Trīs gadus pēc kārtas konstatē nesaimniecisku naudas izlietojumu AM (papildināts) 2
Laikā no 2010.līdz 2013.gadam Valsts kontrole (VK) Aizsardzības ministrijas (AM) darbībās konstatējusi vairākus gadījumus, kad apjomīgi līdzekļi ir izlietoti nesaimnieciski.
VK informēja, ka 2010.gadā tika veikta likumības revīzija “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte AM, nodrošinot militārā personāla apmācību”. Tajā secināts, ka ministrija nav nodrošinājusi caurskatāmas un normatīvajiem aktiem atbilstošas militārās izglītības sistēmas izveidi, nelietderīgi iztērējot 242 000 latu. Daļa līdzekļu tērēti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nepieciešamo speciālistu sagatavošanai civilajās augstskolās, turklāt mācības pārtrauktas un speciālisti tā arī palikuši neapmācīti. Gandrīz 175 000 latu izlietoti, samaksājot pievienotās vērtības nodokli par valsts izglītības iestādē saņemto izglītības pakalpojumu, kas saskaņā ar likumu šajā gadījumā nebija jādara.
Tāpat šajā revīzijā konstatēts, ka AM ir finansējusi NBS mācību, sporta un atpūtas bāzi “Pipariņi”, lai gan šī bāze netika izmantota ne tiešo militāro funkciju, ne atbalsta funkciju nodrošināšanai. Tādējādi nelietderīgi izlietoti valsts budžeta līdzekļi vismaz pusotra miljona latu apmērā.
Gadu vēlāk, 2011.gadā, VK veica likumības revīziju “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte AM, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”. Tajā tika secināts, ka, nodrošinot karavīru veselības aprūpi, laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam, NBS nelietderīgi izlietots vismaz 212 371 lats. No šīs summas vismaz 208 626 lati nelietderīgi izlietoti nevajadzīgiem medikamentu uzkrājumiem, kas vēlāk norakstīti, jo tiem beidzies derīguma termiņš. 2364 lati nelietderīgi izlietoti, samaksājot par tādām personām sniegtiem pakalpojumiem, kuras nebija dienesta vai darba attiecībās ar NBS un kurām nepienācās veselības aprūpe par valsts budžeta līdzekļiem.
Savukārt pērn tika veikta likumības revīzija “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un ekonomiskums NBS, nodrošinot sauszemes transportlīdzekļu uzturēšanu un izmantošanu”, kurā secināts, ka netiek kontrolēts NBS vienību nodrošinājums ar administratīvajiem transportlīdzekļiem. To skaits par 228 transportlīdzekļiem jeb par 68% pārsniedza AM noteikto maksimāli pieļaujamo skaitu. Tāpat revidenti konstatējuši, ka šo transportlīdzekļu uzturēšanas un izmantošanas sistēma nav efektīva, jo ir pieļauti nelietderīgi valsts budžeta līdzekļu izdevumi vismaz 6760 latu apmērā un nav ievēroti tiesību akti.
Šogad, veicot atsevišķu revīziju par revīzijas “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte AM, nodrošinot militārā personāla apmācību” ieteikumu ieviešanu, tika konstatēts, ka iepriekšējā revīzijā konstatētie trūkumi ir novērsti. Ieviešot VK ieteikumus, ir paaugstinājusies militārās izglītības iestāžu darbības efektivitāte un militārās izglītības īstenošanā panākta ikgadēja valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 854 000 latu apmērā.
Tikmēr AM aģentūrai LETA skaidroja, ka norādītie trūkumi nav jaunums, turklāt lielākā daļa no tiem ir pilnībā vai daļēji novērsti. Pēdējais VK ziņojums, ko ministrija ir saņēmusi, ir visnotaļ pozitīvs, turklāt ministrijas pārstāvji no VK vairākkārt ir saņēmuši atzinību par produktīvo sadarbību ar VK, novēršot trūkumus.
Tā, piemēram, VK šogad pēc veiktās revīzijas secinājusi, ka, samazinot Nacionālajā aizsardzības akadēmijā studējošo apmācībā iesaistītā personāla skaitu un uzlabojot darba organizāciju, nodrošināta valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 379 000 latu apmērā gadā. Tāpat AM ir informējusi VK, ka, ieviešot VK ieteikumus, NBS ir pilnveidota kārtība par karavīru un zemessargu veselības aprūpes pakalpojumiem saņemto rēķinu kontrolei un apmaksai.
Attiecībā uz sauszemes transportlīdzekļu uzturēšanu un izmantošanu pašlaik notiek aktīvs darbs pie VK konstatēto trūkumu novēršanas – tiek skaidri definēts un nodalīts administratīvais un kaujas transports, tiek strādāts pie degvielas izlietojuma kontroles sistēmas ieviešanas aizsardzības nozarē, norāda AM.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar otro reizi noraidīja aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) kandidatūru Ministru prezidenta amatam. Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam esot devusi pārliecību par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā.
Pabriks aizsardzības ministra amatā ir kopš 2011.gada.
