Olafs Zvejnieks: Trīs jūras un reģionālā sadarbība 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažas dienas pirms Jāņiem Rīgā notiks viens no šī gada nozīmīgākajiem forumiem, kas lielā mērā parādīs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tālākās perspektīvas.
Runa ir par “Trīs jūru iniciatīvu” (“3JI”), kas 20. un 21. jūnijā norisināsies Rīgā. “Trīs jūru iniciatīva” ir 2015. gadā dzimusi sākotnēji politiska, bet vēlāk galvenokārt ekonomiska satura iniciatīva par Centrālās un Austrumu Eiropas dzīves līmeņa uzlabošanu ar infrastruktūras pilnveidošanu. Ar trim jūrām domātas Baltijas, Melnā un Adrijas jūra. Iniciatīvas pamatā ir objektīvi fakti – viena un tā paša attāluma pārvarēšana Centrālajā un Austrumu Eiropā vidēji prasa divas līdz četras reizes vairāk laika nekā Rietumeiropā, un visa šī reģiona infrastruktūra galvenokārt ir vērsta Austrumu–Rietumu virzienā, kurp līdz šim veduši arī galvenie tirdzniecības ceļi. Tieši sliktā infrastruktūra – ceļi, dzelzceļi, enerģijas tīkli, gāzes un naftas vadi, digitālie savienojumi – tiek vainoti pie tā, ka šis reģions, kurā dzīvo ceturtā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, ir vidēji divreiz nabagāks par Rietumeiropu. Karā ziņā pēdējos piecos gados pirms Covid-19 krīzes Centrālās un Austrumu Eiropas vidējā iekšzemes kopprodukta izaugsme bija tikai 3% gadā – tas ir nepietiekami, lai saprātīgos termiņos panāktu Rietumeiropas vidējo dzīves līmeni. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, lai reģiona valstis pašas pārvarētu atpalicību infrastruktūras ziņā, būtu ilgākā laikā – apmēram līdz gadsimta vidum – jāiegulda trīs līdz astoņi procenti no katras valsts iekšzemes kopprodukta, un tas ir ļoti daudz.
Gada sākumā Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā kontekstā iniciatīva iegūst īpašu nozīmi, jo gandrīz visas dalībvalstis, izņemot Austriju, šo iniciatīvu uztver arī kā iespēju atbrīvoties no atkarības no Krievijas naftas un gāzes importa un stiprināt enerģētisko neatkarību, kā arī politiski nostiprināt Eiropas vīziju kā brīvu un mierīgu teritoriju. Katrā ziņā sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras izveidošana ES centrālā un austrumu reģiona valstīs ir viens no iniciatīvas mērķiem. Vai šajā konferencē izskanēs informācija, ka šādi projekti reģionā sekmīgi virzās uz priekšu, to redzēsim. Tāpat no politiskā viedokļa būtiski ir tas, ka Ukraina izvēlējusies “Trīs jūru iniciatīvu” kā vienu no veidiem ciešākai integrācijai ar Eiropu, būs interesanti dzirdēt, kas panākts šajā ziņā.
Latvija, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, cer “Trīs jūru iniciatīvas” ietvaros rast atbalstu un finansējumu astoņiem projektiem. Tie ir – dzelzceļa “Rail Baltica” būve, vēja parku attīstība, viedo ārpustelpu apgaismes tehnoloģiju attīstība, dažādi mobilitātes risinājumi, ceļu kvalitātes uzlabošana Salaspils–Baltezera reģionā kā daļa no ceļa “Via Baltica” attīstības, sašķidrinātās gāzes termināļa būve piekrastē, pārrobežu optiskās šķiedras tīkla attīstība un pārrobežu datu centru tīkla attīstība. Lietuva, tāpat kā Latvija, ir iesniegusi astoņus projektus, bet Igaunija – četrus. Tomēr nenoliedzami, ka prioritārais un redzamākais “3JI” projekts ir t. s. “Via Carpatia” – lielceļš, kas sāktos no Salonikiem Grieķijā un beigtos Klaipēdā Lietuvā – tieši no šī projekta attīstības spriedīs par “Trīs jūru iniciatīvas” sekmēm kopumā. Pašlaik paredzētais termiņš lielceļa darbības sākumam – 2025. gads.
Iniciatīva, kas idejas līmenī ir pilnīgi pamatota, šobrīd buksē – pagājuši septiņi gadi, bet taustāmu rezultātu pagaidām nav. Ir dažādā kvalitātē sagatavoti vairāki desmiti dažādu projektu, taču bremzējošais elements, protams, ir nauda. Saskaņā ar sākotnējo ieceri “Trīs jūru iniciatīvas” investīciju fondā bija jāsavāc trīs līdz pieci miljardi eiro, ar kuru palīdzību tiktu finansēti 9% no projektu izmaksām, pārējo naudu piesaistot no Eiropas Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, ES struktūrfondiem un privātajiem investoriem. Paredzamās visu reģiona infrastruktūras projektu izmaksas ir 530 miljardi eiro. Pagājušā gada beigās fondā reāli bija savākti 1,2 miljardi eiro, ASV solījušas vienu miljardu, no kā 2021. gada beigās bija iemaksāti 300 miljoni dolāru. Tāpat tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienība varētu finansēt pusi no 48 prioritārajiem projektiem. Īsi sakot – sekmīga iniciatīvas virzība uz priekšu ir pilnībā atkarīga no ārēja finansējuma piesaistes.
Rīgas “3JI” forums tiek gaidīts ar cerībām – pērnruden iepriekšējā konferencē Varšavā tika solīts, ka pirmie praktiskie “Trīs jūru iniciatīvas” investīciju projekti tiks apstiprināti un izziņoti tieši Rīgā. Vai tas īstenosies, drīz uzzināsim. Taču kopumā pēc foruma rezultātiem varēs spriest par to, kāda ir Centrālās un Austrumu Eiropas reģiona ilgtermiņa perspektīva – vai tam izdosies attīstīt reģionālo sadarbību vai arī visu mūžu tas paliks piekalts austrumu–rietumu virzienam, kas bijis izdevīgs reģiona lielajām kaimiņvalstīm.
