūs pilnīgs, šķietami aplamais grieziens “uz bedri” noteikti būs labāks par neveiksmīgu apbraukšanas mēģinājumu.
Trešais likums
Arī saistīts ar bieži vien “lielo brāļu” – atsperu un amortizatoru – ēnā nepelnīti piemirstā šķērsstabilizatora darbību. Formulējumi un piemēri varētu būt divi. Lai gan jēga viena un tā pati. Uz bedraina ceļa centies atrast daudzmaz līdzenu taciņu vismaz vienam ritenim. Jo tad otru, bedrē krītošo, “pieturēs” ne tikai amortizators, bet arī stabilizators, kura sūtība ir (elastīgi) turēt abus vienas ass riteņus vienā līmenī.
Tādu pašu saudzējošu efektu stabilizators dos, ja šķērsli (sliedi, visu ceļu šķērsojošu bedri, “slieksni”, ielas apmali u. tml.) pārbrauksi nevis taisnā leņķī, bet slīpi. Protams, ka visi trīs likumi darbojas vienlaikus, tātad arī šajā gadījumā vilkmes vai palēninājuma pārmērības nav pieļaujamas.
Ja izklāstīto trīs pamatlikumu izpratni un pielietojumu spēsiet novest līdz nosacījuma refleksu līmenim, ja turklāt kļūsiet pietiekami līdzsvarots, lai atteiktos no ielu kariņiem un pārliekas dinamikas narkomānijas, – Latvijas ceļi būs pietiekami labi pat pavasara bedru laikā un jūsu auto tiem pilnīgi piemērots.
Kas ir “starpgāze”?
Vēl tikai viena saudzējoša piebilde citā jomā. Ir dzirdēts, ka vienas otras cienījamas firmas automobiļiem “neturot kārbas”. Atstājot braukšanas režīmu izvēli uz pašu lietotāju sirdsapziņas, nu dikti jau gribas pajautāt šiem un visiem citiem perfektu sinhronizatoru sākotnēji ieaijātajiem karstajiem zēniem, vai viņi ir kādreiz dzirdējuši par tādām ābeces patiesībām kā “starpgāze”, “ar pauzi”, “bez pauzes”?
Protams – visu, ko senāk mācīja, bez kā, teiksim, ar “GAZ 51” vispār pabraukt nebija iespējams, tagad paveic perfekti sinhronizatori. Lai gan slodzes, kuras šīm detaļām jāiztur, ja kāds “ass” tā nevērīgi pie 100 km/h “met” otrajā robā, ir milzīgas. Un – nekas nav nesalaužams. Tādēļ atceramies vēsturi un (ja īpaši nesteidzamies vai nestartējam amatieru sacensībās) ikdienā ievērojam vecos labos likumus. Uz augstāku (no 1. uz 2., no 2. uz 3. utt.) pārnesumu slēdzam “ar pauzi”, ļaujot dzinēja apgriezieniem mazliet nokristies. Tātad – nevis zibenīgi no 2. uz 3., bet ar mirkļa aizturi neitrālā. Ja pauzes brīdī vēl maķenīt atlaidīsiet sajūgu, būsiet vispār supersaudzētājs.
“Uz leju” – gluži otrādi. Apgriezienu krišanās te ir nevēlama, tāpēc pauze nevēlama. Superlīmenī gan varat pauzēt, atlaižot sajūgu un vienlaikus “uzgāzējot”. Tā tad būs tā “starpgāze”, par kuru viens otrs nu jau vairs pat dzirdējis nav. Cits dzirdējis ir, bet slinks vai augstprātīgs izmantot. Un lamā “trauslās un mūsu apstākļiem nepiemērotās” mašīnas.
Nekas nav nesalaužams, ja tādu mērķi sev esat izvēlējies un uz to stūrgalvīgi braucat.
