Trīs Latvijas valsts prezidenti atklātā vēstulē aicina nodrošināt Okupācijas muzeja rekonstrukciju 19
Trīs Latvijas valsts prezidenti un vēl 42 Latvijas sabiedrības un kultūras personības atklātā vēstulē (skat. tālāk) Saeimai un valdībai aicina nodrošināt Okupācijas muzeja rekonstrukciju un paplašināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstules kopija.
Viņi lūdz noteikt Latvijas Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu un pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai Gunāra Birkerta projektētais Nākotnes nams un okupācijas upuru piemiņas memoriāls tiktu pabeigts līdz valsts simtgadei. Vēstules autori uzskata, ka šobrīd Latvijas Okupācijas muzeja darbs un attīstība ir apdraudēti, jo Rīgas domes institūcijas meklē aizbildinājumus, lai nepieļautu Latvijas Okupācijas muzeja attīstību Strēlnieku laukumā.
“Nav svarīgi, vai īstie iemesli ir estētiski, bet varbūt saistīti ar merkantilām biznesa interesēm vai ideoloģisku nepatiku pret Latvijai nozīmīgo atmiņas institūciju. Pēdējo mēnešu notikumi vedina domāt, ka tiek darīts viss, lai Nākotnes nama un ar to saistītā okupācijas upuru piemiņas memoriāla nebūtu,” teikts vēstulē.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot kopīgo aicinājumu, aicina visus projektā iesaistītos sanākt kopā un vienoties par iespējamajām tehniskajām izmaiņām, kas uzlabotu projekta kvalitāti.
“Par vienu ir jābūt skaidrībā: Okupācijas muzejam ir jābūt pašā Rīgas sirdī un tam jāsniedz uzlabotas iespējas pildīt savu unikālo misiju,” uzskata eksprezidente.
Aicinājumu ir parakstījuši arī bijušie valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers, 42 Latvijas sabiedrības un kultūras personības un 14 politiski represēto biedrības un nodaļas.
Godātie Saeimas deputāti!
Godātie valdības ministri!
Nav šaubu, ka Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija – Nākotnes nama un okupācijas upuru piemiņas memoriāla celtniecība ir neatliekams un svarīgs darbs, kas veicams līdz Latvijas simtgadei. 2018. gads iezīmēs robežšķirtni, jo pusi no gadu simta mēs būsim dzīvojuši paši savā neatkarīgā, demokrātiskā valstī, bet otru pusi Latvijā valdījusi okupācijas vara. Latvijas Okupācijas muzeja novecojušās un nepietiekamās telpas neļauj pilnvērtīgi pildīt muzeja svarīgāko misiju – stāstīt un atgādināt gan mums pašiem un nākamajām paaudzēm, gan pasaulei par padomju un nacistu noziegumiem pret Latvijas tautu.
Diemžēl, šobrīd Latvijas Okupācijas muzeja darbs un attīstība ir apdraudēti. Pirms desmit gadiem tika pieņemts lēmums par Okupācijas muzeja paplašināšanu atbilstoši izcilā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta skicēm. Reti kurš projekts ir tik ilgi apspriests un vērtēts. Paliek iespaids, ka Rīgas domes institūcijas meklē visus iespējamos aizbildinājumus, lai nepieļautu Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukciju, kā arī muzeja pastāvēšanu un attīstību Rīgas centrā – Strēlnieku laukumā. Nav svarīgi, vai īstie iemesli ir estētiski, bet varbūt saistīti ar merkantilām biznesa interesēm vai ideoloģisku nepatiku pret Latvijai nozīmīgo atmiņas institūciju. Pēdējo mēnešu notikumi vedina domāt, ka tiek darīts viss, lai Nākotnes nama un ar to saistītā okupācijas upuru piemiņas memoriāla nebūtu.
Šajā muzeja nākotnei kritiskajā situācijā lūdzam Saeimu atbilstoši savām pilnvarām un atbilstoši Latvijas Okupācijas muzeja nozīmei mūsu valsts un sabiedrības dzīvē noteikt Latvijas Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu. Mēs arī aicinām Saeimu un valdību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai Nākotnes nams un okupācijas upuru piemiņas memoriāls tiktu pabeigts līdz valsts simtgadei.
Lai būvētu nākotni, mums nepieciešama atmiņa, un viens no sabiedrības atmiņas pamatakmeņiem Latvijā ir Okupācijas muzejs, kas pastāvēšanas vairāk nekā 20 gados pieradījis savas misijas lomu un nozīmi.
Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Ieva Akurātere
Anita Andrejeva
Georgs Andrejevs
Baiba Bela
Līga Blaua
Daina Bleiere
Ģirts Burvis
Juris Cālītis
Ruta Dimanta
Jānis Dripe
Sarmīte Ēlerte
Andrejs Ermuiža
Dzintra Geka
Ivars Ījabs
Dainis Īvāns
Gints Jegermanis
Ieva Jurjāne
Viesturs Kairišs
Sandra Kalniete
Rudīte Kalpiņa
Krišjānis Kariņš
Māra Ķimele
Kārlis Krieviņš
Ģirts Valdis Kristovskis
Žaneta Ozoliņa
Artis Pabriks
Laila Pakalniņa
Arnis Radiņš
Ansis Reinhards
Gunārs Resnais
Baiba Rubesa
Aina Sakne
Māris Sirmais
Aivars Stranga
Pēteris Vasks
Andris Vilks
Vilis Vītols
Māra Zālīte
Asnāte Ziemele
Egīls Zirnis
Anna Žīgure
Antonijs Zunda
Rita Garklāva un Latvijas politiski represēti apvienības (LPRA) Limbažu nodaļa
Kurzemes rajona Politiski represēto klubs
LPRA Cēsu biedrība
Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma”
Bauskas politiski represēto klubs «Rēta»
Zinaida Kokare un Jaunjelgavas politiski represētie
Valmieras politiski represēto biedrība
Egons Snipke un Saldus Politiski represēto biedrības biedru
Latvijas Politiski represēto apvienības Dobeles nodaļas biedri
Strenču Politiski represēto biedrības biedri
Rīgas Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrība
Liepājas politiski represēto klubs
Madonas novada politiski represēto apvienībai
LPRA Kokneses novada nodaļa.
