Trīs gados VNĪ ieņēmumi no komercnomas auguši par 16,9% 0
Kopš 2016.gada VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ieņēmumi no komercnomas ir auguši par 16,9%, kas ir no 5,33 miljoniem eiro 2016.gadā līdz 6,23 miljoniem eiro 2018.gadā, aģentūru LETA informēja VNĪ Nekustamā īpašuma nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.
Šā gada pirmajā pusē iznomāti 12 000 kvadrātmetri valstij piederošas telpas un 4,2 hektāri zemes. Šogad vidēji katru mēnesi VNĪ iznomā 2000 kvadrātmetrus biroja un citas telpas, no komercīpašumu nomas gūstot par 8,1% vairāk nekā gada sākumā.
Neskatoties uz to, ka VNĪ pamatfunkcija ir valsts iestāžu nodrošināšana ar darbam nepieciešamajām telpām un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, vienlaikus nozīmīgu vietu uzņēmuma darbībā ieņem arī valsts ieņēmumu vairošana ar komercīpašumu nomu, norādīja Feldmane. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 800 nomniekiem, no kuriem lielākie ir Vecrīgas restorāni, veikali, veselības centri, aptiekas, vēstniecības un viesnīcas, piemēram, “Mārtiņa beķereja”, “Kūkotava”, “Rokkafejnīca”, restorāns “Monterosso”, “Laima”, “Fielman” un citi.
“Mērķtiecīgi attīstām VNĪ komercnomas segmentu, kurā mēs veiksmīgi konkurējam tirgū ar komercuzņēmumiem, piedāvājot valstij piederošo ēku un zemju nomu. VNĪ pērn uzsācis aktīvas iznomāšanas kampaņas, kurās informējam sabiedrību par valstij piederošajām ēku un zemes iespējām interneta kanālos un sociālajos medijos, kā arī individuāli uzrunājam tirgus dalībniekus un potenciālos partnerus. Kopš pagājušā gada aktīvi sadarbojamies arī ar lielākajiem Latvijas brokeru uzņēmumiem, kuru pienesums 2019.gada pirmajā pusgadā veido 22% no iznomātajām telpām,” skaidroja Feldmane.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam VNĪ īpašumu iznomāšanu veic, rīkojot nomas tiesību izsoles. Tā ir valstī, Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus. Par izsoles uzvarētāju kļūst tas nomas tiesību pretendents, kurš nosolījis augstāko cenu. Informācija par nomas tiesību izsolēm tiek publiskota tā, lai tā sasniegtu maksimālu interesentu loku. Gadījumā, ja pirmajā izsolē neizdodas atrast nomnieku, tad atbilstoši noteikumiem, ir jārīko atkārtota izsole, nepieciešamības gadījumā pārskatot izsoles nosacījumus. Par izsoles uzvarētāju kļūst tas nomas tiesību pretendents, kurš nosolījis augstāko cenu.
Pērn, uzsākot vērienīgas pārmaiņas uzņēmuma stratēģijā, kuras skāra arī VNĪ kopējo valsts īpašumu portfeļa pārvaldību. Kopumā VNĪ portfeli veido 45% biroja ēku, 20% – kultūras un izglītības objektu, 12% – industriālo objektu, 3% – robežkontroles punktu, 8% – citu īpašumu, 12% – neperspektīvo īpašumu, kuri tiek virzīti atsavināšanai. VNĪ stratēģija paredz portfeļa pārvaldību koncentrēt uz perspektīviem īpašumiem, kas nepieciešami valsts funkciju veikšanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, pārējos objektus virzot atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā, jo šādu īpašumu uzturēšana valstij ilgtermiņā ir dārga.
Šobrīd VNĪ piedāvājumā ir vairāk nekā 100 aktuālu nekustamā īpašuma nomas vai pārdošanas piedāvājumu.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
