Trīs džungļu drogas, kas pieejamas Latvijā 0
“Katru dienu es saņemu vēstules no cilvēkiem, kuri gribētu dabūt filmā redzamās džungļu drogas,” stāsta filmas “The Sacred Science” veidotājs Niks Polici (Nick Polizzi). “Mans pirmais jautājums šiem entuziastiem ir – vai esat izpētījuši tradicionālos dziedniecības līdzekļus, kas atrodami jūsu pašu mežā? Visbiežāk atbilde ir – nē.” Lūk, Nika stāsts par trim prasmīgiem dakterīšiem, kas dzīvo tepat blakus.
Jā, ir kaut kas vilinošs un mistisks peldēšanā pa liānām aizaugušu upi uz nomaļu ciemu, kas pazīstams ar savu izslavēto šamani. Bet līdzīgas prakses ir visā pasaulē, un daudzas ir pieejamas netālu no tavām mājām. Šodien es vērsīšu uzmanību uz trim dabīgajiem ārstniecības līdzekļiem, ko atrast ir tik viegli, ka varbūt tie jau ir tavā virtuvē!
Ķiploks (Allium sativum)
Gribu sākt ar Allium sativum jeb ķiploku – ne tikai, lai parādītu godu savām itāliešu saknēm, bet arī tāpēc, ka šis, iespējams, ir visjaudīgākais praktiskās dziedniecības augs uz planētas. Mums visiem pazīstamas šīs skarbā rakstura daiviņas to spēcīgās garšas un aromāta dēļ, bet mani allaž pārsteidz, cik maz cilvēku izmanto to medicīniski, jo ķiploka pielietojums dziedināšanā taču ir tik daudzveidīgs!
Bet ne jau mūžam tā bijis. Vēl nesen, pirms gadiem 60, ķiploks bija neatņemama sastāvdaļa medicīnas somās – to ievainojumu dziedēšanai lietoja ASV kara mediķi abos pasaules karos. Tā antibakteriālās un pretsēnīšu īpašības tikušas novērtētas jau gadu tūkstošiem ilgi.
Daudzpusības ziņā tikai retais augs spēj sacensties ar ķiploku. Tas efektīvi šķidrina asinis, tam ir antibakteriāla, antioksidējoša, pretsēnīšu un pretvīrusu iedarbība, tas stimulē imūno sistēmu, veicina sirds veselību un ir zinātniski atzīts holesterīna pazeminātājs.
Mans iecienītākais pielietojums: ķiploks var burtiski izslēgt saaukstēšanos vai drudzi mazāk nekā 24 stundās, ja tiek lietots kopā ar atbilstošu ēdienkarti un adekvātu miega devu.
Kā vislabāk to lietot? Zaļu. Jā, tās var būt “asas izjūtas”, bet, ja tas ir pārāk nikns pret tavām aukslējām, iedomājies, cik slikti tas liek justies tām radībiņām tavās iekšās, kas liek tev justies draņķīgi!
Ja man atļautu medicīnas somā paturēt tikai vienu vienīgu augu, tas būtu ķiploks.
Ābolu etiķis (Malus sylvestris)
Runājot par sensenajām mājas aptieciņām, Malus sylvestris jeb ābolu etiķis ir lietots jau pirmo rakstisko vēstures liecību laikā. Arheologi ir atrakuši ēģiptiešu urnas, kas datējamas ar 3000. gadu p.m.ē., kurās joprojām ir šī viela! Hipokrāts, modernās medicīnas tēvs, parakstīja ābolu etiķi veselai virknei veselības problēmu… Un zini, ko? Gan klīniskās, gan alternatīvās medicīnas praktiķi aizvien to iesaka kā lielisku līdzekli “dakteru turēšanai pa gabalu”.
Savu pretsēnīšu, pretvīrusu un antibakteriālo īpašību dēļ ābolu etiķim ir vairāki medicīniski pielietojumi. Ar to bieži skalo iekaisušu rīkli, tas likts uz ādas kārpu un dzimumzīmju likvidēšanai (iknakts kompreses var dot ļoti pozitīvu rezultātu), ziests uz sejas piņņu likvidēšanai un lietots iekšķīgi kā līdzeklis iesnu un deguna blakusdobumu infekcijas apkarošanai.
