Trīs lietas – labas lietas. Izdoti Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureātu darbi 1
Sandra Ratniece, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Sērijā “Jaunā klasika” vienlaikus tika izdotas trīs grāmatas: igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones godalgotais dzejas krājums “Tornis” (balva piešķirta 2010. gadā, no igauņu valodas atdzejojis Gundars Godiņš), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts” (balva piešķirta 2002. gadā, no igauņu valodas tulkojusi Rūta Karma) un lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzejas krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” (balva piešķirta 2007. gadā, no lietuviešu valodas atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva).
Kā jau sērijai piedienas, tā veidota vienādā, jāpiebilst, ekstravagantā dizainā – tā autors ir Aleksejs Muraško, grāmatas papildina tulkotāju (M. Martinaita grāmatai tās redaktora Jāņa Elsberga) ievadā ieskicētie autoru dzīves un daiļrades raksturojumi.
Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu izdošana nebūtu iespējama bez valsts atbalsta. Būtisku artavu tulkojumu pieejamības procesā ieguldījušas triju Baltijas valstu kultūras ministrijas, un Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis ceļa vārdos akcentē: “Triju valstu sabiedrības ir pelnījušas iespēju lasīt šo autoru darbus ne tikai oriģinālā, bet arī tulkojumos.
Tas atbilst Baltijas Asamblejas garam un idejām. 1989. gada 23. augustā mēs sadevāmies rokās unikālajā un neatkārtojamā Baltijas ceļā, ticot, ka neatkarības atgūšana mūs garīgi vienos. Kultūras apmaiņas procesi ir tie, kas šo ticību un vienotību uztur un stiprina mūsdienās. Baltijas Asamblejas laureātu darbi veido būtiskas laikmeta zīmes, kas atspoguļo mūsu valstu ceļu kultūrā.”
Piedāvāju mazu, ļoti personisku ekskursu šo grāmatu tekstos, proti, ar ko tie uzrunājuši mani kā lasītāju.
Igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones krājuma “Tornis” dzejā iepazīstam autori kā erudītu dzejnieci, kurai sāp savas valsts likteņi cauri laikiem, un valsti veido gan pagātne, tagadne, nākotne, gan personības, kas iekļāvušās dzejnieces piedāvātajā laiktelpā:
“Es skatos atpakaļ vēl tālāk lai saprastu / kas tagad notiek ar Igauniju” (14. lpp.).
Savukārt lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša grāmatu veido gan BA balvu ieguvušais dzejas darbs “K. B. aizdomās turamais”, gan dzejas izlase no citiem krājumiem.
Tā ir daudzkrāsaina, dažādu lirikas poētikas paņēmienu piesātināta dzeja, sajūtu un emociju dzeja.
Sastopam gan urbānas, gan lauku ainavas, tāpat skaudri ietiecamies padomju totalitārā režīma gados, taču M. Martinaiša dzeja – arī ļoti personiskos traģiskos vērojumos un secinājumos (“Dzejnieks saprot vairāk nekā citi / vai arī nesaprot to, ko saprot ikviens [..] dzejnieka nāve mēdz būt viņa triumfs: / promejošu / viņu pēkšņi atpazīst.” (133. lpp.) – ir intonatīvi gaiša.
Patīkams pārsteigums lugu tekstu lasītājiem (beidzamajos gados jaunākā dramaturģija grāmatās tiek ievākota ārkārtīgi reti) būs igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts”. Grāmatā iekļautas trīs lugas – BA balvu ieguvušās lugas “Tilts” un “Daudz laimes ikdienā!”, kā arī “Krustojums ar galveno ceļu jeb Pasaka par zelta zivtiņu”.
Jāpiebilst, ka, izņemot lugu “Tilts”, abas pārējās ir iestudētas arī Latvijas teātros. Tulkotāja Rūta Karma ievadvārdos precīzi vienā teikumā ir noraksturojusi dramaturga – savdabja, sava ceļa gājēja, barda – spilgto personību un daiļradi: “Vienkāršība, dabiskums un patiesums ir tās pamatvērtības, kas skan cauri Tetes dzīvei un darbiem un ir pamatā viņa pelnītajai popularitātei.” (7. lpp.)
Pilnībā piekrītu tulkotājas teiktajam. Lasīsim un garīgi veldzēsimies Baltijas Asamblejas balvas laureātu tekstos. Šobrīd mēs esam par trim literārajiem darbu tulkojumiem bagātāki!
