Trīs klikšķi, un tabletes nopirktas 0
Kur iegādāties uztura bagātinātājus, brīnumlīdzekļus slaidumam un gara možumam, zāles – aptiekā, veikalā vai ar trim klikšķiem pasūtījumu veikt internetā? Lētāk, ērtāk, bet – vai drošāk?
Zāļu iegāde – tikai reģistrētās interneta aptiekās
Galvenais priekšnoteikums zāļu izplatīšanai Latvijā ir to reģistrācija Zāļu reģistrā vai Eiropas Savienības centrālajā zāļu reģistrā, pirms tam veicot nopietnus laboratorijas testus. Iepērkoties reģistrētās interneta aptiekās, drošība ir garantēta. Neraugoties uz samērā stingro kontroli, pērn pasaules tīmeklī pēc pārbaudēm slēgti vairāk nekā 20 tūkstoši nelegālu interneta aptieku, kurās 90% tirgoto medikamentu bija nelegāli un ražoti nepiemērotos apstākļos.
Latvijā ir trīs oficiāli reģistrētas aptiekas, kas drīkst veikt tirdzniecību internetā – “Jelgavas pils aptieka”, “Elpa aptiekas” un “Saules aptieka”. Tās visas ir arī reālas fiziski eksistējošas aptiekas, nevis tikai virtuālas vietnes.
Interneta zāļu tirgotavai jānodrošina klientam iespēja nosūtīt jautājumu jebkurā diennakts laikā un saņemt konkrēti norādīta farmaceita elektronisku konsultāciju. Nereti mājaslapā tiek publicētas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Te jābūt pieejamai licences kopijai, zāļu aprakstiem, instrukcijām un cenām.
“Jelgavas Pils aptiekas” īpašniece Dina Kurzemniece stāsta, ka biežāk internetā iegādājas nevis zāles, bet asinsspiediena mērāmos aparātus un citas medicīniskas ierīces, kā arī uztura bagātinātājus. Iepirkties tīmekļa aptiekā ir līdz pat 10% lētāk. Iegādājoties dārgāku preci, piemēram, labu asinsspiediena mērāmo aparātu, pat maksājot par piegādi (Rīgā un Jelgavā – 2,50 lati, citviet Latvijā – 2,90 lati), izdosies ietaupīt. Te ērtāk var salīdzināt medikamentu cenas, devas, sastāvu, turklāt jebkurā diennakts laikā, viņa norāda priekšrocības. “Pils aptiekas” interneta lapā ik dienu ieskatās līdz pat 2000 cilvēku, taču iepērkas tikai neliela daļa.
Arvien lielākas prasības
Uztura bagātinātājus pielīdzina pārtikas precēm, to kontrole nav tik stingra kā zālēm, iegādei nevajag ārsta recepti, drīkst tirgot arī pārtikas veikalos, bet nekaitīgumu, nevis efektivitāti, kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pārdot vai reklamēt drīkst tikai PVD uztura bagātinātāju reģistrā iekļautos līdzekļus.
Cenšoties pārbaudīt, vai nolūkotā prece reģistrēta (salīdzinot ar veikala mājaslapā norādīto nosaukumu iekārotajam līdzeklim no Ķīnas) secināju, ka tāds nav reģistrēts. Tikai meklējot preparāta otru nosaukumu, salīdzinot ražotāja sniegtos datus reģistrā un interneta veikalā, pārliecinos, ka produktu Latvijā ir atļauts tirgot!
Nereģistrētu uztura bagātinātāju PVD iegādāties neiesaka. Dienests veic arī to interneta resursu pārbaudi, kas nav reģistrēti PVD, jo tieši tur visbiežāk tiek konstatēta nereģistrētu produktu pārdošana.
Pērkot uztura bagātinātājus no trešās pasaules valstīs (tām, kas nav ES dalībvalstis) reģistrētām lapām, PVD var pārbaudīt paciņas saturu. Pērn 33 gadījumos PVD atpakaļ uz nosūtītājvalstīm ir nosūtījis Latvijā nereģistrētus uztura bagātinātājus.
Tāpat pagājušajā gadā Ātrās brīdināšanas sistēmā, kuras ietvaros informē par ES valstīs atklātām patērētājiem bīstamām precēm, bija ievietoti vairāki ziņojumi par dažādiem Latvijā izplatītiem nereģistrētiem uztura bagātinātājiem, kas satur neatļautas vielas, piemēram, Jack3D; Hemo-rage; Lipo-6Black; 1.M.R.; Mutant mayhem.
No 2014. gada 13. decembra sāks darboties Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone uzsver – būs jānorāda pilnīgi viss produkta sastāvs, bet, vai to iegādāties, tāpat lems pats lietotājs. Vēlams to darīt, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Tomēr kopumā eksperte atzīst, ka šīs jomas uzraudzība pasaulē joprojām ir problemātiska un vienota risinājuma nav. Nav arī vienotas reģistrācijas, kurā būtu fiksētas visas drošās interneta lapas.
Uzziņa Kur pārbaudīt, vai pirkums drošs * Latvijā reģistrētu medikamentu saraksts atrodams Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapā www.zva.gov.lv, uzklikšķinot izvēlnei “reģistrs”. Var izmantot arī lapu www.visaszales.lv. * Ar valstī reģistrētu uztura bagātinātāju nosaukumiem iespējams iepazīties Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv izvēlnē “reģistri”. * Ja radušās aizdomas par internetā iegādātu zāļu sliktu kvalitāti vai viltojumu, jāvēršas Veselības inspekcijā. |
PIEREDZE
Dana, dzīvo Vācijā jau piecus gadus: “Pati ar iepirkšanos internetā neesmu aizrāvusies, taču zinu, ka vācieši paļaujas uz dažādajiem testiem, ko produktiem veic gan sabiedriskas organizācijas, gan uzņēmumi. Teju uz katra iepakojuma var atrast kādu testēšanas zīmi, kas liecina, ka produkts ir “Gut super” jeb labs un atzīts. Tāpēc pirms iepirkšanās vācieši caur google diezgan centīgi pārbauda, vai prece ir laba un atzīta par drošu. Testus var atrast jebkam, sākot ar šampūniem un beidzot ar sadzīves tehniku.”