Jau minētie pielietojumi vien varētu ābolu etiķi padarīt par vērtīgu iemītnieku tavā virtuvē, bet ir neseni pētījumi, kas norāda – ābolu etiķis var palīdzēt arī pie nopietnākiem veselības stāvokļiem.
Pētījums, ko 2004. gadā publicēja Amerikas Diabēta fonds, atklāj, ka otrā tipa diabētiķi uzrādīja ļoti cerīgus rezultātus, ja lietoja ābolu etiķa devu pirms maltītes. Vidēji pētījuma dalībnieki uzrādīja 25% uzlabojumu glikozes limenī asinīs, kas ir ļoti labs rezultāts.
Jaunie vēža pētījumi arī norāda uz ābolu etiķi kā uz cerīgu pretvēža produktu, īpaši vēža šūnu augšanas apstādināšanā un jaunu vēža šūnu veidošanās ierobežošanā.
Vieds padoms: izvēlies savu ābolu etiķi rūpīgi. Jo duļķaināks, jo labāks. Ja tev skapī ir pudele ar dzidru ābolu etiķi, tās nav zāles. Labs etiķis ir brūni oranžs un ar nosēdumiem pudeles dibenā.
Pienene (Taraxacum officinale)
Šis pēdējais augs, iespējams, nebūs vis atrodams tavā pieliekamajā, taču attiecīgajā gadalaikā ar šo spilgto, dzīvespriecīgo puķi ir pilnas teju visas apkaimes pļavas. Mēs esam mācīti uzlūkot šīs dzeltenās saulītes par nīdējamām nezālēm, bet atliek redzēt, kā bērns ar tām darbojas, lai ieraudzītu to patieso skaistumu. Pieneņu nosaukums angļu valodā nācis no franciskā “Dent de Lion” jeb “lauvas zobs” – kā atsauce uz to zobainajām lapām.
Mans draugs un dabiskās pārtikas eksperts Daniels Vitalis mēdz teikt, ka augi, kuri mūsu organismam ir visnepieciešamākie, aug jūdzes attālumā no mums, un tas ir vēl viens veids, kā Māte Zeme rūpējas par saviem bērniem.
Zinot, ka standarta amerikāņu ēdienkarte ir smagi pielādēta ar apstrādātu gaļu, rafinētiem cukuriem, pesticītiem pildītiem produktiem un maz vai nemaz dzīvas pārtikas, vislielākā dāvana, ko Pachamama mums varētu veltīt, būtu pamatīgs atindētājs, vai ne? Nu, ko, nemeklē tālāk par savu lieveni, jo Taraxacum officinale akurāt tas arī ir.
Vienkāršāk sakot, pienenes ir tavas aknas vislabākie draugi. Jā, tavas aknas, otrā lielākā orgāna tavā ķermenī, kas visa cita starpā darbojas kā organisma filtrs. Ja esi ēdis “nerātni” un jūties tā, it kā tev ezis nūtu vēderā uzaudzis, pirmais, kas jādara, ir a) jāizmaina diēta un b) baro savu aknu tā, lai tā spētu apstrādāt indes un droši izvadīt tās no tavas sistēmas.
Vislabākais aknas tīrītājs, kas man zināms, ir svaigi uzlieta pienenes saknes tēja. Un es šajā teorijā neesmu vientuļš. Tautas dziednieki un dakteri to parakstīja jau ilgi pirms mūsu dienām. Vēl viens gards veids, kā veicināt aknas veselību, ir pievienot pieneņu zaļumus salātiem vai sautēt tos kopā ar savu olbaltumvielu avotu.
Jautājums tīri jautrībai: ikvienā ģimenē ir kāds, kurš spēlē “zāļu tantiņas” lomu – kurš tas ir jūsmājās? Man arī pašam jāatzīstas – manās mājās, kad kāds noliekas gultā ar slimību, dziednieks mani pamostas gandrīz par daudz dedzīgi, gluži kā zelta retrīvers metas pakaļ gaisā pamestam lidojošajam šķīvītim. Ko lai saka? Es mīlu šīs lietas…
