Trīs gadu laikā investīciju apguve lauku tūrisma jomā strauji samazinājās. Kādi iemesli? 0
Pēdējo trīs gadu laikā investīciju apguve lauku tūrisma jomā ir strauji samazinājusies, jo uzņēmējiem ir bijis ļoti grūti piesaistīt finansējumu attīstībai, aģentūrai LETA sacīja biedrības “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
Ziemele teica, ka lauku tūrisma biznesu līdz šim ļoti būtiski apgrūtināja pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību radītā konkurence, kamdēļ klientu skaits saruka.
“Lauku ceļotājs” šogad pret to aktīvi iestājās.
“Atsevišķas viesu mājas ir aizvērtas ciet uz nesezonas laiku, jo apkārtējās pašvaldības ar kultūras namu starpniecību sniedz savus pakalpojumus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz,” viņa atzina.
Tamdēļ lauku tūrisma mītnēm Latvijā bija arī grūti piesaistīt finanšu resursus investīcijām un tās zaudēja konkurētspēju.
“Investīcijas tūrisma ir pilnīgi noteikti palēninājušās, ja ne apstājušās. Faktiski ļoti grūti bija dabūt finansējumu. Saimnieki pauduši, ka [Attīstības finanšu institūcija] “Altum” ir palīdzējusi uzņēmējiem, kas ir tuvāk centriem, bet no bankām dabūt kredītu tūrisma jomā ir gandrīz nereāli. Tās uzskata, ka šis bizness ir neperspektīvs,” teica Ziemele, piebilstot, ka investīcijas un projekti pēdējo trīs gadu laikā lauku tūrisma jomā Latvijā ir apstājušies.
Salīdzinājumā ar pārējo Latviju vairāk projektu bijis Pierīgā, bet, jo tālāk no pilsētu centriem, jo mazāk projektu.
Vienlaikus Ziemele teica, ka lauku tūrisma uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par turpmāko attīstību. Pateicoties grozījumiem Konkurences likumā, pastāv cerība, ka nākamgad pašvaldības varētu ierobežot savu saimniecisko darbību lauku tūrisma jomā un situācija varētu uzlaboties par labu lauku tūrismam.
Viņa teica, ka starp “Lauku ceļotājs” šā gada prioritātēm ir cīņa par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu ēdināšanas nozarei, lai pieaugtu ēdināšanas pakalpojumi laukos.
“Ir cerības, ka tas notiks. Šīs izmaiņas ir visai asociācijai saistošas, apņemamies paaugstināt ēdināšanas nozarē strādājošo algas par 10%, atbilstoši Latvijas restorānu biedrības priekšlikumam, lai līdzsvarota budžeta zaudējumus no PVN samazināšanas,” viņa pauda.
Vienlaikus viņš atzina, ka nozarē joprojām ir liela sezonalitāte un diezgan gara nesezona – apmēram deviņi mēneši, kad vēso laika apstākļu dēļ tūrisma mītnēs ir mazs viesu skaits. “Vasarā jau nav problēmu izpārdot gultasvietas, grūti tās iztirgot nesezonā,” viņa sprieda, piebilstot, ka tieši šajā laikā arī līdz šim bijusi vissmagāk jūtama konkurence no pašvaldībām.
Biedrības “Lauku ceļotājs” mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm.
“Lauku ceļotājs” pārstāv biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. “Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.