3. Lapu terapija 0
Rudens lapu klājiens man atgādina savdabīgu andeli mandeli, apģērbu tirdziņu – katrs koks nāk ar savu krāsu bagātību, lepojas, klāj citiem priekšā.
Man patīk lapu kaudzes. Stāv tāds krāsains, sārti dzeltens paugurs, vibrinās vējā. Ja lapas ir sausas, čab, daudz nedomājot, ielecu viducī. Pilsētā ne, bet laukos vai kādā nomaļā parkā ar prieku iekrītu lapu kaudzē, veļos, ripinos pa raibo krāvumu. Lai nenodarītu pāri sētnieka darbam, pēc tam rudens dāsnumu sagrābju atpakaļ kaudzē.
Man tīk iet pa krāsainu lapu piebirušiem celiņiem, katru soli velkot kā dejā, švīkstinot pa lapām – tā, lai čaukst. Dodoties uz darbu, atrodu lapas, izteiksmīgākās gan krāsās, gan formā, nesu tās kā dārgumu, balvu, rotu un prieku. Darbā lieku uz galda vai piekabinu pie datora. Ik pa brīdim palūkojos krāsainumā. Strādāju tieši rudenī!
